Vēsture liecina, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora apstiprināšanu vienmēr pavadījusi smaga politiskā cīņa. Uzvarējis tas kandidāts, aiz kura stāvējusi vai nu Saeimas ietekmīgākā partija, vai sabiedroto valstu plecs.
Bērziņš uzvar Gaili
1994. gada maija beigās tika izsludināts SAB likums. Pēc vasaras brīvdienām politiķi sāka apzināt iespējamos kandidātus jaundibinātajam drošības dienestam, tolaik pat īsti neapjaušot, ka visaugstākā vara valstī piederēs tieši šai iestādei. Gada nogalē kandidātu listē parādījās LNNK virzītais Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Andris Līgotnis, LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors Tālavs Jundzis, aizsardzības ministra Jāņa Arveda Trapāna virzītais Latvijas ceļa (LC) Saeimas deputāts Māris Zvaigzne, Latvijas Zemnieku savienības virzītais Policijas departamenta ekonomisko noziegumu nodaļas priekšnieks Ēriks Strautnieks, Interpola Latvijas biroja priekšnieka vietnieks Dailis Lūks, Tautas Saskaņas partijas atbalstītais Valsts prezidenta padomnieks drošības jautājumos Dainis Turlais, ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, LC premjera Māra Gaiļa padomnieks ekonomiskos jautājumos Eižens Cepurnieks un LC valdes priekšsēdētāja vietnieka un LC Saeimas deputāta Induļa Bērziņa radinieks Lainis Kamaldiņš.
Saeima trīs reizes izbalsoja Nacionālās drošības padomē izvirzītos kandidātus – divas reizes L. Kamaldiņu un vienu reizi Ē. Strautnieku. Pēc trešā balsojuma Saeimas LC frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs pravietiski paziņoja, ka Saeimai pie L. Kamaldiņa kandidatūras būs vēl jāatgriežas.
Faktiskā cīņa notika starp diviem LC kandidātiem – premjera virzīto E. Cepurnieku un LC līdera virzīto L. Kamaldiņu. Abi kandidāti kvalitātes ziņā bijuši līdzīgi. L. Kamaldiņš pēc izglītības jurists, guvis pieredzi kriminālizmeklēšanā, piedalījies SAB likuma radīšanā. E. Cepurnieka biogrāfiju rotāja ASV iegūtā izglītība un slepeno dienestu sastādītais spožais raksturojums, kurā cita starpā teikts: «Ļoti augstu attīstīta analītiskā un konceptuālā domāšana. Analizējot situāciju, ņem vērā ne tikai objektīvos datus, bet arī «cilvēcisko faktoru» – emocijas, motīvus. Spēj domāt un plānot ilgtermiņa perspektīvā.»
Piepildījās A. Panteļējeva prognozes: amatā nonāca tobrīd viena no ietekmīgākajiem cilvēkiem LC – I. Bērziņa – protežē.
Pat TP neiebilst
Neraugoties uz spožo Tautas partijas uzvaru 1998. gada Saeimas vēlēšanās, LC dominējošā ietekme uz politiskajiem procesiem turpinājās. 1999. gada martā notika sprādziens Rīgas sinagogā, bet 12. aprīlī L. Kamaldiņam beidzās pilnvaru termiņš. L. Kamaldiņš intervijā Lauku Avīzei visai neapdomīgi izteica versiju, ka sprādzienu pie Rīgas sinagogas ir organizējuši kādas ebreju kopienas pārstāvji. Viņa izteikums kļuva par nākamo sprādzienu presē un amatpersonu izteikumos. L. Kamaldiņš tika kaunināts un nosodīts gan valdībā, gan Saeimā, gan Valsts prezidenta pilī. Nosodījumus viņš izpelnījās pat no to puses, kuri līdz tam bija atbalstījuši L. Kamaldiņa atkārtotu izvirzīšanu SAB direktora amatam. Pat A. Panteļējevs bija spiests atzīt, ka L. Kamaldiņa paziņojumi par Rīgas sinagogas spridzinātājiem sarežģīs lemšanu par viņa atkārtotu ievēlēšanu amatā.
Par oficiāliem SAB direktora kandidātiem tika nosaukti L. Kamaldiņš, Demokrātiskās partijas Saimnieks virzītais Dainis Turlais, Nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas un kontroles dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis un Drošības policijas priekšnieka vietnieks Jānis Reiniks. Vēl tiks minēts TB/LNNK virzītais a/s Latvijas gāze valsts pilnvarnieks E. Cepurnieks, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas virzītais valsts akciju sabiedrības Valsts robežbūve viceprezidents Leonīds Lasmanis, Valsts prezidenta padomnieks drošības jautājumos Anatolijs Jerumanis.
A. Panteļējevs izteicās, ka «SAB direktora vēlēšanas var radīt ne mazāk kaislību kā Valsts prezidenta vēlēšanas». LC līderis arī neaizmirsa piebilst, ka, neraugoties uz visu, viņš tomēr neredz nekādus argumentus SAB direktora nomaiņai. Otra ietekmīgākā Saeimas frakcija TP pret SAB direktora nomaiņu izturējās nogaidoši neitrāli. Frakcijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš aprobežojās ar paziņojumu, ka L. Kamaldiņš kļuvis neizdevīgs daudziem, jo sācis cīņu pret čekistiem drošības iestādēs. Arī LC satelītpartijas Jaunā partija deputāts Romāns Mežeckis pieļāva iespēju, ka balsos par L. Kamaldiņa kandidatūru. Saeima deva zaļo gaismu L. Kamaldiņa otrajam termiņam.
