Komentējot situāciju, kādā šodien ir vairākums darba meklētāju, psihologi saka: jau tas vien, ka esi uzaicināts uz pārrunām, ir liels sasniegums!
Tik daudz cilvēku sūta vēstules teju uz visiem uzņēmumiem, kādi valstī ir, bet atbildi tā arī nesaņem. Izskan pat viedoklis, ka darba devēji nu atspēlējas darba ņēmējiem par it kā nepamatoti augstajām prasībām treknajos gados, kad darbiniekus atrast nācās grūti. No otras puses, jo retāk tevi aicina uz pārrunām, jo lielākas, varētu pat teikt - izmisīgākas, ir cerības un gaidas, kas ar šo notikumu saistās. Un neizdošanās gadījumā smagāk nekā citkārt nomoka jautājums: kāpēc šis darba devējs neizvēlējās mani, ja reiz izrādīja interesi? Vai vainīgs liktenis un sīvā konkurence vai arī tu pats kaut ko dari nepareizi? Pētnieki apkopojuši izplatītākos cēloņus, kāpēc darba intervijās izgāžas amerikāņi. No tiem varam mācīties arī mēs.
1. Tu esi pieķerts melos. Meli, kas ierakstīti CV, motivācijas vēstulē vai pateikti pārrunu laikā, bieži nāk gaismā. Aptaujā, ko veicis interneta portāls "CareerBuilder.com", noskaidrots, ka 49% personāla atlases speciālistu ir pieķēruši nepatiesu ziņu sniegšanā kādu no pretendentiem uz vakanci. 57% no viņiem tūlīt automātiski izslēguši šo cilvēku no kandidātu saraksta. Par to, kas jūsu darba biogrāfijā nav izdevies, labāk vispār nerakstīt un nestāstīt neko, nevis samelot. Pieteikuma vēstulē der akcentēt savas labās īpašības, prasmes, iemaņas un pozitīvo veikumu.
2. Pārrunās tu kritizēji savu iepriekšējo darba devēju, darba apstākļus, bijušos kolēģus. Pat ja bijusī priekšniecība patiešām rīkojās negodīgi un kolēģi darīja tev pāri, jāsaprot, ka citas firmas personāla atlases speciālistam ar to nav nekāda sakara. Tas var vedināt uz domām, ka arī jaunajai darbavietai tu celsi neslavu, tiklīdz kaut kas nebūs pa prātam, un ka tu vispār esi negatīvi noskaņots cilvēks. Dzirdot negatīvus amata pretendentu izteikumus par iepriekšējo darbu, viņus atraida 44% amerikāņu darba devēju. Labāk pārrunās pastāstīt par to, ko tu gaidi no jaunās darbavietas, piemēram - vēlētos strādāt tādā vidē, kas ļautu tev justies kā komandas spēlētājam. (Nevis teikt, ka iepriekšējā darbā bija riebīgi kolēģi, ar kuriem tu nevarēji saprasties.)
3. Tu esi radījis iespaidu, ka negrasies ilgi strādāt šajā darbā. Tev darbu vajag, jo no kaut kā pagaidām ir jāpārtiek, bet vispār tavs dzīves mērķis ir pavisam cits, piemēram, izdevīgas laulības vai piedalīšanās amatierteātru festivālos... Taču uzņēmēji parasti cenšas atrast darbiniekus, kuri vēlas augt un attīstīties kopā ar uzņēmumu. Ja darba intervijā tev vaicā, kādu redzi savu nākotni tuvāko gadu laikā, un tava atbilde neattiecas uz lietām, kas saistītas ar darbu uzņēmumā, tad diez vai tiksi pieņemts. Ja nezini, ko tieši atbildēt, labāk painteresējies, kādas karjeras izaugsmes iespējas varētu pavērties amatā, uz kuru tu pretendē. Tas parādīs, ka tu domās saisti savu nākotni ar šo uzņēmumu.
