Latvijas Studentu apvienības prezidenta Edvarda Ratnieka stāstītais, ka ar miljardiera Džordža Sorosa finansētajām struktūrām saistīti cilvēki solījuši dažādus labumus par studentu iesaistīšanu masveidīgās protesta akcijās Latvijā, kā arī protestētāju ēdināšanu un dzirdināšanu, nebūs pārsteigums tiem, kuri ir kaut nedaudz pētījuši Sorosa fondu darbību pasaulē.
Internetā pieejamie plašsaziņas līdzekļu resursi ir pārbagāti ar liecībām par polittehnoloģijām, kuras ar nelielām izmaiņām tiek pārnestas no valsts uz valsti. Uzsākot darbību kādā valstī, iesākumā Sorosa struktūras darbojas kā labdarības organizācijas. Vēlāk tās pāriet uz politiskā procesa ietekmēšanu, piesedzot to ar «pilsoniskās sabiedrības veidošanas» plīvuru. Bet nestabilākās valstīs šīs struktūras ķeras pie radikālākiem līdzekļiem, organizējot pseidodemokrātiskas revolūcijas.
Arī Latvijā līdz 1998. gadam Sorosa fonds un citas miljardiera finansētās organizācijas darbojās gandrīz tikai labdarības, kultūras, izglītības laukā. Tad miljonu finansējums sāka plūst «pilsoniskās sabiedrības» veidošanas programmās, it īpaši politikas un sociālo zinātņu stipendiju programmās (jāatgādina sorosologa Mārča Bendika spilgtais salīdzinājums – Dž. Soross privatizēja Sociālo zinātņu fakultāti, kas izrādījās efektīgāk nekā uzņēmumu privatizācija un dod iespēju šobrīd viņam svinēt uzvaru Latvijas politikā). Bet pirms četriem gadiem Sorosa organizācijas Latvijā ķērās pie protesta akciju organizēšanas, sākot ar – kāda likteņa ironija! – toreiz tikko ievēlētā Valsts prezidenta Valda Zatlera noķengāšanu.
Gruzijas variants
Masu medijos ir gandrīz neaptverams informācijas apjoms, kas liecina par Dž. Sorosa naudas klātbūtni gan t.s. Gruzijas rožu revolūcijā, gan t.s. Ukrainas oranžajā revolūcijā. Ukrainā Sorosa fondi darbojušies kopā ar Borisa Berezovska fondiem – jāatgādina, ka arī cilvēks, kurš mēģināja savervēt protestiem Latvijas Studentu apvienības prezidentu E. Ratnieku, stāstīja, ka finansējums varētu nākt no Dž. Sorosa vai B. Berezovska.
Ārvalstu informācijas avoti pēta Dž. Sorosa lomu pēdējā laika Ziemeļāfrikas nemieros.
Kā vienu no veiksmīgākajām Dž. Sorosa organizētajām operācijām ārzemju preses izdevumi min Gruzijas prezidenta Eduarda Ševardnadzes gāšanu un Atvērtās sabiedrības institūta (Sorosa centrālā institūcija) protežē Mihaila Saakašvili iecelšanu prezidenta amatā.
Ārzemju prese raksta, ka E. Ševardnadzes gāšanai Dž. Soross un viņa cilvēki gatavojušies no 1994. līdz 2004. gadam. Pasākumā bijušas iesaistītas tādas struktūras kā Projekts Centrālajai Eiropai (Central European Project) un Gruzijas atvērtās sabiedrības fonds. Kopumā E. Ševardnadzes gāšanai esot iztērēti vismaz 40 miljoni dolāru. Sākotnēji apvērsumam Gruzijā Dž. Soross aktivizējis tā dēvētos demokrātijas kaujiniekus, kuriem bijusi uzkrāta pieredze Balkānu kara laikā. Piemēram, Kanādas laikraksts Globe and Mail t.s. rožu revolūciju Gruzijā apraksta šādi: «Tbilisi notikumu hronika – februārī miljardieris un finansists Džordžs Soross ielēja pamatus Gruzijas prezidenta Eduarda Ševardnadzes gāšanai. Toreiz par Atvērtās sabiedrības institūta naudu Serbijā ieradās
31 gadu vecais Giga Bokerija (viens no rožu revolūcijas organizatoru līderiem). Viņš tikās ar organizācijas Otpora aktīvistiem un pētīja viņu pieredzi ielu demonstrāciju izmantošanā diktatora Slobodana Miloševiča gāšanā. Pēc tam vasarā Sorosa fonds apmaksāja braucienu uz Gruziju Otpora aktīvistiem, kur viņi piedalījās triju dienu kursos, apmācot 100 studentu mierīgo revolūciju organizēšanā. Sorosa institūta palīdzība un Bokerija kungs nospēlēja galveno lomu ielu protestu organizēšanā, un beigu beigās Ševardnadzes kungs bija spiests parakstīt papīrus par savu atkāpšanos.»
Kā norāda preses izdevums, ar Sorosa gādību kaujinieki trenēti ne tikai rožu revolūcijai Gruzijā. Šis scenārijs atkārtots arī Ukrainā un citās bijušajās PSRS republikās.
Personīgs labums
Kā 2007. gada 14. novembrī savā interneta vietnē rakstījis Rietumu žurnālists Marks Almonds, pēc M. Saakašvili nākšanas pie varas Dž. Soross un viņa draugs, toreizējais ANO ģenerālsekretāra vietnieks Marks Mellkoss Brauns visiem M. Saakašvili valdības ierēdņiem, sākot no ministriem un beidzot ar policistiem, sarūpēja daudzu miljonu grantus. Vairāki desmiti miljonu ASV dolāru šiem mērķiem plūda no Atvērtās sabiedrības institūta un ANO Attīstības programmas kontiem.
M. Almonds arī norāda, ka M. Saakašvili algotie ierindas policisti ar stekiem rokās saņēmuši tiem laikiem Gruzijā netipiski daudz – aptuveni 1000 ASV dolāru mēnesī. Līdz ar to labi apmaksātie policisti bijis galvenais M. Saakašvili arguments cīņā ar opozīciju vēlēšanu laikā Gruzijā 2007. gadā.
Laikraksta Financial Times arhīvos rodami fakti, kas apliecina lielo Dž. Sorosa draudzību ar lordu M. M. Braunu. Tie izskaidro, kāpēc Dž. Sorosa plānus gandrīz visur finansiāli atbalstījusi arī ANO Attīstības programma. Izrādās, ka lords bijis ne tikai biežs viesis Dž. Sorosa dzīvoklī Ņujorkā – turpat, kur viesojās arī cits miljardiera draugs no Latvijas Valdis Zatlers. 2007. gada aprīlī lords M. M. Brauns iecelts par Dž. Sorosam piederošā Quantum fonda viceprezidentu. Tieši caur šo fondu, pēc Financial Times datiem, plūst Dž. Sorosa miljardi. Financial Times arī norāda, ka «sers Brauns tāpat ir arī Atvērtās sabiedrības institūta viceprezidents».
Vaļasprieks
Kā uzsvērts citos interneta avotos, M. M. Brauna galvenais vaļasprieks esot valdību gāšana. Vairākos interneta avotos uzsvērts, ka bez Dž. Sorosa un M. M. Brauna palīdzības M. Saakašvili nākšana pie varas nebūtu iedomājama. ASV plašsaziņas līdzeklis Inner City Press norāda, ka 2004. gadā M. Saakašvili prezidenta amatā saņēmis ne tikai savu oficiālo valsts prezidenta algu, bet arī papildus pusotru tūkstoti dolāru mēnesī no ANO Attīstības programmas.