Viens no visietekmīgākajiem Tautas partijas sabiedrisko attiecību speciālistiem Mārtiņš Vanags, kurš baudīja šīs partijas vadības «bezgalīgu uzticēšanos» un «pelnīja vairāk nekā ministrs», šķiet, pamazām sāk iegūt arī Reformu partijas ministru «bezgalīgu uzticēšanos».
Neatkarīgā jau rakstīja, ka M. Vanaga pakalpojumus tēla veidošanā izmantojis Reformu partijas virzītais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Nu izrādās, ka arī Reformu partijas deleģētajam ekonomikas ministram Danielam Pavļutam ir cieša sadarbība ar oranžo ideoloģijas bijušo veidotāju un iedzīvinātāju M. Vanagu. Tādējādi secināms, ka M. Vanags turpina jau Tautas partijas laikā iesākto praksi – veidot tēlu pat vairākiem vienas partijas ministriem vienlaikus.
No kultūras pie industrijas
No Ekonomikas ministrijas (EM) atbildēm Neatkarīgajai izriet, ka EM iepērk ārējos pakalpojumus sabiedrisko attiecību jomā no SIA Fine Consulting. Par šo pakalpojumu līdz šim ir samaksāti 1950 latu. Atbilstīgi datu bāzes Firmas.lv informācijai uzņēmums pilnībā pieder M. Vanagam un arī atbildīgā amatpersona par šo uzņēmumu ir pats M. Vanags.
EM skaidro, ka SIA Fine Consulting līgumā apņēmusies ministrijai palīdzēt ar «industriālās politikas komunikācijas stratēģijas izstrādi, diskusiju organizēšanu ar komersantiem, ekspertiem un sabiedrību, kā arī skaidrojošu prezentāciju, rakstu un citu publicitātes materiālu sagatavošanu par industriālo politiku un ar to saistītām politikas iniciatīvām».
No ministrijas atbildēm izriet, ka konkurss vai aptaujas par pakalpojumu iegādi nav rīkotas.
SIA Fine Consulting reģistrēta Jūrmalā, Grāvju ielā 29, t.i., turpat, kur savulaik bija reģistrēta Tautas partijas kultūras ministres Helēnas Demakovas vadītā biedrība Kultūras pilotprojekti.
«Pilnīga katastrofa»
Pirms kandidēšanas 10. Saeimas vēlēšanu sarakstā H. Demakova nāca klajā ar grēksūdzi, kurā raksturoja arī M. Vanagu. «Mana kļūda bija tā, ka es bezgalīgi uzticējos vienam cilvēkam savā komandā. Savulaik, starp citu, Sarmīte Ēlerte un arī Aivars Ozoliņš, kurš šobrīd slavina kādu citu politisko apvienību, mani brīdināja, ka es nedrīkstu uzticēties vienai konkrētai personai. Šī persona ir mans toreizējais padomnieks Mārtiņš Vanags. Tomēr es neklausīju padomiem un deleģēju Mārtiņam ļoti nopietnas lietas – arī koncertzāli. Es uzskatu, ka no PR viedokļa koncertzāle bija pilnīga katastrofa. Mans padomnieks Mārtiņš, kuram tajā laikā uzticēju sabiedriskās attiecības, ar to vispār nenodarbojās. Un tobrīd es nekontrolēju situāciju, neko nezinot par koncertzāles virssaistībām. Man bija pilnīga pārliecība, ka mēs darbojamies esošās naudas ietvaros, ko mums Ministru kabinets piešķīra vēl 2004. gadā. Mārtiņš, kurš pelnīja vairāk nekā es un kuram vadības līgumā bija nostiprināta atbildība par aģentūru Jaunie trīs brāļi, kontaktējās ar šo aģentūru. Es nezināju, ka aģentūras vadītājs slēgs līgumu par naudu, kuras nav. Par šīm virssaistībām uzzināju tikai pēc demisijas – ka mēs nevis iekļaujamies tajos līdzekļos, kas ir kontā, bet aģentūras parakstītā līgumā ir iesaistītas virssaistības,» sabiedrībai skaidroja H. Demakova.
Tēla veidotāju zvaigznājs
M. Vanags bija viens no trim vadošajiem Tautas partijas tēla veidotājiem. Bez viņa par tādiem tika uzskatīti arī premjera Aigara Kalvīša preses sekretārs Arno Pjatkins un tēla veidotājs vairākām Tautas partijas amatpersonām vienlaikus Oskars Balodis.
No 2000. gadu vidus līdz pat brīdim, kad Tautas partija (vēlāk partija Par labu Latviju) zaudēja varu, M. Vanags vienlaikus bija padomnieks aizsardzības, ārlietu un kultūras ministriem, kurus deleģēja Tautas partija. Tas viņam nebija šķērslis, lai pildītu arī ietekmīgā Tautas partijas deputāta Māra Kučinska palīga pienākumus Saeimā.
Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē pieejamās valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka 2009. gadā M. Vanags Kultūras ministrijā saņēmis 1430,08 latus mēnesī un Ārlietu ministrijā – vidēji 1000 latu mēnesī. 2008. gadā Kultūras ministrijā viņa alga bijusi 3037,66 lati mēnesī, Ārlietu ministrijā – 1000 latu mēnesī. 2007. gadā Kultūras ministrijā viņa alga bijusi 2431,42 lati mēnesī, Ārlietu ministrijā – 1000 latu mēnesī. No M. Vanaga amatpersonas deklarācijām izriet, ka, strādājot vairākās ministrijās un Saeimā vienlaikus, viņš paguvis arī uzrakstīt vairākas publikācijas žurnālam Rīgas Laiks.
Nesen M. Vanags piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību, Rīgas Laikā skaidrojot, kas ir pilsētas «geju indekss». Viņš aģitēja Rīgu paaugstināt šo indeksu, jo pilsētām, kurām «geju indekss ir augsts, klājas labi».
Tomēr ne viss EM sabiedrisko attiecību veidošanas ārpakalpojumu pīrāgs ticis M. Vanagam. Pavisam niecīgs stūrītis atlēcis arī SIA Slide service, SIA Oobelisk un SIA LETA. Tā kā EM rīcībā neesot atbilstošas tehnikas, līgums ar minētajām sabiedrībām slēgts par audiovizuālo materiālu sagatavošanu par kopējo summu 334,01 lats. Šo kompāniju produkti publicēti ministrijas video kanālā Youtube, Neatkarīgajai skaidroja EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
