Saeima šodien lems par kolektīvo iesniegumu, kurā rosināts Latvijā pāriet uz tautas vēlētu Valsts prezidentu turpmāko virzību.
Iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija rosināja iniciatīvu nodot vērtēšanai Juridiskajai komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Iniciatīvas pārstāvis Andris Dieviņš komisijā pauda viedokli, ka iedzīvotāju iesniegums patlaban esot īpaši aktuāls, jo tuvojas jaunas prezidenta vēlēšanas. Iniciatīvas mērķis ir nākamo divu, trīs gadu laikā šo jautājumu izskatīt parlamentā.
Kā galvenos argumentus Dieviņš minēja, ka tautas vēlēts prezidents ir 18 Eiropas valstīs, tai skaitā Lietuvā, Polijā un Somijā. Tāpat iniciatīvas autoru ieskatā, tautas vēlēts prezidents paplašinot demokrātiju un vairojot patriotismu. Dieviņš sacīja, ka allaž aktuāls arguments pret tautas vēlētu prezidentu ir tāds, ka "sabiedrība tam neesot gatava", bet tam neesot pamata.
Tāpat deputāti vērtēs opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedāvājumu palielināt Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.
ZZS rosina grozīt Satversmi, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu. Patlaban Satversme paredz, ka prezidentu ievēlē ar 51 balsi.
Deputāte Daiga Mieriņa (ZZS) sacīja, ka politiskais tirgus, kas šobrīd apvij Valsts prezidenta vēlēšanas, neveicina uzticību Saeimas darbam, bet gan to grauj. Viņa uzskata, ka parlamentam pietrūkst politiskās gribas jebko mainīt, tādā veidā atsvešinoties no saviem vēlētājiem. Pēc deputātes vārdiem, ir īstais laiks aktualizēt nepieciešamību mainīt prezidenta vēlēšanu kārtību.
"Šobrīd mēs ievēlām prezidentu ar 51 balsi, bet, lai atsauktu to no pienākumu pildīšanas, nepieciešamas 66 jeb divas trešdaļas balsu. Tas izraisa jautājumu: kāpēc ievēlēt ir vieglāk nekā atsaukt? Izmaiņas ir nepieciešamas," uzskata Mieriņa.
Mieriņa piedāvā, ka prezidentu ievēlē ar 67 jeb divām trešdaļām Saeimas balsu. "Tas nozīmē, ka būtu nepietiekams tikai ar Saeimas koalīcijas balsīm, būtu pienākums uzrunāt arī opozīcijā esošos deputātus, gūstot lielāku atbalstu Saeimā. Tas savukārt nozīmētu, ka prezidents nav tikai koalīcijas prezidents," sacīja deputāte.
Vēl sēdē plānots vērtēt Saeimas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) frakcijas priekšlikumu grozīt Satversmi, no tās izslēdzot 53.panta pirmā punkta pirmo teikumu, kas vēsta, ka Valsts prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. LPV ieskatā attiecīgais teikums nostiprina pieņēmumu par Valsts prezidenta politisko neatbildību.
Frakcija uzskata, ka pašreizējais prezidents Egils Levits nepareizi izprot politiskās atbildības jautājumu, par ko liecinot viņa izteikumi par "valstiskajām" un "nevalstiskajām" Saeimas frakcijām. LPV likumprojekta anotācijā norāda, ka šādiem izteikumiem ir jānes politiska atbildība, bet patlaban Satversmes 53.panta pirmais teikums to liedzot.
Ar sēdes darba kārtību iespējams iepazīties šeit.