Gaidāma partiju cīņa par uzņēmēju balsīm

 
©LETA

Aigara Štokenberga vadītā Sabiedrība citai politikai kā trešā Vienotību veidojošā partija ir gatava nolikt malā vairākus savus priekšlikumus ekonomikas sildīšanai, ja iekšējā diskusijā stiprāki būs Jaunā laika un Pilsoniskās savienības argumenti.

Tas attiecas pirmām kārtām uz jautājumu par lata devalvāciju kā ekonomikas sildīšanas instrumentu, par ko JL un PS nav gatavas pat diskutēt. "SCP kā partija neatbalsta lata devalvāciju," kongresa kuluāros žurnālistiem uzsvēra A. Štokenbergs pēc tam, kad viens no SCP redzamākajiem ekonomistiem – uzņēmējs Jānis Ošlejs – savā uzrunā kārtējo reizi aicināja to apsvērt.

6. martā Nacionālajā teātrī notiks Vienotības dibināšanas kongress. SCP sestdien bija pēdējā no trim partijām, kas nobalsoja par dalību Vienotībā. Par bija 213, pret 12 SCP biedru, un šīs partijas kongresā arī spilgtāk nekā abās pārējās notika diskusija, vai Vienotībā tā nepazaudēs savas sociāli liberālās vērtības, pirmām kārtām ekonomikas jautājumos. "Tie, kuriem būs vislabākie argumenti, tie uzvarēs," partijas biedriem uz šīm bažām atbildēja A. Štokenbergs. Viņš atgādināja, ka PS vēl nesen bijusi pret progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu, "bet tagad viņi ir mūsu pusē". Esot panākta vienošanās, ja vairākums 10. Saeimā ievēlēto Vienotības deputātu būs par šāda nodokļa ieviešanu, tas tiks ieviests.

Izlemjot startēt vienā sarakstā ar Vienotību, SCP ir jābūt skaidrībā, kuras lietas ar šo apvienību to vieno, par kurām ir iespējams vienoties un kuras ir tādas, kas jāatliek malā, teica viens no partijas līderiem, Lattelecom valdes priekšsēdētājs Gatis Kokins. "Jautājumi par monetāro politiku ir atlikti malā," viņš atzina. Un kā galveno instrumentu SCP atzīst nodokļu politiku. "Kad valsts būs stabilizējusi savu ekonomiku, būs jāatgriežas pie budžeta ieņēmumu palielināšanas uz nodokļu rēķina, šī lieta ir atvērta un Vienotībā vēl jāizrunā," uzskata G. Kokins, lai gan valdošajā partijā JL esot dzirdamas balsis, ka jāvirzās uz zemiem nodokļiem. Tas, kur piekrīt SCP – ka jāsamazina nodokļi, kas saistīti ar darbaspēku.

Viens no SCP vadošajiem ekonomistiem kritizēja Andra Šķēles (TP) un Aināra Šlesera (LP/LC) retoriku par nodokļu samazināšanu kā līdzekli ekonomikas veicināšanai, norādot, ka tas būtu šauras lielo uzņēmēju grupas interesēs. G. Kokina ieskatā, Latvijas situācijā pazeminot nodokļus, tiktu iegūts neliels IKP pieaugums, bet tā blakusefekts būtu liels nodokļu ieņēmumu kritums, kas galu galā palielinātu sociālo nevienlīdzību. "Kamēr esam krīzē, tikmēr nodokļi jāsamazina ļoti mēreni."

Tas, ko Vienotības veidotāji ir sapratuši un par ko ir vienisprātis, ka to politisko oponentu TP un LPP/LC vēlēšanu stratēģija ir parādīt, ka Vienotība ir runātāji, bet TP un LPP/LC – darītāji. Tāpēc tās cenšas pieaicināt tādus ietekmīgus uzņēmējus, kuri arī ir kritiski noskaņoti pret JL finanšu un ekonomiskā bloka Valda Dombrovska, Einara Repšes un Arta Kampara ekonomisko politiku. "Arī mums ir uzņēmēji, tikai viņi nav uzvārījušies uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem," Neatkarīgajai teica A. Štokenbergs. JL līdere Solvita Āboltiņa, uzrunājot sabiedroto kopsapulci, paziņoja, ka "oligarhi domā apvienoties un pievienot darba devējus, kas piedāvās valsti pārvaldīt kā biznesa projektu, kamēr pārējie būs vienkārši masa", bet politikā vajadzīgi cilvēki, kas pārstāv ne tikai uzņēmējus, "kuru intereses nav skaidras". G. Kokins savā runā brīdināja par "lieluzņēmēju diktātu politikā", no kura iespējams izvairīties, panākot, ka partijas tiek finansētas no valsts budžeta.

 

Abonē