4. Par tevi internetā atrodama divdomīga informācija. Izrādās, ka daudzi darba devēji (ap 45%) neaprobežojas ar paša kandidāta atsūtīto informāciju, bet meklē papildu ziņas internetā. Ja tur atrodami attēli, kur tu gozējies puspliks, skūpsties vai dzer degvīnu tieši no pudeles, savējie varbūt sapratīs, ka nav domāts nopietni, bet personāla menedžeris var arī nesaprast. Un vēl - ja tava elektroniskā adrese ir alusveders@... vai sexy@..., tas rada pietiekami sliktu iespaidu, lai darba devējs, kuram pretendentu netrūkst, zaudētu par tevi interesi. Svarīgi ir arī pārlasīt elektroniskās vēstules, kuras tu nosūti potenciālajam darba devējam, lai tajās nebūtu kļūdu. Ja pašam ir problēmas ar vārdu pareizrakstību un pieturzīmēm, palūdz, lai vēstuli kāds izlabo, citādi tu atstāsi mazizglītota vai ļoti nevērīga cilvēka iespaidu.
5. Tu nemaz neesi interesējies par uzņēmumu, kurā pretendē uz darbu. Protams, ja tu sūti pieteikumus uz visām debesu pusēm, tad nevari rūpīgi izpētīt katru adresātu. Bet, ja reiz lieta nonākusi līdz uzaicinājumam uz pārrunām, pacenties sameklēt visu iespējamo informāciju par šo uzņēmumu. 58% amerikāņu darba devēju neturpina sarunas ar kandidātu, kurš nav pat pieklājības pēc painteresējies tuvāk par potenciālo darbavietu. Savukārt 49% neturpina sarunas ar pretendentu, kuram nav nekādu jautājumu. Ja neesat ātrs domātājs un šādās pārrunās mēdzat uztraukties, tad der jau iepriekš izdomāt, ko varētu pajautāt.
6. Tu esi atstājis garlaikota, savu darbu nemīloša cilvēka iespaidu. Darba devējs vēlas savā komandā redzēt darbiniekus, kuriem piemīt entuziasms un ieinteresētība, vēlme paveikt visu pēc iespējas labāk; arī klienti un partneri labprātāk sadarbojas ar tādiem cilvēkiem. Gandrīz puse darba devēju neturpina pārrunas ar kandidātiem, kuri tiem šķiet neieinteresēti, garlaikoti vai augstprātīgi.
7. Tu sniedz mazliet par daudz personiskas informācijas. Tas darba intervijās pērn nav paticis 17% aptaujāto amerikāņu darba devēju. Cilvēks, kurš pārrunās stāsta par sevi, saviem vaļaspriekiem, tīši vai netīši, bet manāmi pauž savu reliģisko vai politisko pārliecību, spriedelē par vecumu, dzimumu utt., neviļus var atklāt savus aizspriedumus un modināt aizspriedumus arī darba devējā. Juridiski diskriminācija šādu lietu dēļ nav pieļaujama, bet dzīvē gadās, ka tieši tās izraisa antipātijas, kaut gan nemaz neattiecas uz darba saturu.
8. Darba devējam varbūt radās iespaids, ka tevi pārāk interesē nauda. Protams, nevar noliegt, ka atalgojums ir ļoti svarīgs. Taču labais tonis darba pārrunās liedz kandidātam sākt runāt par samaksu, pirms šo jautājumu skar pats darba devējs. Kad līdz tam nonāk, daudzi pretendenti domā, ka vajag uzskrūvēt sev cenu un stāstīt, ka līdz šim esi pelnījis vairāk nekā patiesībā. Eksperti neiesaka tā darīt, jo cilvēka patieso ienākumu līmeni ir iespējams pārbaudīt.
9. Tu neminēji nevienu konkrētu savu sasniegumu piemēru. Tas acīmredzot radīja iespaidu, ka tev nav ar ko lepoties. Darba devējs meklē darbiniekus, kas uzņēmumam var dot reālu labumu un intervijā spēj to pamatot ar pierādījumiem. Ja tu tikai bārsti vispārējas frāzes un nevari pastāstīt neko noteiktu, interese ir zudusi. Nākamreiz esi gatavs šādam jautājumam un atceries konkrētus piemērus - nevar būt, ka tādu nav. Ja nevari pats izlemt, kādus piemērus izvēlēties, lūdz padomu kādam ģimenes loceklim vai draugam. Jūs pat varat noturēt darba intervijas "ģenerālmēģinājumu". Šie piemēri arī parādīs darba devējam, ka tev ir zināma pieredze un ka nenāksies tērēt daudz pūļu, lai tevi ievadītu jaunajā darbā.