TIEŠRAIDE: Saeima lems par būtiskām izmaiņām Ceļu satiksmes likumā
Saeima šodien galīgajā lasījumā vērtēs plašus un būtiskus grozījumus Ceļu satiksmes likumā.
Grozījumi attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehnisko apskati, kā arī paredz lielākus sodus vai jaunus pienākumus elektroskrejriteņu, velosipēdu un velorikšu lietotājiem.
Grozījumi paredz, ka jaunu, iepriekš Latvijā un ārvalstīs nereģistrētu vieglo automobiļu tehnisko apskati pirmo reizi būs jāveic pēc 36 mēnešiem jeb trīs gadiem. Otrā un trešā tehniskā apskate šiem transportlīdzekļiem būs jāveic vēl ik pēc diviem gadiem, bet turpmākās apskates veiks katru gadu.
Tāpat grozījumi paredz atļaut transportlīdzekļa tehnisko apskati veikt ne tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), bet arī šim nolūkam CSDD akreditētos auto servisos.
Iecerēts izslēgt no likuma noteikumu, kas noteic, ka akreditētā persona, kas veic automašīnas tehniskā stāvokļa kontroli valsts tehniskās apskates ietvaros, nedrīkst vienlaikus veikt komercdarbību, kas saistīta ar automobiļu tirdzniecību, apkopi, remontu vai atjaunošanu, kā arī tehnisko kontroli tās īpašumā esošajiem transportlīdzekļiem.
Tāpat grozījumi paredz noteikt, ka elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta, savukārt velosipēdu reģistrāciju plānots noteikt kā brīvprātīgu.
Elektroskrejriteņu vadītājiem arī plānots palielināt sodu par braukšanu alkohola reibumā, ja alkohola koncentrācija asinīs ir robežās no 0,5 līdz vienai promilei. Paredzēts arī palielināt maksimālo iespējamo soda apmēru velosipēdistiem un elektroskrejriteņu vadītājiem par citiem pārkāpumiem.
Tāpat paredzēts noteikt, ka velorikšu drīkstēs vadīt personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un saņēmušas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Par velorikšas vadīšanu bez tiesībām plānots piemērot sodu piecu naudas soda vienību apmērā.
Attiecīgo priekšlikumu iesniedzējs Andris Kulbergs (AS) norāda, ka izmaiņas tehniskās apskates veikšanas kārtībā palīdzēs apkarot ēnu ekonomiku auto servisos, kā dēļ Latvijas valsts budžets ik gadu zaudējot vairāk nekā 154 miljonus eiro.
Ar sēdes darba kārtību iespējams iepazīties šeit.