Faktiski jau neesošās koalīcijas partneri diplomātiski piesardzīgi izsakās par Reformu partijas ekonomikas ministra Daniela Pavļuta virzītā Igora Ļaško apstiprināšanu Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā.
Kā Neatkarīgā jau rakstīja, I. Ļaško ilgus gadus bijis miljonāra oligarha Oļega Stepanova kontrolēto uzņēmumu – Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta, Ventspils tirdzniecības osta – G u.c. – menedžeris. Vēl šā gada sākumā viņš kā O. Stepanovam piederoša uzņēmuma pārstāvis ticis ievēlēts Ventbunkers padomē. Datu bāzē Firmas.lv, kas atspoguļo Uzņēmumu reģistra (UR) oficiālo informāciju, joprojām redzams, ka I. Ļaško ir Ventbunkers padomes loceklis. Ministra D. Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe gan skaidro, ka I. Ļaško februārī esot uzrakstījis iesniegumu par aiziešanu no šā amata, tikai UR neesot izmaiņas piereģistrējis.
Visbeidzot I. Ļaško arī pašlaik ir uzņēmumu, kas nepārprotami saistīti ar ostu darbību, vadībā – viņš ir akciju sabiedrības Mechport padomes priekšsēdētājs, akciju sabiedrības Baltic Clean Energy padomes loceklis un Ventspils Grain Terminal tehniskais direktors. Pēdējo no šiem amatiem viņš soloties pamest, kad tiks iecelts Ventspils brīvostas valdē.
Tādējādi premjera Valda Dombrovska valdība Ventspils brīvostas valdē apstiprinājusi nepārprotamā interešu konfliktā esošu personu. Lai gan gandrīz vienmēr izmaiņas Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs pavadījuši skandāli un pat tiesvedības, šādas situācijas vēl nav bijis.
Dažādu partiju pārstāvjiem Neatkarīgā vaicāja, kā viņi vērtē konfliktā esošas personas iecelšanu brīvostas valdē; vai tas ir nākotnes kadru atlases modelis valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadībai; vai šāda pieeja var kļūt par veiksmīgu risinājumu spiedīgajam partiju maku stāvoklim.
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars uzsvēra: «Neapšaubāmi, brīvostas valdē nevar atrasties cilvēks, kuram ir interešu konflikts. Tas ir pilnīgā pretrunā ar valsts pārvaldes principiem. Arī Rīgas brīvostā vērojams līdzīgs stāsts, kur valdē darbojas personas, kuru intereses varētu būt saistītas ar lielajiem Rīgas brīvostas uzņēmumiem. Bet pagaidām manā rīcībā nav taustāmu pierādījumu. Katram ministram ir sava izpratne par to, kādam jābūt viņa virzītam brīvostas valdes loceklim. Mēs saviem koalīcijas partneriem nevēlamies norādīt, kādam jābūt viņu izvēlētam kandidātam.»
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, runājot par koalīcijas partneru izvēli, bija ļoti lakonisks: «Tā ir ministra izvēle.»
Reformu partiju atstājušās neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins no komentāriem pilnībā atturējās.
Plašāk radušos situāciju diplomātiski atļāvās komentēt vien Saskaņas centra Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš. Viņš atgādināja, ka pirms 11. Saeimas vēlēšanām tiesiskuma koalīcija vēlētājiem solījusi veikt reformas likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām ar mērķi celt šo sabiedrību vadītāju profesionalitāti, mazināt politikas ietekmi uz sabiedrībām, piesaistīt vadītāju atalgojuma ampērus sabiedrības peļņas rādītājiem utt. «Ir acīmredzami, ka Reformu partija ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu ar šīm reformām netiek galā un tam šķēršļus liek arī pats premjers Dombrovskis. Koalīcijas partijām joprojām nav tiesiskuma izpratnes, viņu izpratne par tiesiskumu pakārtota koalīcijas partneru interesēm.»
A. Elksniņš uzsvēra, ka vienīgais, ko jautājumā par reformām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās spējušas panākt tiesiskuma koalīcijas partijas, ir palielināt kapitālsabiedrību vadītājiem algas.
Runājot par jaunieceltā Ventspils brīvostas valdes locekļa iespējamo interešu konfliktu, A. Elksniņš norādīja, ka politiski virzītajiem brīvostu valžu pārstāvjiem «intereses vienmēr krustojas. Pagaidām valstī nav likuma par lobiju, līdz ar to nav skaidrs, kādas intereses kurš pārstāv un lobē. Lielākā problēma, ka joprojām gan ostu valdēs, gan citur pārstāvji tiek izvēlēti nevis pēc profesionālo kvalitāšu un augstas reputācijas principiem, bet gan pēc tā dēvētās savējo sistēmas.»
Atbildot uz jautājumu, vai I. Ļaško nozīmēšana Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā palīdzēs mazināt deficītu Reformu partijas kasē, A. Elksniņš atgādināja – vienmēr ir pastāvējušas aizdomas, ka padomes vai valdes locekļa amats ir iespēja, kā partiju kasēm gūt ienākumus. «Šīs aizdomas pastāv gadiem, un tās ir pamatotas,» atzina deputāts.