Zaudē Kažociņam
L. Kamaldiņš nezaudēja cerības palikt amatā arī uz trešo termiņu, pat neraugoties uz to, ka LC jau bija aizslaucīts politiskā mēslainē un liela varas daļa pārgājusi Einara Repšes vadītās partijas Jaunais laiks rokās. Pats premjers E. Repše ļoti aizrāvās ar slepeno dienestu lietām. Ne velti par vienu no viņa padomniekiem drošības jautājumos kļuva bijušais Drošības policijas ārējās novērošanas speciālists Jāzeps Meikšāns. Viņš E. Repšem bija palīdzējis nostiprināt domu, ka spiegošanā ir spēks.
Premjera biroja šaurā lokā dzima ideja par E. Repšes padomnieka, britu armijas ģenerāļa Jāņa Kažociņa virzīšanu ietekmīgajam SAB direktora amatam. Neoficiāli par iespējami em kandidātiem tika minēti arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieks Raimonds Mūrnieks, ASV armijas virsnieks Gundars Zaļkalns, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, SAB vadītāja vietnieks Uldis Dzenītis, kā arī bijušais Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes un Aizsardzības pārvaldes vadītājs, AS Latvijas Tirdzniecības banka prezidents, bijušais E. Repšes personīgās apsardzes priekšnieks Armands Šteinbergs.
Pateicoties E. Repšes biroja darbinieku pūlēm un Jaunā laika Saeimas deputātu atbalstam, Anglijas pilsonim ar Saeimas balsojumu tika piešķirta Latvijas pilsonība un izgrozīts SAB likums, no kura tika svītrota prasība, lai SAB direktoram būtu juridiskā izglītība. Par sarūgtinājumu L. Kamaldiņam, SAB direktora amatā tika ievēlēts J. Kažociņš.
Iemaina pret Loskutovu
2008. gadā Jaunais laiks savu ietekmi bija zaudējis, taču arī cita partija nebija spējusi gūt dominējošu ietekmi pār politiskajiem procesiem. Tomēr Nacionālās drošības padomē, kurai jāizvirza balsojumam Saeimā SAB direktora kandidāts, vairākums piederēja TP. Šīs partijas politiķi neoficiāli lika manīt, ka J. Kažociņa pārvēlēšanu neatbalstīs. Īsi pirms izšķirošā balsojuma Saeimā Tautas partijas pārstāvim ārlietu ministram Mārim Riekstiņam notika saruna ar ASV oficiālajiem pārstāvjiem. Pēc šīs sarunas TP deputāti ne tikai paklausīgi nobalsoja par J. Kažociņa kandidatūru, bet arī neoficiāli žurnālistiem pastāstīja, ka tuvākajās dienās atklātībā nāks prātam neaptverams skandāls par nelikumībām KNAB. Tobrīd tikai retais apjauta, ka Alekseja Loskutova un J. Kažociņa atšķirīgie likteņi ir noteikti tā rīta M. Riekstiņa un ASV pārstāvju sarunās.
Pēc dažām dienām A. Loskutovs tika atstādināts no amata saistībā ar apjomīgām naudas zādzībām no KNAB.
Būs Maizītis?
J. Kažociņš jau pērnā gada rudenī publiski paziņoja, ka uz trešo termiņu nekandidēs, un norādīja, ka skaidrībai par kandidātu jābūt ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms viņa pilnvaru termiņa beigām, respektīvi, līdz šā gada 2. februārim. Visticamāk tas nepieciešam tādēļ, lai jau pirms apstiprināšanas amatā ar kandidātu būtu iespēja tikties gan sabiedroto specdienestu pārstāvjiem, gan arī pašreizējam SAB kolektīvam.
Kā viens no iespējamākajiem SAB direktora amata kandidātiem joprojām tiek minēts pašreizējais Valsts prezidenta padomnieks, Nacionālās drošības padomes (NDP) sekretārs, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Tomēr dzirdētas arī runas, ka viņš pats vismaz pagaidām jāvārdu nav devis. J. Maizītim ar SAB jautājumiem nācies saskarties gan ģenerālprokurora amatā, gan tagad, strādājot pie Valsts prezidenta.
Nopietni vērtēta satiksmes ministra Aivja Roņa kandidatūra. Tomēr smagā atbildības nasta un būtiskie privātās dzīves ierobežojumi atturot arī A. Roni piekrist kandidēt uz šo augsto amatu.
Pieminēti Latvijas vēstnieka Krievijā Edgara Skujas, Drošības policijas (DP)priekšnieka vietnieka, Pretterorisma centra vadītāja Jura Leitieša, otra DP priekšnieka vietnieka Inta Ulmaņa, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka Induļa Krēķa un viņa vietnieka Maigura Strīķa, kā arī SAB direktora vietnieka Anda Freimaņa vārdi.
Partija VL!TB/LNNK neesot atmetusi cerības par 24 gadus vecā Saeimas deputāta, Nacionālās drošības komisijas locekļa Jāņa Dombravas izvirzīšanu šim amatam.