"Delna" izgāžas komisijās un komitejās

 
©nra.lv

Kļūstot par ekonomikas ministru, Vjačeslavs Dombrovskis bankas Citadele pārdošanas uzraudzības komitejā tiešām vairs nav iekļāvis Delnas pārstāvi Inesi Voiku.

To apliecina ekonomikas ministru rīkojumi, kuru kopijas Neatkarīgajai izsniedza Ekonomikas ministrija (publicēti www.nra.lv).

Līdz ar to secināms, ka bijušajai Delnas vadītājai I. Voikai karjera bankas Citadele privatizācijas uzraudzes amatā ir bijusi pavisam īsa. Kaut gan secināms arī tas, ka bankas privatizācijas uzraudze viņa tomēr ir bijusi nedaudz ilgāku laika sprīdi nekā Zolitūdes traģēdijas izmeklētāja.

Pa stundām

Daniels Pavļuts Citadeles uzraudzības komiteju nodibināja pagājušā gada 21. novembrī, iekļaujot tās sastāvā I. Voiku «neatkarīga novērotāja» statusā. Tās pašas dienas pēcpusdienā sabruka Zolitūdes veikala jumts.

Protams, starp Zolitūdes traģēdiju un Citadeles privatizāciju nav nekāda sakara, bet milzu traģēdija ne tikai mainīja dzīves, bet arī sajauca kārtis daudziem, kuri parādīja, kas viņi patiesībā ir. To spilgti apliecina arī sekojošā pavisam īsā dažu notikumu hronoloģija.

Pirmā Citadeles privatizācijas uzraudzības komitejas sēde notika 5. decembrī – tātad jau pēc premjera Valda Dombrovska demisijas. Nākamajā dienā Delna kopā ar dvīņu māsu Providus aicināja uz apspriedi par «sabiedriskās» komisijas izveidi Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai, tādējādi informējot plašāku sabiedrību par to, ka šādas komisijas radīšana ir ieplānota. Kā zināms, šīs komisijas izveidošanu un finansēšanas kārtību visaktīvāk lobēja I. Voika un viņa arī tika iekļauta tās sastāvā.

Oficiāli izmeklēšanas komisiju par «sabiedrisku» nosauca un tās sastāvu apstiprināja jau demisionējusī valdība 10. decembrī.

Valdība par Citadeles privatizācijas uzraudzības komitejas radīšanu tika informēta 17. decembrī, un neviens ministrs neiebilda pret Delnas pārstāvja iekļaušanu tās sastāvā, lai gan vismaz jautājumu, ja ne iebildumu, šajā sakarā varētu būt pietiekami daudz (kaut vai par notiesātā oligarha Džordža Sorosa finansējumu Delnai).

Bet jau nākamajā dienā skandāla dēļ no Zolitūdes traģēdijas komisijas vadītāja posteņa atkāpās Jānis Kažociņš un vēl dienu vēlāk – 19. decembrī – tā paša iemesla dēļ šo komisiju pameta arī I. Voika.

Pieejamība ierobežota

Otrā Citadeles privatizācijas uzraudzības komisijas sēde arī tika sasaukta ļoti zīmīgā datumā – 16. janvārī –, kad Ministru prezidenta kandidāte Laimdota Straujuma paziņoja, ka D. Pavļuts viņas vadītajā valdībā vairs nebūs ekonomikas ministrs. Vai šajā sēdē piedalījās arī I. Voika, Neatkarīgajai nebija iespējams uzzināt, jo, kā paskaidroja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Elita RubesaVoravko, «Citadeles bankas investoru piesaistes uzraudzības komitejas sēžu protokoliem ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, jo tie satur ar investoru piesaistes procesu saistītu informāciju. Līdz ar to sēžu protokolus nevarēsim nosūtīt.»

Jau šā gada 13. februārī uzraudzības komitejas sastāvs tika nomainīts un D. Pavļuta vietā stājās jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, bet Ministru prezidenta juridiskās padomnieces Sandras Bukanes vietā komitejā sāka darbu jaunās premjeres juridiskā padomniece Ilze Skrodele. Turpretī demisionējušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces vietā, kā arī no Zolitūdes komisijas demisionējušās I. Voikas vietā nav nākusi neviena cita persona. Savas vietas Citadeles uzraudzības komitejā saglabāja tikai Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.

Pielaidi nevajagot

Ņemot vērā, ka Citadeles uzraudzības komisija strādā ar ierobežotas pieejamības informāciju, bet Delnas galvenais finansētājs ir par slepenas iekšējas informācijas iegūšanu un izmantošanu (insider trading) Francijā notiesātais miljardieris Dž. Soross, Neatkarīgā interesējās, vai uzraudzības komitejas locekļiem ir piešķirtas pielaides valsts noslēpumam.

Privatizācijas aģentūras vadītājs Ansis Spridzāns ar preses sekretāra starpniecību atbildēja, ka «pielaide valsts noslēpumam darbam komitejā nav nepieciešama, jo izskatāmā informācija nesatur valsts noslēpumu». Vienlaikus «komiteju darbā iesaistītās personas ir parakstījušas konfidencialitātes līgumus».

Var saukt pie atbildības

Savukārt Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim un Drošības policijas (DP) priekšniekam Jānim Reinikam Neatkarīgā vaicāja, vai iepriekšminētajā situācijā (Delnas atkarība no starptautiskā biznesa pārstāvja, kas notiesāts par slepenas informācijas iegūšanu, turklāt nozarē, kas vistiešākajā veidā saistīta ar uzraudzības komitejas darbības mērķi) nav saskatāmi riski informācijas drošībai un valsts ekonomiskajai drošībai. No DP tika saņemta atbilde: «Gadījumos, kad tiek veidotas komitejas, kuru darbība ir saistīta ar aizsargājamu informāciju un komercnoslēpumu, tradicionāli ar šo komiteju pārstāvjiem tiek slēgti konfidencialitātes līgumi, ar ko viņi uzņemas saistības neizpaust iegūto informāciju. Gadījumā, ja šo komiteju pārstāvji, neraugoties uz šīm saistībām, tomēr izpauž aizsargājamu informāciju vai komercnoslēpumu, viņus var saukt pie kriminālatbildības. Arī bankas Citadele privatizācijas procesa uzraudzības komitejas pārstāvjiem, t.sk. sabiedrības par atklātību Delna pārstāvim, būs saistošas šīs prasības. Informācijas aizsardzība ir viens no DP galvenajiem uzdevumiem, tāpēc DP, atbilstoši savai kompetencei, preventīvi apzina potenciālos aizsargājamas informācijas izpaušanas riskus vai arī uzsāk kriminālprocesu, ja šāda informācija ir prettiesiski izpausta.»

Savukārt SAB skaidroja: «SAB uzdevums ir savlaicīgi iegūt informāciju Latvijas interešu un drošības aizsardzībai. Tāpat kā līdz šim, SAB informācija par iespējamiem nacionālās drošības apdraudējumiem, tajā skaitā ekonomiskajiem, tiek regulāri nodota valsts augstākajām amatpersonām – Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Ministru kabinetam un Nacionālajai drošības padomei. SAB sniegto informāciju aizsargā likums Par valsts noslēpumu, līdz ar to sīkāk tās saturu komentēt nevaram.