No Pilsoniskās savienības aizgājušie biedri stāsies citā partijā, atsevišķu organizāciju neveidojot

Daži "Pilsoniskās savienības" (PS) biedri nodibinājuši biedrību "Demokrātiskie patrioti", kas pirms paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām vēlas paust savus ideālus un pievienoties kādam politiskajam spēkam.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Dāvis Stalts, advokāts Jānis Bordāns un juriste Ieva Brante jau otrdien izstāsies no PS, kā arī pēdējā laikā to izdarījuši un plāno paveikt vēl vairāki šīs partijas biedri. Savukārt to cilvēku, kuri iesaistīsies biedrībā "Demokrātiskie patrioti", vārdus plānots atklāt šīs un nākamās nedēļas laikā, Stalts otrdien pavēstīja žurnālistiem.

Nule dibinātās biedrības izvirzītie mērķi un ideāli pausti jau 2008.gadā sagatavotajā manifestā, ko toreiz līdz ar PS tapšanu parakstījuši 60 inteliģences un politikas pārstāvji, tostarp Sandra Kalniete, Ģirts Valdis Kristovskis, komponists Pēteris Vasks un citi. Tomēr pašlaik jāsecina, ka PS savas izvirzītās pamatvērtības nav spējusi īstenot. Konstatētas arī lielas problēmas saistībā ar "Vienotības" izveidi un pārāk lielu varu tās vadības rokās, nepieņemama esot arī "Vienotības" vadības koķetēšana ar "Saskaņas centru".

"Demokrātiskie patrioti", kas paplašinās, uz paredzamajām Saeimas vēlēšanām un arī pēc tām plāno kuplināt biedru skaitu. Gatavojoties rudenī paredzamajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām un nākamajām pašvaldību vēlēšanām, sākušās apspriedes ar politiskajām partijām par iespēju sadarboties. Pašlaik sarunas par to ir ar Nacionālo apvienību, biedrība būtu pagodināta par sadarbību ar pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera partiju, ja tāda taptu. Taču individuāli "Demokrātisko patriotu" pārstāvji vēlēšanās nestartēs.

"Mēs palīdzēsim citam politiskam spēkam tapt par lielu partiju," teica Stalts un piebilda, ka būšot arī priekšvēlēšanu kampaņa un tās organizēšanai līdzekļi tiekot vākti.

Bordāns, sīkāk paskaidrojot izstāšanos no PS un jaunās biedrības izveides iemeslus, norādīja, ka PS šo gadu laikā nav izdevies izpildīt mērķi kļūt par spēcīgu atbalsta partiju novados, kā arī nevienai no esošajām partijām nav izdevies mainīt politisko vidi, un "politiskā stagnācija turpinās". Lai arī politiskajā vidē ienākuši daudzi jauni kadri,arī viņi esot "politiskās elites akceptēti". Neesot arī pieņemami, ka politiķu vidū, runājot par nacionāliem jautājumiem, jaušams principu trūkums, minēja Stalts.

Arī Brante pastāstīja, ka biedrība "Nacionālie patrioti" atgriežas pie PS sākotnējām pamatvērtībām bērnu politikas, nodokļu politikas, veselības aprūpes, nacionālo minoritāšu un citās jomās. Saeimas vēlēšanas neesot biedrības pašmērķis, tāpēc arī pēc tām biedrībai aicināti pievienoties gan uzņēmēji, gan arī jaunieši un citu sabiedrības grupu pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Stalts, Bordāns un Brante plānojuši izstāties no PS un aicinājuši to darīt arī tos PS biedrus, kas "vēlas meklēt citas politiskās alternatīvas".

Stalts nesen arī pauda viedokli, ka PS gaidāmajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās vajadzētu veidot kopīgu sarakstu ar Nacionālo apvienību ""Visu Latvijai!"‒"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK", nevis startēt partijas "Vienotība" sarakstā. Stalts arī uzskata, ka "Vienotībai" jau no paša sākuma bija jāsadarbojas ar Nacionālo apvienību, veidojot kopīgu valdību.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais