Rīgas zoodārzam vajag naudu – zvēri zaru būdā nevar dzīvot
Rīgas zoodārza valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš atzīst, ka zoodārzam vienmēr vajadzību vairāk nekā finansiālu iespēju, un gribas ieguldīt savu artavu Latvijas simtgadē un sakopt vairākas dzīvnieku mītnes. «Viss kļūst dārgāks,» viņš saka.
Vienlaikus tiek rēķināts, kā zoodārza apmeklējumu padarīt draudzīgāku lielo ģimeņu maciņiem. Par biļešu cenu paaugstināšanu citiem apmeklētājiem pašlaik strikti nespriež, lai gan Rīgas domes deputātiem tiek atgādināts, ka zoodārzs savus ienākumus var pieaudzēt vai nu uz biļešu cenu, vai arī uz apmeklētāju skaita rēķina. Pēdējos gados ieņēmumi no biļetēm ir pusotra miljona eiro ik gadu, taču nejauki laikapstākļi spēj aizbiedēt apmeklētājus - šā gada septembrī un oktobrī dzīvniekus skatīja uz pusi mazāk cilvēku nekā iepriekšējā gada attiecīgajos mēnešos. Līdz ar to - mazāki ieņēmumi no biļešu tirdzniecības.
VIŅAI PATĪK. Ar Rīgas domes finansiālo atbalstu pērn pārveidota lauvu mītne. Neatkarīgā vakar bija klāt brīdī, kad lauvene pirmo reizi izgāja iepazīt teritoriju. Viņa uz Rīgu no Francijas atbrauca 5. oktobrī, oficiālā vārdā dēvējama par Tswangu / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
R. Greiziņš saka - zoodārza politika esot tāda, lai apmeklētāji neciestu un arī zoodārzs iegūtu. Daudzbērnu ģimenēm varētu ieviest lētāku apmeklējuma biļeti - maksā par diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, bet pārējiem ieeja bez maksas. Šobrīd ģimenes biļete (2+2 vai 1+3) maksā 17 eiro, bet papildu biļete katram bērnam - 2 eiro.
Zoodārza lūgumu pēc dotācijas 2018. gadā 200 000 eiro apmērā šodien izskata Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas ārkārtas sēdē. R. Greiziņš teic, ka šāds lūgums ir ikgadējs, un zoodārzs saņem pašvaldības dotācijas. Rīgas pašvaldība zoodārzam šogad piešķīra 1,1 miljonu eiro, valsts - 382 000 eiro, un zoodārza pašu ieņēmumi pēdējos gados bijuši 1,8 miljoni eiro, no tiem - par biļetēm iegūti 1,5 miljoni. Pašlaik par piešķirto finansējumu var izmaksāt darbiniekiem algas, samaksāt par elektrību un iegādāties dzīvnieku barību. Bet nevar atjaunot ekspozīcijas, nodrošināt dzīvnieku labturības noteikumu ievērošanu, sakārtot infrastruktūru. Daudziem remonta darbiem zoodārzs izlieto no biļetēm gūtos ieņēmumus, daudziem iecerētiem projektiem atrasti arī partneri, tomēr līdzfinansējumu vajag. Pēdējo gadu laikā ir palielinājies neaizpildīto un neizmantojamo ekspozīciju skaits, apmeklētājiem nav nekādas patikšanas uzkavēties pie tukšiem aplokiem. Nav apmeklētāju, nav ienākumu.
Zoodārza valdes loceklis Edgars Vītols vedina pie vilku aploka. Tas ir tukšs kopš 2015. gada. Apmeklētāji pienāk, paskatās un ātri aiziet. Tagad ir citas prasības gan no drošības, gan apmeklētāju ērtību viedokļa, saka E. Vītols. Pirms 20 gadiem iekārtotā vilku mājvieta šīm prasībām neatbilst, tāpēc vilki te vairs nedzīvo. Nauda nepieciešama arī degunlācīšu dzīvesvietai. Ja nevar saskatīt, kā tas ir pie degunlācīšu aploka, tad vecāki bērnus uzstutē uz izdrupušās koka malas. Šo aploku vajadzētu pārbūvēt, koka apmali nomainot ar stikla nožogojumu un iekārtojot vairākas apskates vietas, lai dzīvnieku darbošanos var saskatīt gan bērni, gan cilvēki ratiņkrēslos. Katrai dzīvnieku sugai aploks tiek veidots īpaši, taču šiverīgie degunlāči iemitināti sarkano pandu aplokā, un tas viņiem nav piemērots. Kopš 2016. gada nerealizēts ir takinu mītnes āra aploka skatu laukuma projekts. Šie dzīvnieki izskatās miermīlīgi, bet tiem ir asi ragi un spēka vairāk nekā saprašanas - brīdinājums visiem, kas sadomā caur žogu izbāzt roku. Skatu laukums ļautu dzīvniekus aplūkot nevis caur žogu, bet daudz pieejamākā amplitūdā. Zoodārzs nākamgad plāno atjaunot papagaiļu namiņu terārijā. To remontē pa daļām, iekšā ieiet nevar, tāpēc apmeklētāji gada vēsākajos mēnešos neko daudz neredz.
Zoodārzs apmeklētāju acīm šķiet pavisam citāds nekā tad, ja to izrāda no sētas puses. Apmeklētāji apstājas pie sarkanausu bruņrupuču baseina, bet nezina, ka vienugad cilvēki atnesa vai paklusām ūdenī iemeta liekus kļuvušos bruņrupučus, kopā 15. Rupuči gribēja ēst, bija jāčipē, jānoliek ziemas guļā, jāpotē. Zoodārzā tiek uzņemti, izmitināti un apkopti pamesti un atrasti dzīvnieki. Pat ja tas ir īpaši negants krokodils. Savulaik Olainē kāda neapzinīga saimnieka patriektais krokodils nonāca zoodārzā un bija īsts briesmonis - meties virsū kopējiem. Tagad tas dzīvo Somijā. un somi var brīnīties par ierakstu krokodila pasē: izcelsmes vieta Latvijā, no dabas. Pēc nokļūšanas Rīgas zoodārzā šādi dzīvnieki uzturas karantīnas bloka telpās, bet tās vairs neatbilda labturības prasībām. Šomēnes tiks pabeigta karantīnas ēkas rekonstrukcija - namiņā ir ventilācija, gāzes apkure, ūdens filtri, apsildāmas un nesagraužamas dzirdinātavas, izturīga materiāla restes, baseini.