Senajā un vēsturiskajā Ķīpsalā Rīgā ir gana daudz ēku, kas pelnījušas interesi un sabiedrības atzinību. Ķīpsalas veidošanā par drošu, patīkamu un, jā, arī dārgu vidi daudz darījusi arhitekte Zaiga Gaile un uzņēmējs Māris Gailis.
Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija savā kārtējā sēdē nedaudz diskutēja par kādu Ķīpsalas ēku, ko (ne)vajadzētu saglabāt - līdzīgi kā par kādreizējo restorānu Sēnīte Vidzemes šosejas malā.
Restorāns Sēnīte ir nokļuvis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas aizsardzībā, un tā statuss ir nepārprotams - iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Savukārt Ķīpsalas darbnīca - izstāžu zāle Ķīpsalas keramika Balasta dambī 34 - ir ēka, kas salas apmeklētājus piesaista ar savu izskatu, bet pašvaldības institūcijas interesi izpelnījusies ar savu tehnisko stāvokli.
Ēkas veidols ir īpatnējs, bet, zinot kontekstu, pat ļoti moderns. Protams, Rīgas domes institūcija nebūs tā, kura noteiks, cik vērts ir arhitektu veikums valsts mērogā, taču Rīgas ietvaros šai komisijai ir gan iespējas, gan tiesības vērtēt, ko darīt ar ēkām Balasta dambī 34. Tur ir vairākas ēkas - gan ielas fasādes pusē redzamā interesantā māja, gan pagalma pusē - šķūnis. Īpašnieki to sola nojaukt līdz 15. septembrim. Pašvaldības Vidi degradējošu būvju komisija pieņēma lēmumu ēkai piemērot B kategorijas grausta satusu, bet šķūnim - A kategorijas statusu un paaugstinātu - 3 procentu - nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Tas nozīmē, ka šķūnis jānojauc, bet ēka jāsaved kārtībā. Komisijas dalībnieki norādīja, ka ēka ir pelnījusi, lai to saglabātu kā postmodernisma stila ēku.
Tas nebūtu par sliktu Ķīpsalas kopējam kontekstam, jo Balasta dambis ir salas garākā un arhitektoniski bagātākā iela.
Savulaik Latgales keramiķis Staņislavs Kaļva Balasta dambī 34 izveidoja keramikas darbnīcu. Latgalei raksturīgā stila dēļ tā ieguva nosaukumu Latgales keramikas darbnīca. Ķīpsalas keramiķu darbnīcā tika veidoti pēc individuālām mākslinieku iecerēm darināti trauki.