Iedegas sarkanā spuldzīte, un Delnai netiek valsts nauda

Reformu partijas (RP) frakcija 2014. gada valsts budžetā ieteica 18 500 eiro piešķirt «nevalstiskajai organizācijai demokrātiskas sabiedrības attīstībai Delna pamatdarbības nodrošināšanai».

Šo priekšlikumu atbalstījis arī Latvijas Republikas Ministru kabinets, taču tālākie notikumi liecina, ka priekšlikuma autoriem un potenciālajiem patiesā labuma guvējiem radusies sapratne – nebūs labi, ja šāds valsts finansējums Delnai tiešām tiks piešķirts. Proti, dienu pirms valsts budžeta apstiprināšanas galīgajā variantā uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdi ieradies pašreizējais Delnas finanšu direktors Gundars Jankovs un paziņojis, ka Delna nevar šādu finansējumu pieņemt un nav arī nevienam lūgusi, lai šāds priekšlikums tiktu iesniegts. Savukārt Neatkarīgās aptaujātie RP frakcijas deputāti kategoriski atteicās nosaukt tā kolēģa vārdu, kurš personīgi panācis, lai šo priekšlikumu atbalstītu visa partijas frakcija un līdz ar to arī valdošās koalīcijas partneri to uztvertu kā obligāti atbalstāmu. Acīmredzot arī RP pārstāvji sapratuši, ka kaut kas nogājis greizi.

Finansētāju maiņa?

Jāatgādina, ka neoficiāla, bet droša informācija liecina – valdošajām partijām valsts budžetā bija iedalītas noteiktas kvotas (300 000 eiro), kuru ietvaros tās varēja iesniegt priekšlikumus valsts naudas sadalei konkrētiem projektiem. Jebkurus šo kvotu ietvaros iesniegtos priekšlikumus bija apņēmušās atbalstīt visas trīs valdošās koalīcijas partijas.

Jāatgādina, ka līdz šim biedrības Sabiedrība par atklātību «Delna» (nevis, kā teikts Reformu partijas priekšlikumā – «nevalstiskajai organizācijai demokrātiskas sabiedrības attīstībai Delna») «pamatdarbības nodrošināšanu» dāsni apmaksāja starptautiskās finanšu oligarhijas spilgtākā pārstāvja – miljardiera Džordža Sorosa – finansētais Sorosa fonds Latvija un Ņujorkā bāzētais Open Society Institute, ko paši sorosieši godbijīgi dēvē par Sorosa «Centrāli». Piemēram, atbilstīgi publiski pieejamajai informācijai šogad Delna no Sorosa fonda oficiāli saņēmusi jau vismaz 15 000 eiro projekta Deputāti uz Delnas darbības nodrošināšanai. Savukārt summas, kas saņemtas no Sorosa «Centrāles», var tikai minēt, ņemot vērā «īpašo pateicību» par finansiālo atbalstu Open Society Institute, kas figurē Delnas oficiālajās atskaitēs.

Autors nezināms

RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters, vaicāts par priekšlikumu piešķirt Delnai naudu, teica: «Ja runājam par finansējumu nevalstiskajam sektoram, neredzu nekādu problēmu. Taču, ja runājam par finansējuma piešķiršanu tieši Delnai, tad jāatzīst, ka frakcijā ir deputāti, kuriem šī tēma un acīmredzot arī šī organizācija ir ļoti svarīga. Neko vairāk jums nevaru pateikt.»

Savukārt RP biedre Daina Kazāka, kura valsts budžetam bija iesniegusi citu priekšlikumu par naudas piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām, noliedza, ka zinātu, kurš konkrēti viņas pārstāvētās frakcijas loceklis iesniedzis priekšlikumu par naudas piešķiršanu Delnai.

