Kad septembrī simtiem Vecmīlgrāvja iedzīvotāju sūdzējās par neciešamu smaku, tās cēloņa noteikšana atgādināja spoku medības. Atbildīgie dienesti medīja gan pašu smaku, gan tās izplatītājus. Izpētot dokumentus, kas nosaka dažādu institūciju rīcību smirdošos gadījumos, jāsecina: kārtība ir sarežģīta un arī ilga, ka saindēties var ātrāk nekā atrast vainīgo, kur nu vēl novērst smirdoņas cēloni. Piemēram, lai noskaidrotu, vai slimnīcā ar saindēšanās pazīmēm nogādātie divi bērni tiešām cietuši no Vecmīlgrāvī izplūdušas smakas, jāsagaida Veselības inspekcijas atzinums.
Viens no dokumentiem, kurā norādīts, kā rīkoties un kura ministrija kādas katastrofas gadījumā ir atbildīgā, ir Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums, bet smakas nav katastrofa. Vēl ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 724 Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos. Saskaņā ar tiem smaku koncentrācijas mērījumus atļauts veikt akreditētām laboratorijām, un, šķiet, tikai speciālistam ir saprotams, kā nosakāma smakas koncentrācija, kas jāsalīdzina ar smakas mērķlielumu, ko savukārt nedrīkst pārsniegt par vairāk nekā 168 stundām kalendāra gadā.
Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību pārstāve Maruta Bukleviča saka - VVD darbinieki sūdzību gadījumā ostā ņem naftas produktu paraugus, bet, ja smakas avotu nekonstatē, tad uzņēmumu sodīt nevar. Septembrī pēc atkārtotām sūdzībām VVD inspektori konstatēja, ka Vecmīlgrāvī SIA Pars termināls veikusi pārāk ātru kuģa iekraušanu ar katalītisko gāzeļļu, tāpēc radusies nepatīkamā smaka. To apstiprinājuši analīžu rezultāti. Uzsākta administratīvā lieta, paņemti naftas produkta paraugi, un veikti mērījumi. Pēc slēdziena un analīžu rezultātu saņemšanas tiks pieņemts lēmums par soda apmēru. Taču joprojām nav noskaidrots, kas izraisījis spēcīgu smaku Vecmīlgrāvī apmēram nedēļu pirms SIA Pars termināls radītās smakošanas.
Ja naftas produktu pārkrāvēji ievērotu visus nosacījumus, iedzīvotāji par neizturamu smirdi nesūdzētos. Piemēram, naftas produktus pārkrauj maksimālā ātrumā, un laika apstākļi nav labvēlīgi šādām darbībām (ir bezvējš, un smaka ilgi neizklīst), tad, protams, smirdēs, tikai - kamēr inspektori atbrauks, tikmēr tā var būt jau izklīdusi.
VVD Piesārņojuma kontroles daļas direktora vietnieks Elmārs Jasinskis, tiekoties ar Rīgas domes deputātiem, sacīja, ka bez tvaika rekuperācijas iekārtām ostās radītās smakas nevar ierobežot. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādā likuma grozījumu projektu, paredzot noteikt, ka tvaika rekuperācijas iekārtu izmantošana kuģu iekraušanas procesā būtu obligāta, vēsta ziņu aģentūra LETA. VARAM sagatavotais likumprojekts paredz rekuperācijas sistēmu obligātu ieviešanu līdz 2022. gadam.
***
UZZIŅAI
Kā rīkoties iedzīvotājiem
• Par nepatīkamām smakām var ziņot, zvanot uz tālruni 112.
• Valsts vides dienesta diennakts dežuranta tālrunis 26338800, darba laikā no pulksten 8.30 līdz 17 par vides problēmām var informēt, zvanot uz stacionāro tālruni 67084211 vai ar mobilās lietotnes Vides SOS starpniecību.
***
KĀ RĪKOJAS VALSTS VIDES DIENESTS
• Ja, ierodoties izsaukuma vietā, Valsts vides dienests konstatē traucējošu smaku, tas: fiksē informāciju par sūdzības iesniedzēju; identificē smaku avotu iespējamo izvietojumu un informē operatoru par sūdzībām; pieprasa operatoram (uzņēmumam) sniegt paskaidrojumus par konstatēto traucējošo smaku; noskaidro, vai traucējošā smaka radusies iekārtas normālas darbības laikā un vai nav novērojamas atkāpes no normālas iekārtas darbības un atļaujā noteikto nosacījumu ievērošanas; ja pārbaudes laikā konstatēta traucējoša smaka, VVD, ja nepieciešams, uzdod operatoram noteiktā termiņā, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, veikt smaku koncentrācijas mērījumus smakas emisijas avotā, kā arī veikt smakas koncentrācijas izkliedes modelēšanu.
• Ja pārkraušanu veic vairāki uzņēmumi un nevar vienoties par savstarpēji pieņemamu kopīgu pasākumu plānu, tad VVD var tiem uzdot izstrādāt katram savu individuālo pasākumu plānu.