Saule, lai arī vienmēr gaidīta, dod ne tikai pozitīvu noskaņojumu, bet arī atstāj nesaudzīgas pēdas gan uz sejas, gan ķermeņa ādas. Tāpēc rudens ir īstais brīdis izvērtēt ādas stāvokli un labot to, kas labojams.
Kāpēc rudens ir īstais laiks dermatologa vizītei, kāpēc ir svarīgi izvērtēt saules atstātās pēdas un kādas iespējas piedāvā lāzermedicīna, Mājai stāsta Veselības centra 4 (VC4), Dermatoloģijas klīnikas dermatoveneroloģe, preventīvās medicīnas speciāliste, Baltijas pretnovecošanās un preventīvās medicīnas prezidente Dr. med. Jana Janovska.
Saules pēdas var progresēt
«Lielākajai daļai cilvēku pēc sauļošanās sezonas ādā paliek saules pēdas, kas ziemas periodā var izzust, bet var arī palikt ilgstoši un pat progresēt ar katru nākamo insolācijas periodu. Jo saules iedarbība ir ne tikai tūlītēja (saules apdegums) un vēlīna (saules iedegums), bet arī kumulatīva (saules radītas hroniskas izmaiņas ādā). Un kumulatīvā darbība izskaidrojama ar ultravioletā (UV) starojuma krāšanos dzīves laikā (ar katru UV starojuma ekspozīcijas epizodi). Tāpēc vasaras sezonas noslēgumā ir svarīgi apkopot sauļošanās izraisītās ādas izmaiņas un tās reģenerācijas iespējas, iedziļinoties ādas aizsargspējās un atjaunošanās pamatprincipos,» stāsta Dr. med. Jana Janovska.
«Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc vasaras beigās pacienti apmeklē dermatologu, ir dzimumzīmju stāvokļa izvērtēšana. Pacienti ir satraukti, ka dzimumzīmes ir izmainījušās, palielinājušās, ir nākušas klāt. Šeit, protams, ir svarīgi izvērtēt, vai tās tiešām ir dzimumzīmes, kas nākušas klāt, vai hiperpigmentēti jauni veidojumi, vai seborejiskās keratozes, kas ir vienas no novecošanās klīniskiem simptomiem,» stāsta Jana Janovska. Viņa skaidro: ar sejas hiperpigmentāciju ir grūtāk cīnīties, ja ir kādas endokrinoloģiskas saslimšanas, kas saistītas ar hormonālo disbalansu. Ja tās ir tikai saules radītās hiperpigmentācijas jeb lentigo tipa pigmentācija, to var saskaldīt ar lāzeru.
«Ja tā ir seborejiskā keratoze, kas nereti ļoti atgādina dzimumzīmes - tās var būt gaiši brūnas, tumši brūnas, pat melnas, un tās visbiežāk lokalizējas uz saulei pakļautām vietām -, mēs izmantojam Erbi lāzeru, virspusējās ādas šūnas vienkārši tiek iztvaicētas. Seborejiskā keratoze var arī niezēt un lobīties, un parasti šie jaunveidojumi pacientus ļoti uztrauc, - daudzi ir satraukti, domājot, ka tā ir melanoma,» stāsta dermatoloģe. Taču viņa uzskata: tas ir labi, ka cilvēki par to satraucas un meklē speciālista konsultāciju. «Ja uz ķermeņa ādas kaut kas parādās un ļoti agresīvi mainās, ir obligāti jāvēršas pie dermatologa. Jā, iespējams, tas ir labdabīgs veidojums, ko, ja pacients vēlas, var noņemt, bet varbūt tas premaligns ādas veidojums, kas dažu mēnešu laikā var pārvērsties par ādas ļaundabīgo audzēju. Diemžēl ādas vēža incidence ar gadiem mūsu platuma grādos pieaug. Turklāt iesākumā tas var būt tikai maigs rozā pleķītis, kam cilvēks pat nepievērš uzmanību. Tieši tāpēc vizīte pie dermatologa ir ļoti ieteicama.»
