Ministrijās melo un izšķērdē
 
©F64 Photo Agency

Pētot Saeimas mājaslapā atrodamo informāciju par ministriju slēgtajiem juridisko pakalpojumu līgumiem un salīdzinot to ar citos publiskos avotos atrodamu informāciju, vairākos gadījumos saskatāmas nepārprotamas līdzekļu šķērdēšanas pazīmes.

Vairāki Saeimas deputāti uzskata, ka ministriju līgumos ar juridiskajiem birojiem saskatāma valsts līdzekļu šķērdēšana un pat noziedzīga nodarījuma pazīmes, tāpēc viņi gatavojas nodot attiecīgus materiālus izvērtēšanai KNAB un Valsts kontrolei. Arī Neatkarīgā uzskata, ka divi zemāk minētie piemēri ir izvērtējami tiesībsargājošās iestādēs.

Divi skandāli

Andra Vilka (Vienotība) vadītā Finanšu ministrija par 21 807 latiem nolīga juridisko biroju Sorainen, lai tas Satversmes tiesā aizstāvētu pašas Finanšu ministrijas izstrādātus grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Finanšu ministrijai ir savs Tiesību aktu departaments, kurā ir Juridiskā nodaļa, Tiesību aktu nodaļa un Valsts resursu politikas nodaļa. Departamentā strādā 17 darbinieku pārsvarā juriskonsultu amatā, tomēr Satversmes tiesā Finanšu minsitrijas izstrādāto likumprojektu aizstāvēja Sorainen «piesaistītais konsultants» Mārtiņš Paparinskis (dažus mēnešus vēlāk viņš par 16 176 latiem Satversmes tiesā aizstāvēja arī Finanšu ministrijas intereses pret septiņiem Parex bankas mazākuma akcionāriem).

«Labi strādājošā» ministra A. Vilka vadītās Finanšu ministrijas nespēja aizstāvēt savu garadarbu Satversmes tiesā nav vienīgais skandalozais fakts minētajā valsts iepirkumā.

Savukārt Daniela Pavļuta (Reformu partija) vēl nesen vadītajā Ekonomikas ministrijā strādā juriste, kura lieliski tikusi galā ar sarežģītu uzdevumu – riska kapitāla ieguldījumu līguma izstrādāšanu. Par «augstu kompetenci» šā līguma izstrādē ierēdne pat apbalvota ar naudas balvu.

Neskatoties uz to, Ekonomikas ministrijai pakļautā Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), kas ir riska kapitāla fondu tiešais uzraugs, algojusi juridisko biroju, lai saņemtu «juridiskos pakalpojumus par riska kapitāla fondu līgumu slēgšanu».

Loģisks jautājums – ja jau visu izdarījusi izcili kompetenta ierēdne, kāpēc vēl maksātas milzu summas juridiskajiem birojiem? Par ko? Kas šo naudu reāli saņēmis?

Tradicionāli maksājumi?

2010. gadā vairāki Saeimas deputāti apstrīdēja Satversmes tiesā tobrīd pieņemtos grozījumus Kredītiestāžu likuma sešos pantos. Kā tagad redzams no publiskotajiem juridisko pakalpojumu līgumiem, Finanšu ministrija piesaistījusi juridisko biroju Sorainen, lai tas Satversmes tiesā aizstāvētu minētos likuma grozījumus. Lai gan Finanšu minitrijā ir vērienīgs štats, kura pienākumos ietilpst gan radīt «tiesību aktus», gan tos aizstāvēt publiskā komunikācijā un tiesās, privātajam kantorim par šo publisko iepirkumu samaksāti teju 22 000 latu.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, kurš advokātu algošanu valsts pārvaldes funkciju veikšanai uzskata par «nevēlamu tendenci», sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka arī pati Saeima «ir algojusi advokātu pārstāvībai Satversmes tiesā, bet tie ir bijuši simti latu, ko mēs tradicionāli maksājam, un šīs summas nekad nav sasniegušas pat tūkstoš latu. Nekad» No šā citāta redzams, ka augsti kompetentais speciālists tomēr nepazīst citā valsts pārvaldes iestādē – Finanšu ministrijā – valdošās tradīcijas un tikumus.

