Vairāki deputāti saņēmuši algu, neapmeklējot komisiju sēdes

 

Kad Saeimas deputāti pērn atteicās no turpmākiem algas un kompensāciju samazinājumiem šajā gadā, tautas kalpi izpelnījās asu kritiku par nerēķināšanos ar reālo situāciju.

Jo vairāk – to, ka kompensācijas par telpu īri, transportu un sakaru izdevumiem ir neadekvāti augstas tirgus situācijai, deputāti kā problēmu nevērtēja, bet dažas konstatētās problēmsituācijas, piemēram, deputāta Viktora Ščerbatiha (ZZS) pusgadu ilgā nepiedalīšanās Saeimas darbā, par to saņemot algu un kompensācijas, esot izņēmuma gadījums. Taču, analizējot 2009. gada tautas kalpu atalgojuma un kompensāciju datus, Neatkarīgā pārliecinājās, ka tā vis nav.

Ne tikai V. Ščerbatihs, būdams parlamenta deputāts, ir saņēmis algu, periodiski nepildot parlamentārieša pienākumus. Tiesa, tik ilga pauze darbā, nezaudējot darba samaksu, nevienam citam deputātam nav bijusi.

Algu saņem, darbs izpaliek

Galvenais darbs ar jauniem likumprojektiem notiek Saeimas komisijās, par kuru apmeklējumu deputātiem atsevišķi piemaksā pamatalgai (šobrīd 986 lati, līdz 2009. gada jūlijam – 1047 lati) – 18 latu par katru sēdi. Pēc tā, cik daudz naudas katru mēnesi par komisiju apmeklējumu deputāti saņēmuši, arī var spriest, cik bieži viņi piedalījušies jauna likuma vai grozījumu apspriešanā un pieņemšanā. Jau izskanējis, ka V. Ščerbatihs 2009. gadā parlamenta darbā nebija piedalījies gandrīz pusgadu, lai trenētos pasaules čempionātam svarcelšanā; trīs mēnešus, saņemot pilnu atalgojumu un kompensācijas, viņš nebija apmeklējis nevienu komisijas sēdi. Taču tāpat, saņemot algu un kompensācijas, likumdošanas darbā komisijās, piemēram, martā vispār nepiedalījās Artis Pabriks (SCP), jūlijā – Inese Šlesere (LPP/LC), Anta Rugāte (TP), Janīna Kursīte-Pakule (PS), Uldis Grava (JL). Savukārt tagadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kurš līdz vēlēšanām bija Saeimas deputāts, saspringtajā priekšvēlēšanu periodā komisiju darbā nepiedalījās divus mēnešus pirms vēlēšanām. Taču algu, kas tobrīd vēl bija 1047 lati, kā arī kompensācijas N. Ušakovs turpināja saņemt. Arī tajos mēnešos 2009. gada pavasarī, kad viņš uz sēdēm ieradās, tas nebija biežāk par divām trim reizēm mēnesī.

Var piepelnīt pieklājīgi

Šie paši dati par darbu komisijās liecina arī par to, kuri sēdes apmeklējuši viscītīgāk. Spriežot pēc saņemtās naudas, visvairāk komisiju sēdēs piedalījusies Dagnija Staķe (ZZS), kura no janvāra līdz novembrim par to bija nopelnījusi 6170 latu jeb vidēji 560 latu mēnesī klāt pie deputāta algas. Salīdzinoši daudz – vairāk nekā 5000 latu vienpadsmit mēnešos – par darbu komisijās saņēmusi arī Ausma Ziedone-Kantāne (JL), Silva Bendrāte (JL), Jānis Tutins (SC), Aleksejs Vidavskis (SC), Oskars Spurdziņš (TP), Jakovs Pliners (PCTVL), Uldis Briedis (TP) un Jānis Lagzdiņš (TP).

Vidēji klāt pie algas par komisiju sēžu apmeklējumu deputāti mēnesī nopelna ap 340 latiem, kas vienpadsmit mēnešos kopā ir 3740 latu. Dati par deputātu nopelnīto 2009. gada decembrī pagaidām nav pieejami.

Ja nemaksāšot, neapmeklēšot

Pamatojumu tam, kāpēc par komisiju sēžu apmeklējumu, kurās pamatā notiek likumdošanas darbs, tautas kalpiem kā ievēlētiem likumdevēja pārstāvjiem vēl jāpiemaksā, deputāti meklē disciplīnas nodrošināšanā. Proti, ne viens vien deputāts Neatkarīgajai izteicies, ka pretējā gadījumā parlamentārieši komisijas sēdes vienkārši neapmeklēšot, bet tas nozīmēs, ka nebūs iespējams pieņemt lēmumus, jo to var darīt tikai balsojot un sēdē esot nepieciešamajam kvorumam.

Iespēja nopelnīt turklāt atkarīga arī no tā, kurās komisijās deputāts darbojas. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputāts var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju un divu apakškomisiju loceklis, taču komisiju darba ritms ir atšķirīgs. Sesijas pārtraukumos, kad algu turpina maksāt, komisiju sēdes visbiežāk netiek sasauktas. Tāpēc, piemēram, pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis Neatkarīgajai iepriekš norādīja, ka viņš darbojas komisijās – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Pilsonības likuma izpildes komisijā –, kurās sēdes tik bieži nenotiek. Līdz ar to pat gribēdams viņš nevar nopelnīt vairāk nekā dažs labs viņa kolēģis.

Jāatgādina, ka līdztekus algai un piemaksām par darbu komisijās deputātiem ir arī kompensācijas. Piemēram, par sakaru izdevumiem – 54 lati, reprezentācijas izdevumiem – 135 lati, transporta kompensācija – līdz 179 latiem, dzīvokļa īres kompensācija tiem deputātiem, kas nedzīvo Rīgā – līdz 388 latiem. Atalgojuma un kompensāciju sistēmu parlamentārieši solījuši pārskatīt pavasarī.