Zariņš par Ašeradena iesaistīšanu OIK izmeklēšanas komisijā: Viņam ir interešu konflikts

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem veltītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvā ieceltajam bijušajam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (JV) ir interešu konflikts, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja komisijas loceklis Ivars Zariņš (S), kurš, paužot neapmierinātību ar deputātes Ievas Krapānes (KPV LV) ievēlēšanu komisijas vadītājas amatā, nolēmis pamest komisiju.

"Partija, kura ir bijusi līdz ausīm iesaistīta šajā [OIK] afērā, deleģēja darbam komisijā cilvēku, kurš atrodas izteiktā interešu konfliktā un kurš tur vispār nedrīkstētu atrasties," sacīja Zariņš, norādot, ka attiecīgajai komisijai tostarp vajadzēs izmeklēt arī Ašeradena darbības.

"Elektroenerģijas tirgus likumu, ar kuru dzima OIK, izveidoja [pašreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa] Kariņa (JV) laikā [kad viņš bija ekonomikas ministrs]. Viņš ir visa šī pasākuma krusttēvs. Tāpēc ir jautājums, ar kādu mērķi partija deleģē uz komisiju šādu komisijas locekli, skaidri zinot, ka ir interešu konflikts," pauda Zariņš.

Tāpat Zariņš atzīmēja, ka par attiecīgās izmeklēšanas komisijas vadītāju bija jākļūst kādam no tiem, kuri iniciēja komisijas izveidei, piemēram, Didzim Šmitam (KPV LV), taču viņš pat netika deleģēts darbam komisijā, vai arī no esošā komisijas sastāva viņu bija jāieceļ par vadītāju. "Taču komisijas vairākums - no septiņiem cilvēkiem pieci - izvēlētājās, ka es tas nedrīkstu būt, ar to parādot, ka mana kompetence, mana pieredze, mans dzīvesspars šai komisijai nav vajadzīgs," teica Zariņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Zariņš, paužot neapmierinātību par Krapānes ievēlēšanu OIK sistēmas jautājumiem veltītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amatā, nolēmis atstāt darbu komisijā. Priekšlikums par viņa izslēgšanu no komisijas sastāva iesniegts izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

"Šāda savdabīga komisijas locekļu izvēle, virzot par komisijas vadītāju cilvēku, kuram nav nekādas sapratnes par izmeklējamo priekšmetu, liecina, ka komisijas vairākums nav ieinteresēts veiksmīgā izmeklēšanas procesā, bet vēlās to izgāzt," pauda Zariņš.

Attiecīgajā komisijā iecelts arī Mārtiņš Šteins (AP), Sandis Riekstiņš (JKP), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un Viktors Valainis (ZZS). Parlamentārā komisija atbilstoši 23.maijā pieņemtajam lēmumam strādās sešus mēnešus.

Maija pirmajā pusē atbilstoši Satversmei parlamentā tika iesniegti nepieciešamie 34 deputātu paraksti komisijas izveidei. Kā pirmais par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu parakstījās tās iniciators, Šmits. Tāpat parakstījās vairāki Zaļo un zemnieku savienības deputāti, citi "KPV LV" iekšējie opozicionāri, pie frakcijas nepiederošie un partijas "Saskaņa" deputāti.

Parlamentāro izmeklēšanu paredzēts veikt par valsts rīcību, izveidojot Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem un koģenerācijā. Tāpat paredzēts izmeklēt, kāpēc notikusi neatbilstoša un nepietiekama šo sistēmu uzraudzība un kontrole.

Apņemšanās likvidēt OIK bija viens no galvenajiem partijas "KPV LV" priekšvēlēšanu solījumiem. Pašlaik šīs partijas ministrs Ralfs Nemiro vada par OIK jautājumu atbildīgo Ekonomikas ministriju un meklējot risinājumus OIK likvidēšanai, turklāt tādā veidā, lai valstij nerastos lielas izmaksas. Nemiro paudis atbalstu parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei.