Rīgas dome ārkārtas sēdē lems par Purmales atbrīvošanu no amata
Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) trešdien plkst. 14.30 sasaucis domes ārkārtas sēdi, kurā iekļauts viens izskatāmais jautājums - par Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmales atbrīvošanu no amata.
Sagatavotais lēmumprojekts paredz Purmales atlaišanu, pamatojoties uz Darba likuma pantu, kas atļauj darbinieka atlaišanu jo darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību.
Šādā gadījumā paredzēta darbinieka atbrīvošana no amata nekavējoties.
Purmale aģentūrai LETA teica, ka apstrīdēs šo lēmumu. Viņai neesot citas iespējas, kā cīnīties gan par savu, gan viņas vadītā departamenta reputāciju.
Kā ziņots, problēmu Skanstes revitalizācijas projektā dēļ Purmale iepriekš tika no amata atstādināta.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs (AS) iepriekš informēja, ka pēc viņa iniciatīvas tika aktualizēts jautājums par Pilsētas attīstības departamenta atbildību par iespējamu nolaidību saistībā ar projekta īstenošanu.
"Kā komitejas vadītājam, iepazīstoties ar projekta dokumentāciju, radās jautājumi par pieņemto lēmumu kvalitāti, kā rezultātā netika savlaicīgi novērsts iespējams grunts piesārņojums. Man nav saprotams, kā varēja pieļaut tik paviršu attieksmi pret apkārtējās vides drošības jautājumiem, ņemot vērā projekta publisko mērķi," norāda Bergholcs.
Pēc viņa paustā, šis ir gadījums, kad atbildīgajai pašvaldības amatpersonai būtu pilnībā jāuzņemas atbildība par savu darbību vai bezdarbību.
Dienesta pārbaudes laikā esot konstatēta ilgstoša - gandrīz trīs gadus ilga - departamenta neatbilstoša rīcība projekta īstenošanā, īpaši saistībā ar projekta ietvaros radušās un privātīpašumā esošās grunts atbērtnes statusa jautājumu.
Šādas neatbilstošas rīcības radītās sekas joprojām nav novērstas un rada papildus pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojuma, trešo personu īpašuma tiesību aizskāruma, kā arī vides riskus, skaidro pašvaldībā.
Purmale Pilsētas attīstības departamenta direktores amatā tika iecelta 2020. gadā, kad pašvaldību vadīja pagaidu administrācija.
Aģentūra LETA noskaidroja, ka Skanstes apkaimē piesārņotā grunts atrodas uz bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenes locekļiem piederošās AS "Projekts B10" zemes gabaliem.
2025. gada maijā Skanstē tika atklāts viens no lielākajiem pilsētvides projektiem - daudzfunkcionāls parks, jaunas ielas un labiekārtota teritorija 15 hektāru platībā, aģentūru LETA informēja Rīgas domē. Projekta īstenošana krietni ieilga un laika gaitā arī sadārdzinājās.
Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta tika īstenota ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21,7 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 4,6 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija 670 334 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums - 16,5 miljoni eiro.
Pēc atklāšanas tika konstatēts, ka Skanstes parkā grimst kanalizācija, turklāt par šādu iespējamību pašvaldība iepriekš brīdināta, vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Kanalizācijas projektēšanas laikā neesot tikuši veikti visi nepieciešamie aprēķini, kuru trūkumam savukārt netika pievērsta uzmanība.
Būvnieka meklēšanas procesā viens no pretendentiem pašvaldību brīdināja par iespējamu objekta grimšanu teritorijā esošajās dūņainajās gruntīs, ja kanalizācijas sistēma tiks būvēta pēc sākotnēji piedāvātā projekta. Tomēr, ignorējot brīdinājumu, Rīgas dome no papildu ekspertīzes atteicās.
