Elektroskrejriteņi jādabū nost no ietvēm

 
KAUT KĀ JĀSAREGULĒ. Elektroskrejriteņu skaits galvaspilsētas ielās strauji vairojas. Pamatā tie brauc pa ietvēm, arī lielā ātrumā un apdraudot gājējus. Tas nav pareizi ©Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Šī ir pirmā sezona, kopš Latvijas satiksmē masveidīgi parādījušies elektriskie skrejriteņi, un jau pašlaik tie izraisa nopietnas komplikācijas satiksmes dalībnieku attiecībās, taču lielais konflikts vēl ir tikai priekšā. Pēc desmit dienām Rīgu piepildīs jauni cilvēki, kas savās mācību gaitās noteikti izmantos šo lielisko pārvietošanās līdzekli, kas likumdošanā ir pielīdzināts piepūšamajam matracim.

Kaut gan elektriskie skrejriteņi pārvietojas visā satiksmes vidē - pa brauktuvēm, ielām un laukumiem, nekāda saprātīga regulējuma to lietošanai nav, jo juridiski skrejritenis ir «sporta vai atpūtas inventārs».

100 kg, 35 km/h

Kamēr cilvēks korekti brauc, respektējot citus satiksmes dalībniekus, nav nekāda starpība, kā šo agregātu iegrāmato normatīvajos aktos vai neiegrāmato nemaz. Taču problēmas rodas brīžos, kad nemākulīgs vai pārgalvīgs skrejriteņa vadītājs izraisa sadursmi. Par satiksmes negadījumu to var dēvēt tikai tad, ja skrejritenis sadūries ar transporta līdzekli. Savukārt, ja noticis uzbraukums gājējam, tas saskaņā ar pašreizējo likumdošanu ir incidents starp diviem gājējiem, un tur pat administratīvo lietvedību grūti ierosināt. Taču īstajam gājējam šāda sadursme var beigties ļoti nelāgi. Elektriskais skrejritenis sver ap 35 kilogrami, tātad kopā ar visu braucēju vismaz savs simts, un attīsta ātrumu līdz 35 kilometriem stundā. Tas nozīmē, ka trieciena spēks ir ļoti smags. To pagājušajā nedēļā uz savas ādas dabūja izbaudīt rīdziniece Daina. Viņa Neatkarīgajai stāsta, ka smadzeņu satricinājuma dēļ viņai joprojām noteikts gultas režīms, un arī par mugurkaulu vēl viss nav skaidrs, jo rokas tirpst. Būs jāizmeklējas, jāārstējas, būs jātērējas. Daina ir pietiekami situēta, lai varētu atļauties samaksāt par ārstu pakalpojumiem, tomēr loģiski būtu, ja maksātu viņas pāridarītāja. Ko par to domā jaunā sieviete, kas viņu notrieca? «Meitene uzskata, ka mēs vienkārši sadūrāmies un pie tā neviens nav vainīgs.»

Bezsamaņā uz bruģa

Videoierakstā, ko paveicies izprasīt no namīpašnieka, ir skaidri redzams, ka skrejritenis Dainai uztriecas no mugurpuses. Uztriecas ar briesmīgu spēku, jo nebūt ne vājās miesasbūves dāma burtiski aizlido pa gaisu un pēc sāpīgā piezemējuma paliek nekustīgi guļam ar seju pret bruģi.

Negadījums notika Dzirnavu ielā pie iepirkšanās centra Galerija Rīga. Daina iznākusi no pazemes stāvvietas un devusies uz randiņu ar vīru - kopīgi vakariņot. Pēc brīža ļoti sāpīgi attapusies guļam zemē. Palīgā pieskrējušie cilvēki jau bija izsaukuši ātros. Kad Daina bija aizvesta uz slimnīcu, atbrauca arī policija. Jaunā sieviete uzrakstīja paskaidrojumu, un prom bija. Faktiski nekādu atbildību par notikušo viņa nenes, jo sporta vai atpūtas inventāra lietotājiem nav jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība. Ne piepūšamā matrača, ne elektriskā skrejriteņa lietotājiem. Tāpēc Daina ar saviem ārstniecības čekiem nevarēs aiziet pie vainīgās puses apdrošinātāja un saņemt kompensāciju. Viņai vienīgais ceļš ir tiesa. Daina arī domā par to. Taču ne jau pret meiteni esot jēga vērsties. Faktiski tā ir valsts atbildība, ka tā pieļauj satiksmē lietot tādu transportlīdzekli, kam nav radīts tiesiskais regulējums. «Sūdzēšu valsti tiesā par to, ka gājējiem nav nekāda aizsardzības mehānisma.»

Rīga jāpadara cilvēkam draudzīgāka

Dainai sāp, viņa ir dusmīga. Kad izveseļosies, varbūt arī valsti neiesūdzēs, taču problēma ar elektriskajiem skrejriteņiem patiešām ir nopietna. Arī Valsts policija atzīst, ka sadursmju skaits arvien pieaug, un steidzami nepieciešams normatīvais regulējums. Tikai tad būs iespējams kontrolēt tā ievērošanu. Taču šajā sezonā tāds nav sagaidāms. Neatkarīgā jau vēstīja, ka Satiksmes ministrija, policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija šobrīd izstrādā attiecīgus grozījumus Ceļu satiksmes likumā un noteikumos, bet tie būs gatavi tikai nākamgad. Pamatdoma ir ierobežot pieļaujamo ātrumu uz ietvēm līdz 6 kilometriem stundā, uz velojoslām līdz 20 kilometriem. Rīgas domes Satiksmes departaments savu redzējumu vēl nav paudis - pirmā sezona esot jānoslēdz, jāpaskatās, kā skrejriteņi iedzīvosies pilsētas vidē, taču skaidrs, ka likumdošanā robs ir un tas steigšus jātaisa ciet. Principā dome atbalstot mikromobilitāti. Galvenais tikai, lai šī mikromobilitāte nebrauc gājējiem virsū un arī netiek pamesta, kur pagadās, uz ietvēm.

Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis ir izmēģinājis visu Rīgā strādājošo nomu skrejriteņus. Braukt ir patīkami, taču skaidrs arī, ka huligāniskie braucēji jāiegrožo. Ja pats nesaprot, ka nedrīkst pilnā ātrumā nesties cauri sabiedriskā transporta pieturai, ir jānosaka ātruma limiti un jāliek naudassodi par to neievērošanu. Tāpat skrejriteņiem jābūt aprīkotiem ar spidometru un gaismām. Bet perspektīvā jādomā, kā dabūt visa veida braucamrīkus pavisam nost no ietvēm. «Tas noteikti nav izdarāms ne šodien, ne rīt. Taču nākotnē, Rīgu pamazām pārbūvējot par cilvēkam draudzīgu pilsētu, tas būs iespējams.»