Dzīves līmeņa kritumu, būtisku izdevumu samazināšanu izglītībai, kultūrai un it īpaši sociālajai aizsardzībai – to sola līdz šim rūpīgi slēptie budžeta "konsolidācijas pasākumi".
Neraugoties uz politiķu pirmsvēlēšanu zvērestiem nepārkāpt sarkanās līnijas, kārtējo reizi tiek gatavots uzbrukums arī pensijām.
Lai arī budžeta apspriešana notiek aiz cieši slēgtām durvīm, Neatkarīgās rīcībā tomēr ir nonācis no Finanšu ministrijas mūriem izspraucies dokuments, kurš beidzot parāda ieplānoto "konsolidācijas pasākumu" patieso būtību. Tiek plānots skarbs uzbrukums visu valsts iedzīvotāju ienākumiem, bet smagāko triecienu, kā parasti, saņems vistrūcīgāko iedzīvotāju maki.
Vislielākos papildu ieņēmumus plānots iegūt divās pozīcijās. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikmi plānots paaugstināt no līdzšinējā 21% līdz 22%, tādējādi iegūstot 37,5 miljonus latu. Savukārt palielinot PVN likmi elektroenerģijai no 10% uz 22%, plānots papildus iekasēt gandrīz 14 miljonus latu.
Pavisam samazināto PVN likmi plānots celt deviņās pozīcijās. No 10% uz 12% to plāno paaugstināt siltumenerģijai, dabasgāzei, malkai, transporta pakalpojumiem, grāmatām, laikrakstiem, medikamentiem, medicīnisko ierīču un medicīnas preču iegādēm, viesu izmitināšanas pakalpojumiem.
Plānots paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamām ēkām ar kadastra vērtību līdz 75 000 latu no līdzšinējiem 0,2% līdz 0,4%, bet ar kadastra vērtību virs 75 000 latu – no 0,6% līdz 0,9%. Plānots ieviest nodokli jaudīgākiem vieglajiem auto, motocikliem un lieliem auto. Plānots ieviest arī finanšu stabilitātes nodevu, no kuras plānots iegūt 6,4 miljonus latu.
Pavisam no "pasākumiem ieņēmumu daļā" papildus plānots nākamgad iegūt 123 miljonus latu. Savukārt izdevumus plānots nākamgad apcirpt par 80 miljoniem latu, bet 2012. gadā vēl vairāk – par 127 miljoniem latu.
Subsīdiju un dotāciju samazināšanas rezultātā neizbēgami gaidāms autobusu biļešu cenu pieaugums, teātra un operas biļešu cenu pieaugums. Latvijas Olimpiskajai komitejai finansējumu 2011.–2012. gadā kopumā samazinās par 3,4 miljoniem latu.
Subsīdijas lauksaimniecībai samazinās par 12%.
Būtiski dārgāka augstākā izglītība – tādas būs sekas budžeta "konsolidācijai" izglītības jomā. Paredzēts pilnībā atteikties no sociālo zinātņu studiju finansēšanas, 2011. gadā tādējādi ietaupot 307 800, bet 2012. gadā – 1,2 miljonus latu. Paredzēts samazināt valsts budžeta vietu skaitu Rīgas Stradiņa universitātē par 20%. Identisks samazinājums paredzēts arī kultūrizglītībai.
Lauvas tiesa konsolidācijas, protams, attieksies uz sociālo jomu.
Lai gan tika solīts pensijas neaiztikt, sākot ar 2011. gadu, paredzēts iesaldēt pensiju indeksāciju. Tādējādi uz sirmgalvju rēķina nākamgad paredzēts ietaupīt 1,3 miljonus latu, bet 2012. gadā – jau 9 miljonus latu!
Paredzēts ģimenes pabalstus turpmāk izmaksāt tikai trūcīgām personām, tādējādi ietaupot vairāk nekā 26 miljonus latu.
Vēl skarbāki sociālie pasākumi ieplānoti 2012. gadā. Tad plānots atteikties no piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām, ietaupot 2,6 miljonus latu. Vēl 1,9 miljonus latu paredzēts ietaupīt, atsakoties no piemaksām par darbu kaitīgos apstākļos un samazinot kompensācijas par zāļu iegādi.
Konsolidācijas pasākumu rezultātā pašvaldības zaudēs 27,6 miljonus latu jeb 3,2% ienākumu. Izvērtējot valsts funkciju nepieciešamību, valsts pārvaldes izdevumus paredzēts samazināt par 15,7 miljoniem latu. Starp ministrijām vislielākais samazinājums nezin kāpēc paredzēts Iekšlietu ministrijai – 6,5 miljoni latu jeb par 4,7%. Dokumentā nav norādīts, no kādu funkciju veikšanas Iekšlietu ministrija gatavojas atteikties.
Nav saprotams, no kādām funkcijām gatavojas atteikties arī citas ministrijas. Pēc formas dokuments, uz kura pamata Finanšu ministrija valdībai piedāvā pieņemt izšķirīgus lēmumus simtiem miljonu latu vērtībā, ir divas ar sīksīkiem burtiem aprakstītas lapeles, kurās lietoti dažādi, tostarp nesaprotami, saīsinājumi, bez jebkāda skaitļu atšifrējuma un bez iespējām skaitļus salīdzināt, piemēram, pa gadiem.