Pret Valdi Zatleru jebkurā brīdī var sākt kriminālprocesu

 
©nra.lv

Valda Zatlera pagātne tiesībsargiem jebkurā brīdī ļauj uzsākt pret politiķi kriminālprocesu, liecina Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un KNAB pirms vairākiem gadiem pieņemtie lēmumi par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētāja ieņēmumu likumību.

Ņemot vērā Zatlera reformu partijas dibināšanu un tuvojošās Saeimas vēlēšanas, Neatkarīgās lasītāji interesējas, ar ko īsti beidzās t. s. Zatlera pateicību lieta.

Apkopojot tiesībsargu pieņemtos lēmumus un atzinumus šajā lietā laika posmā no 2007. gada jūnija līdz 2009. gada janvārim, Neatkarīgajai jāsecina: tiesībsargi pret toreizējo Valsts prezidentu izturējušies neticami maigi. Ja līdzīgi pārkāpumi tiktu konstatēti kādam citam, visticamāk, sekotu kriminālprocesa ierosināšana.

Piemirstās pateicības

Pirms nu jau vairāk nekā četriem gadiem, kad V. Zatlers kandidēja uz Valsts prezidenta amatu, atklājās, ka viņš, būdams valsts SIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca valdes priekšsēdētājs, valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījis visus saņemtos ienākumus un tādējādi pārkāpis likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Šajā sakarā 2007. gada 3. jūlijā Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes Korupcijas novēršanas kontroles pārvaldes priekšniece Ārija Rezgodiņa pieņēma lēmumu F11 BE 001534 par valsts amatpersonas V. Zatlera sodīšanu ar administratīvo sodu – naudas sodu 250 latiem. Lēmumā norādīts – «izskatot lietas materiālus pret pārkāpēju V. Zatleru», atklājies, ka viņš savā amatpersonas deklarācijā nav norādījis saņemtos ienākumus no nodibinājuma Ārstu kongresa fonds 190,48 latu apmērā, kā arī no SIA 2006. gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanas izpilddirekcija – 1900 latu apmērā. Tāpat lēmumā norādīts, ka dienu iepriekš V. Zatlers VID Rīgas reģionālajai iestādei adresējis iesniegumu, kurā atzinis – «papildus ienākumiem, kas ir norādīti manā valsts amatpersonas deklarācijā, esmu saņēmis pacientu dāvanas pateicībā par veselības un pat dzīvības glābšanu». V. Zatlers arī piemetinājis, ka «pateicību tradīcija Latvijā ir pastāvējusi un pastāv», taču viņš nevar atcerēties pacientu vārdus un konkrētos no viņiem saņemto pateicību apjomus. «Līdz ar to valsts amatpersonas deklarācijā nav iespējams norādīt no pacientiem saņemtās pateicības apjomus,» iesniegumā rakstījis V. Zatlers (dokumenta kopijas skatīt www.nra.lv).

Sanāk krimināls

Kā Neatkarīgajai norādīja vairāki augsti kvalificēti juristi, parasti līdzīgos gadījumos VID ne tikai uzliek administratīvo sodu nieka 250 latu apmērā, bet vēl arī piemēro uzrēķinu. Vienkāršajam mirstīgajam uzņēmējam vai individuāli nodarbinātai personai pēc VID atklātā pārkāpuma vēl ilgi nākoties laizīt brūces. Taču tas, pēc juristu teiktā, esot tikai pusbēda. Viņi uzsvēra – ja draugs draugam dāvina kaut vai Porche automašīnu, tad VID gar to nebūs nekādas daļas, taču, ja pateicības vai dāvanas (kaut vai dzimšanas dienā) tiek saņemtas, pateicoties saimnieciskajai jeb profesionālajai darbībai, tad tiesībsargiem par to jau ir pamats sākt kriminālprocesu. Pēc juristu teiktā, korupciju apkarojošie darbinieki to lieliski zinot. Viņi salīdzināja – ja advokāts par saņemto honorāru nebūs izrakstījis kvīti un traktēs to kā dāvanu, tad šis advokāts nekavējoties iedzīvosies kriminālprocesā.

Tā kā V. Zatlers savā iesniegumā norādījis, ka viņš neatminoties, no kādām personām saņēmis pateicības, pēc juristu teiktā, tiesībsargiem noteikti bijis jāuzsāk kriminālprocess kaut vai tādēļ vien, lai noskaidrotu, tieši no kurām personām un kādas summas V. Zatlers pateicībās ir saņēmis un cik nav samaksājis nodokļos. Jebkurā gadījumā kriminālprocesu pret V. Zatleru varot uzsākt arī tagad. Cits jautājums – vai tas tiks darīts un kādēļ tad netika izdarīts līdz šim.