Kurš samelojies?

Ministra A. Vilka parakstītajā atbildē uz Saeimas deputātu jautājumiem norādīts, ka Finanšu ministrija biroju Sorainen algojusi «Ministru kabineta interešu pārstāvībai LR Satversmes tiesā lietā Nr. 20106001». Turpretī minētās lietas materiāli nepārprotami liecina, ka Ministru kabineta intereses Satversmes tiesā pārstāvējis valsts ierēdnis – Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktors Mārtiņš Brencis! Savukārt biroja Sorainen «piesaistītais konsultants» advokāts M. Paparinskis tiesā stādījies priekšā kā Saeimas pārstāvis!

Nav ne mazāko šaubu, ka Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktora vistiešākais pienākums ir radīt un aizstāvēt tiesību aktus finanšu politikas jomā. Bet viņa gada darba alga ir bijusi pat mazāka, nekā advokāts M. Paparinskis (vai birojs Sorainen) nopelnījis dažās stundās. Proti, M. Brenča valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka 2011. gadā viņš kopumā saņēmis 21 416 latu pirms nodokļu nomaksas.

Jāatgādina vēl kāds fakts, par ko Neatkarīgā jau rakstījusi, – ministra Edmunda Sprūdža laikā M. Brencis pārgāja darbā uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kur kļuva par Juridiskā departamenta direktoru. Lai gan viņa pienākumos ietilpa ministrijas interešu aizstāvība tiesās un, kā redzams, kompetence arī bija pietiekama pat pārstāvēt visu valdību Satversmes tiesā, VARAM algoja E. Sprūdža padomnieces Ingas Antānes biroju Triniti, lai tas aizstāvētu VARAM intereses pirmās instances tiesā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Kurš saņēma naudu?

Ekonomikas ministrija 2013. gadā piešķīra naudas balvu 50% apmērā no mēnešalgas ES fondu ieviešanas departamenta ES struktūrfondu privātā sektora nodaļas vecākajai referentei Lienei Jenertei «par augstu kompetenci Komandītsabiedrības līguma izstrādē, kas nodrošina riska kapitālu maziem un vidējiem komersantiem no Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Latvijas Republikas budžeta līdzekļiem un realizē darbības, kas saistītas ar riska kapitāla ieguldījumiem un to pārvaldīšanu».

Kā tagad redzams no Saeimas mājaslapā publiskotās informācijas, neskatoties uz to, ka riska kapitāla Komandītsabiedrības līgumu izstrādājusi augsti kompetenta ierēdne, LGA riska kapitāla fondu izveides sakarā ir algojusi par gandrīz 6000 latiem advokātu biroju Lawin ar mērķi «Juridiskie pakalpojumi par riska kapitāla fondu līgumu slēgšanu»!

Turklāt saistībā ar riska kapitālu slēgti vēl vairāki juridisko pakalpojumu līgumi. SIA KPMG Baltics par vairāk nekā 22 000 latu piesaistīts ar mērķi «Līgums par pakalpojumiem, kas tiks sniegti LGA saistībā ar sarunu procedūru vairāku riska kapitāla fondu pārvaldnieku atlasei». Savukārt Romualda Vonsoviča birojs piesaistīts kopumā par vairāk nekā 37 000 latu.

Turpretī kompeten tā ierēdne L. Jenerte 2012. gadā saņēmusi algu 10 065 latus – tātad mēnesī 838 latus, no kā var aprēķināt, ka naudas balva ir bijusi apmēram 400 latu jeb 15 reižu mazāka, nekā LGA samaksājusi par to pašu darbu juridiskajam birojam.

Spriežot pēc oficiālās mājaslapas, LGA strādā 12 labi apmaksātu speciālistu. Neskatoties uz to, 2011.–2013. gadā LGA kopumā par juridiskajiem ārpakalpojumiem iztērējusi 117 000 latu.