«Bija dīvaini»

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas loceklis Uldis Augulis (ZZS), vaicāts, kā uztvēris priekšlikumu iedalīt Delnai naudu, atbildēja: «Pirmais pārsteigums mani pārņēma brīdī, kad izrādījās, ka pati Delna nemaz nezina par Reformu partijas priekšlikumu piešķirt naudu tās darbības nodrošināšanai. Delnas pārstāvis paziņoja, ka viņu principi ir tādi, ka šādu naudu nedrīkst pieņemt. Ja deputāti kādu naudu dalot, tad to pareizi esot iedalīt tikai kopējam nevalstisko organizāciju fondam, no kura pēc tam varot pārdalīt visām nevalstiskām organizācijām. Pārsteigums bija ļoti liels. Sapratu, ka faktiski tā ir politiskā korupcija, kur viena partija mēģina atbalstīt organizāciju, kas ir politisko partiju finansējuma pētnieki. No frakcijas puses tas, iespējams, bija mēģinājums panākt šīs organizācijas īpašu labvēlību.»

Vaicāts, vai deputāts šai priekšlikumā nesaskata kukuļdošanas mēģinājumu organizētā grupā pēc iepriekšēja nodoma, U. Augulis atbildēja: «Gandrīz vai – jā! Komisijas sēdē nācu klajā ar iniciatīvu šo priekšlikumu atcelt, jo paši priekšlikuma iesniedzēji šādu priekšlikumu neizpauda. Mans priekšlikums tika atbalstīts.»

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība), vaicāts, kā uztvēris priekšlikumu iedalīt Delnai valsts naudu, teica: «Bija dīvaini. Kad atnāca Delnas pārstāvis un pateica, ka viņi atsakās no šī piedāvājuma, bet pieņem ziedojumus konkrētam mērķim, tad viss sakārtojās.»

Vaicāts, vai, apspriežot šo RP priekšlikumu, neradās sajūta, ka notiek mēģinājums piekukuļot partiju finansēšanas novērotājus, J. Reirs atbildēja: «Nē. Es par to tajā brīdī nedomāju. Budžeta priekšlikumu caurlūkošanas process ir samērā tehnisks, un tas laikam bija jau kāds astoņsimtais priekšlikums. Nekādas tādas domas neradās, bet bija tāda nedaudz dīvaina sajūta. Iekšējā sarkanā spuldzīte iedegās. Jutu, ka kaut kas īsti pareizi neskanēja. Komisijā notika mēģinājums šo Reformu partijas priekšlikumu pārveidot par komisijas priekšlikumu. Uz to gan deputāti uzreiz noreaģēja un tādam priekšlikumam nepiekrita.» J. Reirs neatminējās, kurš tieši no deputātiem centās panākt reformistu priekšlikuma pārtaisīšanu par komisijas priekšlikumu. Viņš vienīgi atminējās, ka «tas notika tādā kā burzmā».

Sazvērestības teorija?

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība), vaicāts, vai tas ir labi, ja kāda partija grib piešķirt valsts budžeta naudu partiju finansēšanas novērotājiem, un vai šāda naudas došana nav vērtējama kā kukuļošanas mēģinājumus organizētā grupā, izsaucās: «Oi, nevajadzētu izvirzīt sazvērestības teorijas. No savas prakses atminos, kad KNAB pirms vēlēšanām sludināja konkursus monitorēšanai. Vienā konkursā vinnēja ziņu aģentūra LETA, citā Providus. Neuzskatīsim to par politisko uzpirkšanu.»

A. Loskutovs uzsvēra, ka «nav slikti, ja kāds mēģina panākt naudas piešķiršanu Delnai, bet gods Delnai, ka tā atteicās no šī piedāvājuma, lai jums, žurnālistiem, nebūtu iemesla uzdot jautājumus, kas liktu apšaubīt Delnas godaprātu. Svarīgākais, lai sabiedrībā nerastos šaubas, ka Delna darbojas pēc apolitiskiem principiem, ārpus partiju interesēm».

Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais