Veselības ministrija (VM) seko līdzi situācijai ar augošajiem pacientu parādiem, tomēr uzsver, ka tikt ar tiem galā ir katras slimnīcas individuāla atbildība, un pagaidām neplāno aktīvi iesaistīties šīs problēmas risināšanā.
"Šajā gadījumā valsts iesaiste nebūtu pareiza ‒ ārstniecības iestādēm kā jebkuram pakalpojumu sniedzējam ir jārūpējas, lai tās saņemtu maksu no klientiem," aģentūrai BNS sacīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Viņš uzsvēra, ka tas ir katras slimnīcas vadības uzdevums ‒ risināt jautājumu, kā strādāt ar tiem, kuri nesamaksā pacienta iemaksas par ārstēšanos. Slimnīcas pēc saviem ieskatiem var iesaistīt parādu piedzinējus, sūtīt vēstules, iet caur tiesu vai meklēt citas iespējas, kā tikt galā ar parādniekiem.
Šneiders gan skaidri neatbildēja, vai VM uztrauc fakts, ka slimnīcas šādā ceļā spēj atgūt tikai apmēram 30% naudas, un vai varētu pienākt brīdis, kad VM veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas vārdā tomēr varētu iesaistīties situācijas risināšanā.
VM norādīja, ka finansiāli iesaistīties tā nevar, jo brīvu līdzekļu tai nav, turklāt nebūtu pareizi to darīt, jo daudzi pacienti nemaksā attieksmes dēļ, nevis tāpēc, ka viņiem nebūtu naudas.
"Pērn no 1,5 miljoniem unikālo pacientu valsts sedza pacientu iemaksas 877 tūkstošiem par kopējo summu 24 miljoni latu," informēja Šneiders.
Viņš arī atzina, ka jautājums par pacientiem, kuri nesamaksā par ārstēšanos, ir bijis aktuāls vienmēr un tāds būs arī nākotnē, taču cilvēkiem ir jāapzinās ‒ ja viņi nesamaksā, tas apgrūtina pakalpojumu saņemšanu citiem.
Laikraksts "Latvijas Avīze" pagājušonedēļ vēstīja, ka pacientu parādi Rīgas Austrumu slimnīcā trīs gados sasnieguši miljonu latu un arī citur tie pieaug dramatiski.
Vidzemes slimnīcas vadītāja uzskata, ka Finanšu ministrijai kopā ar Veselības ministriju beidzot vajadzētu sākt risināt jautājumu, kā pasargāt slimnīcas no zaudējumiem, ko tām rada dzērāji, un viens no priekšlikumiem varētu būt akcīzes nodokļa daļas novirzīšana alkoholiķu ārstēšanai.
Savukārt Austrumu slimnīcas vadītājs Viesturs Boka atzina, ka jārēķinās ar zināmu zaudējumu procentu, jo vienmēr būs slimnieki, kas nesamaksās. Arī citās valstīs ar to rēķinās, tikai atšķirība ir tāda, ka Latvijā slimnieku parādi ir pilnībā uz slimnīcu pleciem un tā nav valstiska darīšana. Netiek analizēts, kāpēc šie parādi rodas, netiek veidota arī vienota parādnieku datubāze, un to neviens vien izmanto, pusgada laikā ārstējoties vairākās slimnīcās un nevienā nemaksājot.