KNAB – divi Zatleri

Lai noskaidrotu, vai ārsts V. Zatlers, saņemot pateicības par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, nav pārkāpis likumu, 2007. gada 25. maijā KNAB sāka toreizējā valsts prezidenta amata kandidāta pārbaudi. Sākotnēji KNAB pārbaudi veica ļoti nopietni. Taču pēc gada – 2008. gada 12. maijā – KNAB preses sekretārs plašsaziņas līdzekļiem bikli paziņoja, ka «šajā lietā joprojām nav nekādu rezultātu». Viņš atturējies komentēt, kad pārbaude tiks pabeigta un kas tieši tās laikā vēl tiek izmeklēts. Vēl pēc diviem mēnešiem KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece paziņoja, ka bijušā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētāja un ārsta darbībā KNAB nav konstatējis koruptīvu noziedzīgu nodarījumu pazīmes. D. Kurpniece plašsaziņas līdzekļiem skaidroja, ka KNAB saņēmis paskaidrojumus no pacientiem, kuri ārstējušies slimnīcā 2006. un 2007. gadā. Paskaidrojumus piekrituši sniegt 377 pacienti. Neviens no aptaujātajiem neesot liecinājis, ka V. Zatlers būtu prasījis papildu samaksu par operācijām. KNAB gan esot konstatējis, ka «Zatlers kā ārsts no pacientiem ir saņēmis dāvanas par operācijas veikšanu». Tomēr likumsargi tajā brīdī secinājuši, ka jānošķir V. Zatlers kā valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs no V. Zatlera – ārsta darbības. Līdz ar to «šī pateicība ir vērtējama kā dāvanas, kas saņemtas ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas», teikts plašsaziņas līdzekļos atreferētajā D. Kurpnieces informācijā. Visbeidzot 2009. gada 9. februārī KNAB preses sekretārs paziņoja, ka KNAB, pārbaudot Valsts prezidenta V. Zatlera kādreizējo darbību veselības aprūpes nozarē, secinājis, ka likums nav ticis pārkāpts un atalgojums saņemts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Slepena vienošanās?

Tiesībsargu maigo attieksmi pret V. Zatleru var skaidrot dažādi. Vienu no racionālākajiem izskaidrojumiem varētu meklēt V. Zatlera vizītēs pie SAB vadības 2007. gada vasarā, par kurām kompetentās aprindās tolaik runāja ļoti daudz. Kādas vienošanās tajās tika slēgtas, sabiedrība diezin vai jebkad uzzinās. Zīmīgi, ka pēc šīm vizītēm pret V. Zatleru acīm redzami pieklusa sorosiešu organizāciju kritika.

Kā zināms, lai ieņemtu Valsts prezidenta amatu, nepieciešama visaugstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam, ka arī NATO noslēpumiem. Šādu pielaidi izsniedz SAB. Atbilstīgi Latvijas likumdošanai un NATO regulām par pielaidēm slepenajai informācijai pielaidi drīkst izsniegt tikai personām ar nevainojamu reputāciju, kādas tajā brīdī V. Zatleram nebija. Gan VID, gan KNAB tobrīd pārbaudīja V. Zatlera ieņēmumu likumību. Formāli toreiz V. Zatleram pielaidi nedrīkstēja dot. Specdienestu prakse liecina, ka ar ietekmi un varu apveltīti, bet no dažādām nebūšanām atkarīgi cilvēki vienmēr ir bijuši ikviena specdienesta kārumiņš. Par tādu, visticamāk, SAB un varbūt arī citu valstu specdienestu acīs bija kļuvis V. Zatlers.

2007. gada vasarā Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase Neatkarīgajai naivi paziņoja, ka V. Zatlers ar SAB vadību ticies vairākas reizes, turklāt pats devies uz SAB. Šo neveiklību gan centās notušēt tā laika SAB direktora vietnieks Uldis Dzenītis, sakot, ka V. Zatlers uz SAB nevis nācis pats, bet gan SAB izsniedzis V. Zatleram pielaides likumā noteiktā kārtībā. Toreizējie Saeimas Ārlietu komisijas, Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītāji pauda neizpratni par V. Zatlera rīcību, norādot, ka valsts augstākas amatpersonas parasti pašas nemēro ceļu uz SAB pēc pielaidēm. To kārtojot speciāli norīkoti cilvēki.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!