Skanstes teritorijas revitalizācijas projektam atkal un atkal vajag papildu naudu

© Mārtiņš Zilgalvis/f64

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja vēl 920 000 eiro piešķiršanu Skanstes teritorijas revitalizācijas pirmās kārtas projektam.

Atbilstoši lēmumprojektam līdzekļi nepieciešami teritorijas sanācijas un papildu būvdarbu īstenošanai, tostarp defektu novēršanai.

Rīgas pašvaldība pērn novembrī jau piešķīra papildu 9,3 miljonus eiro Skanstes revitalizācijas projektam, līdz ar to projekta izmaksas pieauga līdz nepilniem 21,5 miljoniem eiro.

Pašvaldības vadība toreiz skaidroja, ka tai nākas lemt par līdzekļu piešķiršanu šim projektam, lai nezaudētu līdz šim ieguldītos līdzekļus, tostarp Eiropas Savienības finansējumu. Paralēli pašvaldība vērtējot iespēju vērsties ar prasību tiesā par pašvaldībai radītajiem tēriņiem.

Pašvaldības līgums ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru (CFLA) par Skanstes revitalizācijas pirmo kārtu tika noslēgts 2020.gada 16.janvārī. Savukārt 2020.gada 18.martā tika noslēgts līgums par projekta būvdarbu izpildi starp Pilsētas attīstības departamentu un personu apvienību "RR-Eko", kurā ietilpst SIA "Riga rent", SIA "Eko osta" un SIA "Baltijas būve".

2022.gadā tika konstatētas problēmas projekta īstenošanas gaitā. Tās bija saistītas ar neatbilstošu grunti, kas sēžas.

Minētā projekta mērķis ir nodrošināt iepriekš degradētas teritorijas revitalizāciju un izveidot plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu, kurā tiek integrēta Skanstes apkaimei un Rīgai vitāli svarīgā lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā. Ap to tiek veidota mūsdienīga sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai.

Plānota arī vērienīga inženierkomunikāciju izbūve, lai ierīkotu ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, lietusūdens kanalizāciju un ielu apgaismojumu, kā arī ielu lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu.

Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija ir balstīta uz Skanstes lokālplānojumā izstrādātiem atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas un vienotas publiskās ārtelpas labiekārtojuma principiāliem risinājumiem.

Plānots, ka projekts tiks īstenots līdz 2024.gada beigām.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.