Delnistiem atšķirīga sapratne par interešu konfliktu

Sabiedriskās organizācijas Delna bijušie un esošie biedri dažādi izjūt vajadzību novērst interešu konfliktu. Piemēram, sākot pildīt Saeimas deputātes pienākumus, no Delnas izstājusies organizācijas bijusī vadītāja Lolita Čigāne (Vienotība), taču Saeimā no tās pašas partijas ievēlētie Rasma Kārkliņa un Atis Lejiņš tupina būt par Delnas biedriem.

Miljardiera Džordža Sorosa finansētā sabiedriskā organizācija Delna ir viena no tām, kurai Latvijā visaktīvāk patīk runāt par interešu konfliktiem un saskatīt tos latviešu politiķu darbībā. Tā kā Delna ir sabiedriski politiska organizācija, no kuras dzīlēm iznira arī būtiska daļa Saeimā ievēlēto partiju apvienības Vienotība biedru, Neatkarīgā uzskatīja par svarīgu noskaidrot iemeslus, kāpēc Delnas biedri interešu konflikta novēršanā rīkojušies tik dažādi.

Skaidrojot izpratni par interešu konfliktu, Neatkarīgā nejauši arī atklāja, ka Delna atšķirīgi attiecas pat pret biedru naudas

nemaksātājiem.

Proti, vienus nemaksātājus no organizācijas izslēdz, turpretī citi joprojām atrodas biedru sarakstā. Piemēram, par biedru naudas nesamaksāšanu «pirms pilnsapulces» no organizācijas izslēgts Jānis Langins, taču Saeimas deputātam Atim Lejiņam Delnas biedra statuss saglabāts, pat neskatoties uz to, ka pats atzīst – biedra naudu neesot maksājis «jau sen».

Iepriekš Neatkarīgā rakstīja – pētot Delnas interneta mājaslapā publiskoto informāciju, redzams, ka no Delnas biedru sarakstiem šā gada jūnijā pēkšņi pazuduši organizācijas bijušās direktores, nu jau bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Diānas Kurpnieces, L. Čigānes, J. Langina, Lottes Tīsenkopfas un Valta Kalniņa vārdi. Tāpat Neatkarīgā pauda izbrīnu, kādēļ Delnas biedru sarakstos nav atrodami organizācijas padomes locekļu – Ineses Voikas, Paula Raudsepa, Aivara Endziņa, Jāņa Ātrena un Jāņa Bernāta – vārdi. Konstatēts, ka Delnas biedru saraksts papildinājies: spriežot pēc publikācijas internetā, organizācijā iestājies L. Čigānes vīrs Nils Students (kā pats atzīst, Sorosa fonda izpildirektora Andra Aukmaņa labākais skolnieks), ilggadējās Delnas darbinieces Inga Liepa un Laura Miķelsone u. c. Publikācijas brīdī biedru skaits bija niecīgs – tikai 34 fiziskas personas.

Šīs izmaiņas Delnas direktors K. Petermanis Neatkarīgajai rakstiski skaidroja šādi: «D. Kurpniece apturēja Delnas biedra statusu uz laiku, kamēr pildīja KNAB priekšnieka vietnieces pienākumus, lai izvairītos no interešu konflikta, kas varētu rasties, ja viņai būtu jāparaksta atbildes uz Delnas vēstulēm. L. Čigāne izstājās no Delnas 2010. gada novembrī, kad bija uzsākusi pildīt Saeimas deputātes pienākumus. J. Langins pārtrauca savu biedra statusu, nesamaksājot biedra naudu pirms kārtējās kopsapulces, utt.»

Dažas dienas pēc publikācijas Delnas mājaslapā parādījās jauna informācija, ka organizācijā ir 43 biedri, biedra statuss atjaunotajā sarakstā bija atjaunots visiem Delnas padomes locekļiem un L. Tīsenkopfai. Sarakstā parādījās divi jauni biedri – Velta Skujiņa un Gundega Tentere.

