Pavasarī viena no Latvijā lielākajām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām L&T ir mainījusi īpašniekus un nosaukumu. Tagad kompānijas saistības, pienākumus un darbības jomu ir pārņēmusi firma Clean R.
Vairāk stāsta SIA Clean R valdes priekšsēdētāja Ieva Jansone.
– Kas ir Clean R īpašnieki? Vai tā ir Latvijas kapitāla kompānija?
– Pavasarī no Somijas mātesuzņēmuma Latvijā strādājošo atkritumu apsaimniekošanas kompāniju L&T iegādājās Latvijas uzņēmējs Guntars Kokorēvičs, kurš līdz šim bija atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Vides pakalpojumu grupa īpašnieks, kas tagad ir pārdota citai ar vides pārvaldību saistītai Latvijas kompānijai. Līdz ar to varam teikt, ka šobrīd atkritumu apsaimniekošanu tajā tirgus daļā, ko līdz šim apsaimniekoja somi, veic vietējā kapitāla uzņēmums – Clean R. Mēs esam gandarīti, ka atkritumu apsaimniekošana arvien lielākā apjomā ir pašu Latvijas uzņēmēju rokās un ka mēs strādājam ar lielisku komandu, ko ieguvām šī darījuma rezultātā.
Somijas uzņēmums no Latvijas tirgus ir aizgājis pilnībā, un Clean R tagad ir pārņēmis gan atkritumu apsaimniekošanas, gan telpu uzkopšanas biznesu.
– Vai akcionāru maiņa atsauksies uz pakalpojumu spektru un cenām?
– Clean R saglabā esošo pakalpojumu klāstu pilnā apmērā un tarifu sadaļā, ko var ietekmēt Clean R. Ja mainīsies likumdošana, tiks palielināts dabas resursu nodoklis vai citi cenu veidojošie komponenti, kas ietekmē atkritumu apsaimniekošanas jomu, un ja tiks paaugstinātas atkritumu noglabāšanas poligonu izmaksas, tad attiecīgi mainīsies arī tarifs klientam.
– Viens no noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas veidiem ir atkritumu šķirošana. Vai ir plānots attīstīt šo segmentu?
– Tas ir process, ko cenšamies veicināt visiem spēkiem. Ja mēs runājam par dalīti vākto atkritumu konteineru pieejamību, tad var teikt, ka Rīgā vismaz mūs kompānijas apkalpošanas zonā esam darījuši visu, lai iedzīvotājiem būtu, kur izmest atšķiroto kartonu, stiklu vai PET pudeles. Svarīgāk ir motivēt iedzīvotājus un pārliecināt viņus, ka atkritumi ir jāšķiro. Mēs atbalstām visu namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju vēlmi sākt dalīto atkritumu savākšanu. Diemžēl vēl arvien dzīvs ir stereotips, ka gan dalītie, gan sadzīves atkritumi galu galā nonāk vienā un tajā pašā mašīnā un tālāk tiek noglabāti poligonā. Es saku: jā, tās tiešām ir tās pašas mašīnas un tā pati tehnoloģija, taču sortiments, kas tajās tiek savākts, ir atšķirīgs. Mums ir doma, ka uz mašīnām vajadzētu izvietot uzrakstus: šodien vācu stiklu! Vai kaut kā tamlīdzīgi, lai cilvēkiem rastos skaidrāks priekšstats par to darbu, ko konkrētā mašīna konkrētajā laikā dara. Par to šobrīd aktīvi domājam!
Mūsu uzņēmuma teritorijā jau vairākus darbus dara dalīti vākto atkritumu pāršķirošanas līnija, kas ir būtiska mūsu biznesa sastāvdaļa. Gan PET, gan kartons tiek sapresēti ķīpās un pārdoti kā otrreizējās izejvielas.
– Ar kādām metodēm var pārliecināt iedzīvotājus?
– Ar pārliecināšanu un rosināšanu laikam tālu netiksim, un būs jāievieš papildu motivācija, kā tas ir ārzemēs. Motivēt varam tikai divos veidos – vai nu ar burkānu vai pātagu. Šajā gadījumā burkāna nav, jo tie daži desmiti eiro centu, ko iedzīvotājs ietaupīs, šķirojot savus atkritumus, diezin vai būs pietiekami spēcīga motivācija to darīt ilgtermiņā. Atliek pātaga – respektīvi sodu sistēma, kā tas ir vairākās Eiropas valstīs. Bet tas jau ir valdības kompetences jautājums – atkritumu apsaimniekotāji var tikai sniegt savu redzējumu.
– Laiku pa laikam atjaunojas diskusija par deponēšanas sistēmas ieviešanu, kas paredz no iedzīvotājiem par zināmu samaksu pieņemt tukšās PET un stikla pudeles. Sistēmas ieviešana ir visai dārgs prieks. Vai Clean R to atbalsta?
– Deponēšanas sistēma attiektos tikai uz PET un stiklu, kas pēc būtības sastāda ļoti mazu daļu no kopējā atkritumu daudzuma. Stiklu tālāk pārstrādāt pagaidām Latvijā nav iespējams. Savukārt atdeve par savākto PET iepakojumu ir pārāk maza pret sistēmas ieviešanas izmaksām. Mēs neesam nedz sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu attīstītāju pusē, kas vēlas saglabāt esošo PET apjomu sadzīves atkritumos, jo tas ir viens no vērtīgākajiem resursiem, ko iegūst no atkritumiem, nedz plānotās deponēšanas sistēmas ieviešanas pusē. Katrā gadījumā mēs neesam gatavi investēt līdzekļus deponēšanas sistēmas ieviešanā, jo esošais piedāvājums ir pārāk dārgs.
Atzīmēšu, ka salīdzinājumā ar Eiropas valstīm mūsu atkritumos ir relatīvi maz otrreizējo izejvielu, kas tiešā veidā ir saistītas ar mūsu iepirkšanās tradīcijām. Piemēram, Vācijas iedzīvotājiem iepirkuma grozā CocaCola pudeļu, alus skārdeņu un pusfabrikātu iepakojuma būs nesalīdzināmi vairāk nekā Latvijas iedzīvotāju grozos. Mēs tomēr vairāk pērkam neapstrādātus produktus – tātad atkritumos nonāks augļu un dārzeņu mizas un citi bioloģiskie atkritumi, mazāk PET un skārda.
– Kādi ir skaitļi – cik liela daļa no dalīti vāktajiem atkritumiem ir savākti tieši no iedzīvotājiem?
– Faktiski ļoti niecīga – 98% no dalīti savāktajiem atkritumiem ir atvesti no ražošanas uzņēmumiem, veikaliem un tamlīdzīgi un faktiski nav uzskatāmi par atkritumiem, bet gan par otrreizēji izmantojamām izejvielām, lielākoties tas ir kartons un plastmasa. Diemžēl arī tas materiāls, kas savākts dalītajos atkritumu konteineros, ne vienmēr ir tālāk izmantojams – nereti tas ir netīrs un to nākas tomēr vest uz poligonu, kas jau ir iedzīvotāju disciplīnas jautājums.
– Kur nonāk šīs izejvielas?
– Mēs to eksportējam galvenokārt uz Ķīnu, bet kartonu arī uz Lietuvas celulozes fabriku.
– Vai Clean R mērķi ir paplašināt darbības teritorijas, aktivizēt darbību citās Latvijas pilsētās?
– Mēs mērķtiecīgi to darām un neesam uzskatāms tikai par Rīgas uzņēmumu. Kopš šā gada jūlija strādājam Ozolnieku novadā, no 1. augusta esam uzsākuši atkritumu apsaimniekošanu Daugavpilī, ar 1. septembri sāksim strādāt Inčukalnā, tuvākajā laikā sāksim darboties arī Sējas novadā, neliela tirgus daļa mums ir Liepājas reģionā. Aktīvi piedalāmies pašvaldību izsludinātajos konkursos par atkritumu apsaimniekošanu.
– Cik liela loma kopējā darbības apjomā ir telpu uzkopšanas nozarei?
– Telpu uzkopšanas biznesa loma ir nozīmīga, jo kopējā uzņēmuma apgrozījumā tas veido ap 30%. Turklāt tieši uzkopšanas segmentā Clean R nodarbina visvairāk darbaroku – uz jūlija beigām bija ap 740 darbinieki tikai tīrīšanas segmentā, galvenokārt rīdzinieki, ar visām sociālajām garantijām un nomaksātu nodokļu paketi.
Clean R mērķis ir sniegt pilna spektra pakalpojumus visās jomās, kas attiecas uz vides tīrību – sākot ar telpu uzkopšanu, atkritumu savākšanu, līdz pat teritoriju sakārtošanai. Respektīvi, atvieglot mūsu klientiem rūpes par vidi, noslēdzot vienu līgumu ar Clean R, ir iespēja saņemt kompleksu pakalpojumu. Visbiežāk šādu pakalpojumu kompleksu izvēlas uzņēmumi ar lielām ražošanas platībām, ofisiem un āra teritorijām. Uzkopšanas biznesa sinerģijā ar pārējiem mūsu sniegtajiem pakalpojumiem mēs saredzam lieliskus jaunus biznesa attīstības virzienus.
– Kādu ziņu vēlaties nodot rīdziniekiem?
– Mēs apkalpojam 60 procentus rīdzinieku, un tas ir daudz. Gribu pateikt, kaut arī ir mainījušies uzņēmuma īpašnieki, uzņēmums turpina sniegt līdzšinējos pakalpojumus ar esošajiem noteikumiem. Līgumi nav jāpārslēdz, tāpat saglabājas atkritumu izvešanas maršruti un grafiki. Līdz gada beigām visām atkritumu izvešanas mašīnām būs nomainīti logo – ar Clean R logo pagaidām būs redzamas gan zilas, gan baltas automašīnas. Ļoti ceram, ka mūsu pakalpojumu kvalitāte kļūs arvien labāka un atkritumu šķirošanas jomā iedzīvotāji izrādīs arvien lielāku iniciatīvu.