Sprūdžs savai draudzenei piešķīris naudas balvu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža biroja vadītājai un draudzenei Kristīnai Pelšai aprīlī papildus atvaļinājumam un atvaļinājuma naudai piešķirta naudas balva – 1400 latu.
Pavisam aprīlī K. Pelša saņēmusi 2942,98 latu lielu atalgojumu (pirms nodokļu nomaksas), ko veidoja darba alga 1266,67 lati, atvaļinājuma nauda 276,31 lats un naudas balva – 1400 latu.
Ministra prerogatīva
Kurš un pēc kādiem principiem vērtējis K. Pelšas sasniegumus un kurš pieņēmis lēmumu par ministra draudzenes apbalvošanu, E. Sprūdžs neatklāj. Valsts kancelejā Neatkarīgajai izskaidroja, ka ministra biroja darbinieku sniegumu vērtē pats ministrs, bet lēmumu par naudas balvām, vadoties pēc ministra norādēm, parasti sastāda un paraksta valsts sekretārs vai arī pats ministrs. Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz, ka ministrs ir tiesīgs lauzt līgumu ar biroja darbinieku jebkurā brīdī, nesniedzot nekādus paskaidrojumus. Tas faktiski nozīmē to, ka tikai E. Sprūdžs personīgi varēja vērtēt sava biroja vadītājas darba sniegumu un pieņemt lēmumu par viņas prēmēšanu.
Nenoliedzami arī ministra draudzene var būt vērtīgs darbinieks, kurš dod būtisku pienesumu ministrijas stratēģisko mērķu īstenošanā. Tā kā ministrs pagaidām kautrējās atklāt savu darbinieku sasniegumus, Neatkarīgā, šķetinot panākumu mīklu, pārlapoja šā gada pirmo četru mēnešu ministrijas aktualitāšu sadaļu, kas redzama oficiālajā VARAM mājas lapā. Diemžēl tajā izcili sniegumi, par kuriem vajadzētu darbiniekus nekavējoties apbalvot, neatspoguļojās.
Diži sasniegumi?
Piemēram, uz ministra biroja darba augļiem varētu attiekties 25. janvāra paziņojums, no kura noprotams, ka biroja darbiniekiem kopīgiem spēkiem izdevies pierunāt savu darba devēju palikt amatā.
«...ministrs Edmunds Sprūdžs ir apņēmības pilns turpināt iesāktās reformas un negrasās pakļauties spiedienam un atkāpties no amata. «Es turpināšu darīt iesākto. Ir iesākta virkne būtisku reformu, kas jāvirza uz priekšu, nevis jābēg. Negrasos pakļauties politiskajām spēlēm vai spiedienam – šis nav brīdis, kad būtu jāapstājas. Nenoliedzami, kādam tas būtu izdevīgi un ir cilvēki, kas to vien gaida,» norāda Edmunds Sprūdžs, komentējot mediju publikācijas par savu iespējamo atkāpšanos,» teikts paziņojumā.
28. janvārī ministrs, balstoties uz padomnieku sarūpētajiem materiāliem, nācis klajā ar paziņojumu, ka «deputātu skaita samazināšana ir vajadzīga ne tikai mazajos novados, bet arī pārējos, jo pretējā gadījumā grozījumi nesasniegs savu sākotnējo mērķi – veicināt efektīvāku darbu pašvaldībās».
31. janvārī E. Sprūdža darbinieki sagatavojuši paziņojumu, ka ministrs atbalsta amatu savienošanas ierobežojumus pašvaldību deputātiem. 11. februārī E. Sprūdžs bija nolēmis pielikt punktu Rīgas mēra Nila Ušakova labdarībai vizināt par brīvu sniegputenī pilsētas autobusos autovadītājus. 13. martā ministrs bija izlēmis mainīt Rīgas brīvostas sastāvu.
«... ministrs Edmunds Sprūdžs rosinās nākamās nedēļas koalīcijas sadarbības padomes sēdē lemt par Rīgas brīvostas vadības maiņu saistībā ar Valsts kontroles revīzijas atzinumā atklātajiem pārkāpumiem ostas darbībā,» teikts ministrijas mājas lapā.
16. aprīlī, pusotru mēnesi pirms pašvaldību vēlēšanām, «vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir gandarīts, ka arī Saeimas deputāti pauž atbalstu iecerei ierobežot kriminālvajātu pašvaldības deputātu pilnvaras», teikts ministra darbinieku sagatavotajā paziņojumā.
Pārkāpts likums?
Naudas balvas aprīlī dalītas arī citiem E. Sprūdža biroja darbiniekiem. Piemēram, ministra padomniece Solvita Gailiša aprīlī saņēmusi 1200 latu naudas balvu. Viņas kopējais atalgojumus bijis 2400 latu, ko veidoja darba alga 1200 latu pirms nodokļu nomaksas un naudas balva. Arī padomnieks Uldis Spuriņš aprīlī saņēmis 1200 latu lielu naudas balvu. Viņa kopējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas bijis 2171,43 lati, tai skaitā alga 971,43 lati. Naudas balvas saņēmuši arī atsevišķi ministrijas ierēdņi.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka darbinieks vai amatpersona drīkst saņemt naudas balvu, «kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā».
Izpētot ministrijas sniegto informāciju, naudas balva U. Spuriņam, pretēji likuma prasībām, izsniegta lielāka nekā viņa mēnešalga. Arī K. Pelšas mēnešalga bijusi tikai 1266,67 lati, bet naudas balva – 1400 latu.
Jāatgādina, ka likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā aizliedz valsts amatpersonām pieņemt lēmumus attiecībā uz tuvākajiem radiniekiem un ģimenes locekļiem.