Nedaudz smieklīgi, bet viegli ir pierādīt, ka Delnas vadība, koriģējot biedru sarakstu jau pēc Neatkarīgās publikācijas, atkal ir iepinusies sīkos melos. Proti, Delnas mājaslapā norādīts, ka «informācija atjaunota 04.06.2011.» (t. i., šajā datumā parādījies biedru saraksts ar 43 vārdiem), turpretī Neatkarīgās rīcībā ir divu nedēļu vēlāka izdruka, no kuras secināms – Delnā ir tikai 34 biedri.

Simboliska nozīme

L. Čigāne sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka lēmumam pamest Delnu «drīzāk ir simboliska nozīme, lai, darbojoties Saeimā, nenāktu līdzi Delnas ēna un lai Delnai nebūtu Saeimas ēnas». Viņa uzsvēra, ka šis lēmums bijis demonstratīvs žests, lai nodalītu divas darbības jomas – Delnas padomes priekšsēdētājas un Saeimas deputātes. Vienlaikus L. Čigāne uzsvēra, ka darbošanās Delnā un Saeimā nevar būt interešu konflikts: «Ir labi, ja deputāti ir dažādu nevalstisko organizāciju biedri. Tas viņiem ļauj labāk sajust dzīves garšu un notikumu pulsu.»

Vaicāta, vai pēc Saeimas deputāta pienākumu pildīšanas būtu gatava atgriezties Delnā, L. Čigāne atbildēja: «Grūti pateikt. Esmu atklājusi daudzas jaunas darbības jomas. Nezinu, vai tā būs Delna. Delnai jāaug un jākļūst dinamiskai. Tai nevajadzētu raudzīties pagātnē.»

Vaicāta, vai viņas vīrs N. Students ir viņas pārstāvis Delnā, L. Čigāne atbildēja: «Man liekas, ka viņš par Delnas biedru kļuva vēl tad, kad es biju Delnas padomes priekšsēdētāja. Viņš turpina būt par Delnas biedru, jo viņam Delnas idejas joprojām ir tuvas.»

Biedroties drīkst

Savukārt R. Kārkliņa, būdama Saeimas deputāte, turpina saglabāt Delnas biedra statusu: «Es nedomāju, ka šeit ir interešu konflikts, jo interešu konflikta likumā teikts, ka nevar apvienot amatus. Likums neliedz biedrošanās tiesības. Turklāt man arī nav nekādas lemšanas par Delnas jautājumiem.»

R. Kārkliņa noliedza, ka kolēģu L. Čigānes un D. Kurpnieces izstāšanās no Delnas biedru rindām vērtējama kā populisms: «Piemēram, Kurpnieces kundze strādā KNAB, kur tiek lemti pretkorupcijas jautājumi, bet, runājot par Čigānes kundzi, es nedomāju, ka viņa būtu apturējusi savu darbību Delnā tikai tādēļ, ka ir Saeimas deputāte un uzskata, ka ir interešu konfliktā. Tas vien, ka tu esi Delnas ierindas biedrs un deputāts, nekādā ziņā nav interešu konflikts. Tas ir tad, ja esi amatā, sevišķi, kad ir lemšana par kādiem konkrētiem jautājumiem attiecībā uz Delnu. Ja es, piemēram, Saeimā balsoju par kādu sabiedrisko organizāciju likumu, tad tas jau attiecas uz visām biedrībām, tas neattiecas tikai uz Delnu. Tā kā tur nav interešu konflikta. Tad jau parlamentā vispār par neko nevarētu vairs balsot. Arī par nodokļiem, jo es esmu nodokļu maksātāja. Tas ir absurds.»

No bērna kājas

Pirmais, ko atminējās Saeimas deputāts Atis Lejiņš sarunā ar Neatkarīgo par Delnu, bija, ka sen nav maksājis biedra naudu. Uzzinot, ka joprojām atrodas Delnas biedru sarakstā, noteica: «Tas ir labi.» A. Lejiņš pauda izbrīnu, ka darbību Delnā interešu konflikta novēršanas dēļ apturējušas L. Čigāne un D. Kurpniece: «Es Delnā neesmu bijis aktīvs jau daudzus gadus. Es par interešu konfliktu neesmu domājis. Es vienmēr esmu balsojis pēc savas sirdsapziņas pēc tam, kad mēs par konkrēto jautājumu esam izstrīdējušies komisijā. Es no bērna kājas esmu bijis par caurspīdīgumu, atklātumu, par demokrātiju. »