Pēdējo gadu laikā kremēšanu izvēlas arvien biežāk. Nereti cilvēki jau dzīves laikā saviem piederīgajiem izsaka vēlmi, lai mirstīgās atliekas tiktu kremētas.
Atcerēsimies kaut vai pāragri aizgājušos mūziķus Mārtiņu Freimani un Jāni Grodumu. Tāpat arī palicēji izvēlas piederīgo kremēšanu.
Katrai tautai, reliģijai un pārliecībai ir savi apbedīšanas rituāli un tradīcijas – ievērot mirušā pēdējo vēlēšanos ir svētums. Jau 1934. gadā Rīgā sāka būvēt krematoriju, jo jau toreiz bija daudz cilvēku, kuri vēlējās pēcnāves kremāciju, nevis klasisko apglabāšanu. Rīgas krematorija atjaunošanu piedzīvoja 1994. gadā, bet kopš 2006. gada to apsaimnieko SIA Kremācijas centrs «Krematorija». Šā uzņēmuma pārziņā ir jau vēsturiskā ēka un aprīkojums. Kremācijas centrs veic ne tikai kremāciju, bet sniedz arī klasiskos bēru organizēšanas un izvadīšanas pakalpojumus. Krematorijā ir skaista un lielām bērēm piemērota lielā izvadīšanas zāle, kā arī mazā, kas paredzēta nelielam pavadītāju skaitam.
Lai arī dzīvojam pasaulē, kurā valda nauda, dažām lietām tomēr ir jāpaliek svētām un naudas varas neietekmētām – piedzimšanai un nāvei. Diemžēl ir cilvēki, kas nespēj būt godprātīgi un arī saistībā ar nāvi mēģina negodprātīgi iedzīvoties. SIA Kremācijas centrs «Krematorija» direktors Aivars Ozols sašutis stāsta: «Mēs taču labi zinām, ka vienīgā krematorija Latvijā ir mūsu uzņēmuma pārvaldīta. Kremācijas veikšanai mums ir atbilstoša licence un vienota cenu politika pilnīgi visiem – pašvaldībai, kas veic sociālos apbedījumus, privātpersonām un starpniecības apbedīšanas uzņēmumiem, kuri organizē nelaiķa kremēšanu, ir vienādas pakalpojuma cenas. Tas ir 175 lati. Tajā pašā laikā sludinājumu portālos, 1188, Rīgas Santīmā un citur lasāmi piedāvājumi par nesalīdzināmi zemāku cenu, sākot no 90 latiem. Tas vienkārši nav iespējams!» Tas nozīmē tikai divas iespējamības – vai nu mirstīgās atliekas tiek dedzinātas kādā lauku kurtuvē, kam likumsakarīgi nav ne atbilstoša aprīkojuma, ne atļaujas to darīt, vai arī klientam vēlāk tiek piestādīts rēķins par mākslīgi paaugstinātu citu sniegto pakalpojumu cenu – nešana, vešana, transports utt..
Neizpratni rada arī tie firmu piedāvājumi, kas piedāvā kremāciju Tartu krematorijā par pakalpojumam neatbilstoši zemu cenu – sākot no 125 latiem. Iesakām cilvēkiem padomāt – pirmkārt, līķu izvešana uz ārvalstīm saistās ar zināmu birokrātisko procesu kārtošanu, otrkārt, transporta izdevumi būs krietni lieli, jo ceļš uz Tartu un atpakaļ ir 500 km. Vai pakalpojuma piedāvātājs spēj iekļauties minētajā summā, turklāt samaksāt arī par kremēšanu un vēl atlicināt nelielu peļņu – šaubīgi izklausās.
Ar apbedīšanu ir saistīti simtiem tradīciju, ticējumu, pieņēmumu, pamatā tie visi balstīti uz vienu – nodrošināt mirušajam drošu, zināmu un estētisku mūža māju, lai dvēsele varētu mierīgi aiziet. Cilvēki, kuru mājās ienākusi nāve, bieži vien ir neizpratnē un neziņā – kas jādara, kam jāprasa un tamlīdzīgi. Drošāk var justies tie, kuriem jau ir zināma pieredze vai arī tuvāko cilvēku vidū ir kāds, kurš spēj uzņemties organizēšanas praktisko pusi. Tieši cilvēku bezpalīdzīgo stāvokli izmanto negodprātīgi bēru biznesa darboņi, jo parasti jau pajautā tikai pašu svarīgāko – cik maksā bēres, cik kaps vai kremēšana, bet pat prātā neienāk, ka aiznešana līdz atvadu zālei var maksāt pat 100 latu. Tāpat netiek jautāts, kur notiks kremēšana, kurā morgā būs mirstīgās atliekas, kad un kā saņemsim dokumentus par apbedīšanu... «Neskaidrību ir bijis daudz – līķi un urnas vienkārši pazūd. Piederīgie nāk pie mums, meklē, bet neatrod, jo mūsu uzņēmums šo pakalpojumu nav sniedzis. Kremācijas centrā «Krematorija» šādu pārpratumu nav – mūsu uzņēmums visu kremācijas procedūru veic atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai, pelni tiek iepildīti metāla urnās, katra no tām aizvākota un iegravēts personas vārds, dzimšanas un miršanas dati,» skaidro Aivars Ozols. Arī krīzes situācijās saglabāsim spēju domāt un nepieļausim, ka uz mūsu nelaimes rēķina kāds negodprātīgi iedzīvosies.