Aktīvi runā par gaidāmām KNAB specoperācijām

Jau vairāk nekā nedēļu politiskajās, žurnālistu un citās labi informētās aprindās klejo baumas, ka Juta Strīķe, kura Normunda Vilnīša atvaļinājuma laikā pilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu, gatavo kārtējo skaļo specoperāciju ar kāda politikas smagsvara aizturēšanu.

Visbiežāk tiek minēts, ka šoreiz par upuri varētu krist LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, kam gan kā Saeimas deputātam ir kriminālprocesuālā imunitāte, vai Ventspils mērs Aivars Lembergs. Retāk tiek saukti arī citu politiķu vārdi.

Kā operācijas galvenais mērķis tiek minēts tas, ka J. Strīķei pašlaik ļoti nepieciešams sevi atkal parādīt kā aktīvu korupcijas apkarotāju. Pamazām briest KNAB iekšējā konflikta risinājums, bet abu KNAB priekšnieka vietnieku tandēms pēdējā laikā cietis smagus zaudējumus – Alvis Vilks ir atbrīvots no amata, izgāzusies Jura Juraša un J. Strīķes inspirētā lieta par N. Vilnīša it kā dotajiem rīkojumiem noklausīties politiķu telefona sarunas u.tml.

Tāpat gana svarīgi esot arī citi mērķi – izsitot no spēles kādu politikas smagsvaru Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, varētu mēģināt ietekmēt to rezultātus.

Tāpat, veicot specoperācijas pret citu partiju pārstāvjiem, varētu novērst uzmanību no fakta, ka Jelgavā pirmoreiz KNAB aizturēja ietekmīgu Jaunā laika biedru.

Par to, ka Jaunā laika biedra aizturēšana negaidīti vājinājusi pašas J. Strīķes pozīcijas, varētu liecināt viņas rezignētie izteicieni pēdējā raidījumā Nekā personīga. «Ja mēs aizskaram pie varas esošus labi pazīstamus cilvēkus un to darām regulāri un daudz, tad es saprotu, ka rodas arvien lielāka vēlme mūs neredzēt vispār uz Latvijas kartes,» teica

J. Strīķe un aicināja «augstākās aprindas» paskatīties uz «KNAB pieņemto lēmumu vai aizturēto labo paziņu» – «no valstiskā viedokļa, nevis no tāda tīri cilvēciski emocionāla».

Neatkarīgā gan KNAB priekšniekam, gan pienākumu izpildītājai vaicāja, vai šādām runām ir kāds reāls pamats, bet, ja nav, tad kāpēc šādas baumas tagad tiek izplatītas. N. Vilnītis telefona īsziņā norādīja, ka jautājumi jāuzdod KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājai. Savukārt no KNAB preses sekretāres Ievas Karlsbergas Neatkarīgā saņēma atbildi, ka «KNAB baumas nekomentē». Viņa arī norādīja, ka parasti KNAB nesniedz informāciju nedz par izmeklēšanas, nedz arī par jebkāda veida operatīvām darbībām.

Ventspils mērs A. Lembergs uz jautājumu, vai ir ko dzirdējis šo runu sakarā, atbildēja, ka viņš nemaz nebrīnītos par šādu KNAB operāciju. «Pirms četriem gadiem mani varēja apcietināt uz melīgu liecību pamata – tās sniedza cilvēks, kurš vienlaicīgi ar mani apmeloja arī Drošības policijas apakšpulkvedi. Kā zināms, apakšpulkvedis jau sen pilnībā ir attaisnots visās tiesu instancēs, bet melīgo liecību sniedzējam nekāda atbildība nav iestājusies. Šādos apstākļos atrast jaunu apmelotāju droši vien nebūs grūti. Vēsturē jau pieredzēts – būtu tik cilvēks, pantu piemeklēsim.» Ventspils mērs arī norādīja, ka šādām provokācijām ir ļoti piemērots laiks, ņemot vērā notikumus KNAB un valsts politiskajā dzīvē.

A. Šleseru Neatkarīgajai sazvanīt neizdevās. Viņa partijas biedrs, bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars uzsvēra lietas politisko aspektu: «Domāju, ka kādām darbībām vajadzētu notikt, jo politisko spēku reitings, kuri lobē Strīķi, ir ļoti krities. Savukārt kāpjoši reitingi ir ZZS. Šim politiskajam spēkam šobrīd ir arī stabila Valsts prezidenta kandidatūra. Šajā brīdī būtu svarīgi paveikt ko tādu, lai ZZS reitingu pazeminātu. Ja paskatāmies vēsturē, tad tā vienmēr ir bijis. Savukārt, ja runājam par iespējamām represijām pret Šleseru, tad jāatgādina, ka viņam ir deputāta imunitāte. Ja runājam par Strīķi, tad viņa var izmantot visas iespējas, kādas ir KNAB priekšnieka rīcībā. Cits jautājums – vai tas atbildīs tiesiskuma principiem. Bieži vien mums ir nācies pārliecināties, ka viņas aktivitātes ir tikai šovs. Redzēsim, kā viņa ievēro Vilnīša uzstādījumus rīkoties tikai un vienīgi atbilstoši likumam, neplātīties par veiktajām operācijām bez vajadzības un runāt par tām tikai tad, ja ir rezultāti.

Latvijā

Šogad ir pārsteidzoši daudz baktērijas - mikoplazmas ierosinātu infekciju un slimību, un dažkārt pacienti nonāk arī intensīvajā terapijā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe, profesore Ludmila Vīksna.

Svarīgākais