"Mūsu komunikācijas stils atšķiras, bet sarunu stratēģija ir saskaņota," ir premjera Valda Dombrovska (JL) atbilde uz jautājumu, vai Jaunā laika priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas brīžam asā retorika nav apgrūtinājusi sarunas ar Tautas partiju, lai censtos novērst valdības palikšanu mazākumā.
S. Āboltiņa vienmēr ir blakus valdības vadītājam izšķirošās politiskās sarunās, pat ja aicināts ir bijis V. Dombrovskis viens pats, tā radot iespaidu, ka JL vadība, iespējams, neuzticas sava premjera spējai ieturēt stingru līniju iepretim rūdītajiem pretspēlētājiem kā Andris Šķēle (TP) vai Ainārs Šlesers (LPP/LC).
TP valdes loceklei Vinetai Muižniecei pēc tikšanās ar JL līderiem TP birojā bija radies iespaids, ka S. Āboltiņa premjeru ir padarījusi par "jātnieku bez galvas, jo galva ik pa laikam tiek nocelta". S. Āboltiņa premjeram ausī esot diktējusi, ko atbildēt A. Šķēlem. JL cilvēki to vēlāk nosauca par mērķtiecīgiem pārspīlējumiem. V. Dombrovskis to Neatkarīgajai sauc par politisko konkurentu izvēlētu taktiku, kā mēģināt ievainot JL, aktualizējot "iedomātas pretrunas" starp viņu un partijas priekšsēdētāju. S. Āboltiņa noliedz, ka premjers kādreiz viņai būtu izteicis neapmierinātību ar viņas taktiku. JL esot mācījies no savām kļūdām, tāpēc viedokļi tiekot saskaņoti. "Mēs neļausim iedzīt ķīli starp premjeru un Solvitu, viņa galu galā ir partijas priekšsēdētāja," Neatkarīgajai šai sakarā uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).
Vispirms TP, tagad arī LPP/LC mēģina S. Āboltiņu atstumt no JL politisko sarunu vedēju loka, iesākumā neformāli, tagad jau publiski norādot, ka īstajam sarunu partnerim jābūt premjeram. To var skaidrot gan ar S. Āboltiņas izteikumiem, kuri tiešām spēj aizskart, gan arī ar JL politisko konkurentu apsvērumu, ka V. Dombrovskis viņiem nebūtu tik ciets sarunu partneris. A. Šlesers šonedēļ atklāti paziņoja, ka nemaz nevēlas runāt ar S. Āboltiņu, kura "daudzus ir aizskārusi", tāpēc "premjers ir tas, kuram ir jāvada šīs sarunas".
Divi no spilgtākajiem S. Āboltiņas izteikumiem, kurus vēl aizvien piemin TP, ir pērnā gada 16. maijā JL domes sēdē Siguldā teiktais, ka viņa saprotot visu vēlmi, "lai tiktu izdots likums par Kalvīša, Straumes un visu pārējo atšaušanu", bet tas diemžēl neizdošoties. Vēl nesenāk, 29. decembrī, intervijā LNT 900 sekundēm JL līdere izteicās, ka TP "ir kā sunītis pie sētas, kas skaļi rej un visus kaitina, bet nekož". Toreiz šai sakarā politikas kuluāros gan vairāk runāja nevis par S. Āboltiņas retoriku, bet par TP vājumu, ja tā bez atbildes norij šādu apvainojumu. Notikumus provocējošs bija arī S. Āboltiņas žests, TP valdības gada jubilejā pasniedzot gleznu, kur starp krokodiliem no olas izšķīlies pūkains cālītis. Todien kādas citas koalīcijas partijas politiķis Neatkarīgajai izteicās, ka tas ir vēl viens mazs piliens, kā TP pārliecināt par iziešanu no valdības. Pēc nedēļas TP aizgāja opozīcijā.
"Mūsu retorika ir bijusi atbildes retorika, nevis uzbrūkoša. Varbūt tā ir sanākusi stiprāka nekā uzbrucēju retorika, bet tas nemaina stāstu, kurš pirmais uzsāka karu," Neatkarīgajai atzīst S. Āboltiņa. Iespaids, ka viņas un V. Dombrovska izpratne par sarunu vešanas taktiku atšķiras, bija radies arī kādam konsultācijās iesaistītam, bet pie partijām nepiederošam Neatkarīgās avotam. Premjers bijis daudz vairāk gatavs runāt ar TP par A. Šķēles ekonomiskā piedāvājuma saturu nekā S. Āboltiņa, kura bija gatava to tūlīt noraidīt tā formas dēļ. Tomēr arī tiem, kuri valdības stabilitātes vārdā JL bija brīdinājuši – mazākuma valdības iespēja ir reāla, neesot ko pārmest V. Dombrovskim, jo viņš laikus un adekvāti sapratis, ka "ejot uz kompromisiem ar TP, viņš paliks viens pats pret pārējiem koalīcijas partneriem ZZS, PS un TB/LNNK". Ar līdzīgu argumentu arī premjers un S. Āboltiņa nepiekrīt, ka partija bija izvēlējusies nepareizu sarunu vešanas taktiku, jo TP būtu aizgājusi no valdības neatkarīgi no tā, kā un cik ilgi JL būtu ar to runājis. "Šķēle nekad neko nedara ātri, viņš to bija saplānojis. Tad jau šausmīgas beigas ir labākas par nebeidzamām šausmām," saka S. Āboltiņa.
