Siltumapgāde tiecas uz ilgtspēju un tarifu stabilitāti

 
©Publicitātes foto

Neatkarīgi no dažādiem viedokļiem par OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti), pateicoties OIK atbalstam, tieši Ādažu iedzīvotāji visilgāk saņēma lētāku siltumenerģiju, jo SIA Balteneko 1997. gadā Ādažos uzbūvēja Latvijā pirmo mazas jaudas koģenerācijas staciju. Likumsakarīgi, ka atbalsta periodam pienāk beigas, kā dēļ no šā gada sākuma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja augstāku siltumenerģijas tarifu.

SIA Balteneko valdes priekšsēdētājs Edgars Vīgants stāsta, ka līdz ar izmaiņām likumdošanā siltumenerģijas ražošanas uzņēmums bija izvēles priekšā - turpināt strādāt OIK ietvarā un esošo koģenerācijas staciju no dabasgāzes pārbūvēt par šķeldas koģenerācijas staciju vai arī meklēt jaunus attīstības ceļus. Ņemot vērā apstākļus un notikumu neprognozējamību, tika pieņemts lēmums esošajā katlumājā koģenerācijas stacijas vietā uzstādīt šķeldas katlu un ražot tikai siltumu, atsakoties no elektroenerģijas ražošanas. Vīgants gan atzīst, ka sākotnēji jaunajai katlumājai bija iecerēta vieta rūpnieciskajā zonā, taču jaunas siltumtrases izbūve būtiski sadārdzinātu projektu - to nevar atļauties nedz siltuma ražošanas uzņēmums, nedz uz saviem pleciem uzņemties pašvaldība. Tāpēc kopīgi tika pieņemts lēmums - esošajā vēsturiskajā katlumājā koģenerācijas stacijas vietā uzstādīt jaunu biomasas katlu ar jaudu 2 MW, kas rada jaunus izaicinājumus, piemēram, kā nodrošināt, lai šķeldas loģistika atstātu pēc iespējas mazāku nospiedumu uz apkārtnes iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Lai to īstenotu, tiek plānots, ka projekts saņems daļēju atbalstu no ES Kohēzijas fonda, finanšu institūcijas Altum, kā arī līdzfinansējuma daļu, ņemot kredītu, nodrošinās SIA Balteneko.

Tas nenozīmē, ka mēs pilnībā atteiksimies no dabas gāzes izmantošanas. Tā paliks kā rezerves kurināmais, ko varēs efektīvi izmantot arī pīķa slodžu situācijās. Kurināmā diversifikācija nenozīmē tikai importēta fosilā kurināmā nomaiņu uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu, bet tā dod izvēles brīvību, izmantot to kurināmo vai kombināciju, kas attiecīgajā situācijā ir visizdevīgāk, skaidro Vīgants.

BIOMASA. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu siltumapgādi un tarifu stabilitāti, plānojam koģenerācijas stacijas vietā uzstādīt biomasas katlu, vēsta Edgars Vīgants / Rūta Kalmuka/F64

Kā lielāko ieguvumu jaunajai katlumājai var uzskatīt siltuma ražošanas izmaksu prognozējamību, jo kurināmā cena vairs nebūs pilnībā atkarīga no ģeopolitiskiem notikumiem un ārvalstu lēmumiem, kā tas šobrīd ir attiecībā uz naftas produktiem un dabasgāzi. «Mēs nevaram apsolīt, ka tarifs turpmāk būs zemāks, bet varam apliecināt, ka cenu kāpums, ja palielināsies šķeldas cena, būs neliels un vieglāk prognozējams ilgtermiņā, lai iedzīvotājus pasargātu no pārsteigumiem, ko var radīt krasas svārstības gāzes tirgū. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka svārstības ir bijušas ievērojamas, kas tiešā veidā atsaucas uz siltuma tarifu. Lai mazinātu ietekmi uz klimata izmaiņām, jārēķinās ar to, ka fosilā kurināmā izmantošana turpmāk arvien vairāk tiks aplikta ar vides un akcīzes nodokļiem.

Tāpat svarīgs aspekts ir vietējās izcelsmes atjaunojamie resursi, kas nozīmē, ka par kurināmo samaksātā nauda paliks Latvijas tautsaimniecībā un veicinās uzņēmējdarbības vidi kurināmā sagatavošanas segmentā.»

Plānots, ka jau nākamajā apkures sezonā siltumu ādažnieki varēs saņemt no rekonstruētas šķeldas katlumājas.

 

Rīgas namu pārvaldnieks