Plāno atlaist Rīgas Pilsētas attīstības departamenta direktori [papildināts]
Saistībā ar problēmām Skanstes revitalizācijas projektā no amata plānots atstādināt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktori Ilzi Purmali, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Plkst. 12:57, saskaņā ar jaunāko informāciju papildināts viss teksts.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domē, par Pilsētas attīstības departamenta darba vadīšanu, nenodrošinot tiesiskuma un lietderības principu ievērošanu Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta īstenošanas gaitā, pēc dienesta izmeklēšanas pret Purmali ierosināta disciplinārlieta.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs (AS) norāda, ka pēc viņa iniciatīvas tika aktualizēts jautājums par Pilsētas attīstības departamenta atbildību par iespējamu nolaidību saistībā ar projekta īstenošanu.
"Kā komitejas vadītājam, iepazīstoties ar projekta dokumentāciju, radās jautājumi par pieņemto lēmumu kvalitāti, kā rezultātā netika savlaicīgi novērsts iespējams grunts piesārņojums. Man nav saprotams, kā varēja pieļaut tik paviršu attieksmi pret apkārtējās vides drošības jautājumiem, ņemot vērā projekta publisko mērķi," norāda Bergholcs.
Pēc viņa paustā, šis ir gadījums, kad atbildīgajai pašvaldības amatpersonai būtu pilnībā jāuzņemas atbildība par savu darbību vai bezdarbību.
Šī gada 8. oktobrī Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) uzdeva pilsētas izpilddirektoram Jānim Langem sākt dienesta pārbaudi Pilsētas attīstības departamentā par iespējami nepietiekami un novēloti veiktajiem zemes sanācijas darbiem attīstības projekta ietvaros Skanstē.
Pabeidzot dienesta pārbaudi, konstatēta ilgstoša - gandrīz trīs gadus ilga - departamenta neatbilstoša rīcība projekta īstenošanā, īpaši saistībā ar projekta ietvaros radušās un privātīpašumā esošās grunts atbērtnes statusa jautājumu.
Šādas neatbilstošas rīcības radītās sekas joprojām nav novērstas un rada papildus pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojuma, trešo personu īpašuma tiesību aizskāruma, kā arī vides riskus, skaidro pašvaldībā.
Konstatēts, ka, rīkojoties atbilstoši savai kompetencei, Purmale nevarēja nezināt par departamenta ilgstoši prettiesisko rīcību. Līdz ar to viņai šajā laika bijis pienākums ne tikai iedziļināties problēmas būtībā, bet arī tiesiski korektā veidā to risināt, nepieļaujot nelabvēlīgu seku iestāšanos, teikts pašvaldības izplatītajā informācijā.
"Dienesta pārbaude ir noslēgusies, un no man pieejamās informācijas ir skaidrs, ka tai ir bijis pamatots iemesls," komentē Kleinbergs.
Analīžu rezultātus par grunts kvalitāti pašvaldība ir nosūtījusi Valsts vides dienestam (VVD), uzsverot, ka visas turpmākās darbības jāveic ciešā saskaņā ar viņu rekomendācijām. Lēmumu par bērnu laukumiņa Skanstes parkā atvēršanu vietvara pieņems pēc konsultācijām ar VVD.
Dienesta pārbaudē norādīts, ka, uzzinot par objektīviem priekšnosacījumiem līguma vienpusējai izbeigšanai ar būvnieku, 2023. gadā bija nepieciešams pilnvērtīgi apzināt ar projekta īstenošanu esošos riskus, veikt nepieciešamās darbības atbērtnē esošās grunts piederības noskaidrošanai un būvdarbu veicēja saistību izpildes pilnvērtīgai nodrošināšanai.
Šādas darbības no departamenta puses netika veiktas, kā rezultātā iestājušās nelabvēlīgas sekas. Turklāt netika veiktas darbības, lai projekta īstenošanas laikā tiktu novērsta finanšu līdzekļu nelietderīga izlietošana.
Turklāt konstatēts, ka nav veiktas arī darbības, lai par konkrēto problēmu, kuras risināšanai ir nepieciešami papildus būtiski finanšu resursi, tiesiski korektā veidā savlaicīgi tiktu informētas augstākas pašvaldības amatpersonas.
Pilsētas izpilddirektora uzdevumā izveidos disciplinārlietas komisiju, kura gala slēdzienu dos mēneša laikā, kā to nosaka normatīvi.
Pēc saņemtā dienesta pārbaudes ziņojuma Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Bergholcs rosina Rīgas izpilddirektoram atstādināt Purmali. Viņš aicina Purmali atstādināt no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku.
Purmale aģentūrai LETA teica, ka apstrīdēs atstādināšanu. Viņa ir pārliecināta, ka gan viņa, gan departaments ir strādājis godprātīgi un profesionāli, tādēļ ne tikai savas, bet arī departamenta reputācijas dēļ viņa esot nolēmusi cīnīties.
Turklāt tas esot jādara, lai pašvaldībai neiestātos finanšu sekas. Ja tiks atzīts, ka pie izveidojušās situācijas atbildību uzņemsies pašvaldība, tai būs jāsedz atbērtnē palikušās piesārņotās grunts aizvākšana. Tas varētu izmaksāt pat 5 - 8 miljonus eiro.
Purmale Pilsētas attīstības departamenta direktores amatā tika iecelta 2020. gadā, kad pašvaldību vadīja pagaidu administrācija.
Kā ziņots, Rīgas domē tika veikta pārbaude, kurā izvērtēja Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanu. Pašvaldībai bija bažas, ka Skanstes revitalizācijas projekta laikā nav aizvākta visa piesārņotā grunts.
Kā iepriekš informēja Kleinbergs, pastāv iespēja, ka kādi no darbiem, kas atteicas uz teritorijas sanāciju, nav paveikti vai paveikti citādi, nekā sanācijas plānā paredzēts, tādēļ pastāv risks, ka grunts, kas ir piesārņota un bija jānogādā citur, atrodas gan blakus teritorijā, gan varētu būt bērnu rotaļlaukumā.
Aģentūra LETA noskaidroja, ka Skanstes apkaimē piesārņotā grunts atrodas uz bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenes locekļiem piederošās AS "Projekts B10" zemes gabaliem.
2025. gada maijā Skanstē tika atklāts viens no lielākajiem pilsētvides projektiem - daudzfunkcionāls parks, jaunas ielas un labiekārtota teritorija 15 hektāru platībā, aģentūru LETA informēja Rīgas domē. Projekta īstenošana krietni ieilga un laika gaitā arī sadārdzinājās.
Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta tika īstenota ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21,7 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 4,6 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija 670 334 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums - 16,5 miljoni eiro.
Pēc atklāšanas tika konstatēts, ka Skanstes parkā grimst kanalizācija, turklāt par šādu iespējamību pašvaldība iepriekš brīdināta, vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Kanalizācijas projektēšanas laikā neesot tikuši veikti visi nepieciešamie aprēķini, kuru trūkumam savukārt netika pievērsta uzmanība.
Būvnieka meklēšanas procesā viens no pretendentiem pašvaldību brīdināja par iespējamu objekta grimšanu teritorijā esošajās dūņainajās gruntīs, ja kanalizācijas sistēma tiks būvēta pēc sākotnēji piedāvātā projekta. Tomēr, ignorējot brīdinājumu, Rīgas dome no papildu ekspertīzes atteicās.
