Prezidenta padomnieka ziņu plūdināšanu ASV vēstniecībai vērtē dažādi

© f64

Lai arī Valsts prezidenta kancelejas un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atbildēs Neatkarīgajai saistībā ar WikiLeaks pieminēto informācijas plūdināšanu lasāms, ka ziņošana sabiedrotajiem ir godājama darbība, aptaujātie Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) locekļi uzskata, ka jāpārbauda, vai valsts noslēpumu saturošu ziņu plūdināšana nav vērtējama kā valsts nodevība.

Par to tikšot spriests tuvākajās komisijas sēdēs.

Godājama rīcība

Atsaucoties uz grāmatā WikiLeaks. Nošaut nedrīkst apžēlot publiskoto ASV vēstnieka Latvijā Čārlza Larsona ziņojumu ASV valdībai, kurā teikts, ka Valsts prezidenta Valda Zatlera ārlietu padomnieks Andris Pelšs apgādājis ASV vēstniecību ar Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes atšifrējumu, Neatkarīgā Valsts prezidenta preses sekretārei adresēja vairākus jautājumus par to, kurš Valsts prezidenta kancelejā deleģē amatpersonas ziņot ārvalstu vēstniecībām par sēdē runāto u.tml.

No preses sekretāres Ilzes Rassas sniegtās atbildes izriet, ka apgalvojumus par A. Pelša sniegtajiem pakalpojumiem ASV vēstniecībai paudis nevis ASV vēstnieks, bet gan Neatkarīgā: «Valsts prezidenta kanceleja kategoriski noliedz NRA izteiktos apgalvojumus, ka Valsts prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelsš 2008. gada 15. augustā būtu ASV vēstniecībai Rīgā nodevis jebkādus dokumentus, kas ir aizsargājami saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu.»

I. Rassa atbildēs Neatkarīgajai arī uzsver, ka A. Pelša rīcība ir profesionāla un godājama: «Valsts prezidenta kanceleja uzsver, ka Valsts prezidenta ārlietu padomnieks savu dabu pilda atbildīgi un profesionāli. Valsts prezidenta ārlietu padomnieka pienākumos ietilpst darbs ar ārvalstu diplomātiem un to informēšana par Latvijas valsts oficiālo pozīciju dažādos aktuālos starptautisko attiecību jautājumos.»

Kaut kāds ķīselis

Tā kā Latvijas normatīvajos aktos noteikts, ka viss, kas saistīts ar NDP, ir valsts noslēpums, Neatkarīgā vaicāja drošības iestāžu parlamentārajiem uzraugiem NDK locekļiem, vai arī viņi ir vienisprātis, ka valsts noslēpumu saturošu ziņu pludināšana vēstniecībām ir godājama lieta.

Triju bijušo valdību premjers, šobrīd NDK loceklis Andris Šķēle teica: «Pieļauju, ka tuvākajā laikā šis jautājums tiks skatīts NDK. Atbildes Neatkarīgajai no prezidenta kancelejas un SAB ir pieklājīgs mēģinājums atrakstīties un neatklāt savas problēmas. Neapšaubāmi, ir problēmas. Ja ir problēmas, kuras skar ar likumu aizsargātu valsts noslēpumu, tad nevar teikt, ka viss ir kārtībā.»

Vaicāts, vai tad, kad viņš piedalījās NDP, kāds pēc sēdēm arī skrēja ziņot vēstniecībām, atbildēja: «Tādu koleģiālo institūciju darbā kā Ministru kabinets vai NDP ir vispārējā prakse. Tur tiek skatīti jautājumi pēc kāda no šo institūciju dalībnieku iniciatīvas. Informēt par institūcijā runāto tiek deleģēta konkrēta persona. Ja šāda deleģējuma nav, tad tas ir pārkāpums. To varētu kvalificēt par vai nu neapzinātu savu pilnvaru pārsniegšanu, vai arī par tīšu darbību kādas citas sabiedrības labā. Saistībā ar WikiLeaks publicēto man visvairāk žēl Latviju. Katrai valstij ir arī pašcieņa. Mums ir sabiedrotie, un viņiem ir savas intereses, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka arī Latvijai ir savas intereses un viena no tām – ievērot procedūras un aizsargāt savu iekšējo suverenitāti. Mēs neesam kaut kāds ķīselis vai uz pirmo saucienu pasvilpjams sulainis.»

Varbūt nodevība?

«Mums ar pašcieņu rūpīgi jāizvērtē mūsu rīcībā esošā informācija un kopējais informācijas fons. Tas nav stundas vai triju stundu jautājums, ja nav absolūti neatliekama situācija, kura var apdraudēt pašus vai visus sabiedrotos. Pētot WikiLeaks publicēto, redzama niecīga laika atstarpīte starp informācijas, kas ir valsts noslēpums, rašanos un šīs informācijas nopludināšanu. Tā ir nodevība, tā ir spiegošana citas valsts labā. Tomēr par konkrēto gadījumu neņemos spriest. Neesmu šai sēdē piedalījies un nezinu, kāds uzdevums ticis dots,» teica A. Šķēle.

NDK loceklis Jānis Urbanovičs bija lakonisks: «Viens no tuvāko komisijas sēžu jautājumiem būs saistīts ar WikiLeaks izskanējušo informāciju. Šis fakts nepaliks ārpus mūsu uzmanības. Vairāk man nav tiesību neko teikt.

Latvijā

Šogad ir pārsteidzoši daudz baktērijas - mikoplazmas ierosinātu infekciju un slimību, un dažkārt pacienti nonāk arī intensīvajā terapijā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe, profesore Ludmila Vīksna.

Svarīgākais