Par četru patronu neatļautu ievešanu karavīram lūdz piespriest nosacītu brīvības atņemšanu

Par četru patronu un vienas pistoles aptveres neatļautu ievešanu Latvijā apsūdzētajam, nu jau atvaļinātajam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīram Vladimiram Bakuļinam Muitas lietu prokuratūras prokurors Andrejs Meļņikovs šodien Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā notikušajās tiesas debatēs lūdza piespriest viena gada brīvības atņemšanu nosacīti ar tikpat ilgu pārbaudes laiku, kā arī naudassodu piecu minimālo mēnešalgu jeb 900 latu apmērā bez mantas konfiskācijas.

Savukārt Bakuļina advokāts savā debašu runā uzsvēra, ka viņa klienta darbībās nav pierādīts noziedzīga nodarījuma sastāvs, turklāt arī pats apsūdzētais apgalvojot, ka minētos priekšmetus ievedis Latvijā neapzināti, jo viņš aizmirsis tos izņemt no uzkabes vestes kabatām.

Turpretim prokurors uzskata, ka ar divu liecinieku liecībām ir pierādīts, ka aptveri Bakuļins uz Latviju atvedis apzināti.

Advokāts atgādināja, ka iepriekš bija pieteicis lūgumu pārbaudīt Bakuļinu ar melu detektoru un uzdot apsūdzētajam jautājumu par to, vai viņš zinājis par šo priekšmetu atrašanos savās mantās, taču tiesa lēmusi pārbaudi ar melu detektoru neveikt.

Pirms tiesas debatēm šodien krimināllietā tika nopratināti arī divi liecinieki un pats apsūdzētais, kurš gan neko jaunu nepastāstīja, vien kārtējo reizi norādīja, ka nav zinājis par aptveres un patronu atrašanos viņa mantās. Bakuļins norādīja, ka kaste, kurās viņš salicis savas mantas, uzzinot, ka nākamajā dienā jālido uz Latviju, bijusi aizslēgta. Viņš domā, ka nevienam citam nav bijis iespējams atslēgt šo kasti.

Pēc tam, kad konteiners ar karavīru mantām tika nogādāts Latvijā, sākotnēji tas nonāca Ādažos. Tur vairāki karavīri savas kastes izņēma, atslēdza un kolēģu klātbūtnē iztukšoja. Konteiners kļuva pustukšs un ar atlikušajām kastēm tika nogādāts Rīgā, Vagonu ielā. Tur pie savas kastes tika arī Bakuļins. Militārās policijas darbinieku klātbūtnē viņš kasti atslēdza un izņēma no tās savas mantas. Uzreiz pēc tam no šīm mantām izkrita četras patronas un pistoles "Glock" aptvere. Saistībā ar notikušo Bakuļins tika aicināts sniegt savus skaidrojumus.

Jautāts, vai aptveri un patronas Bakuļina mantās nevarēja būt ielicis kāds cits karavīrs, apsūdzētā advokāts aģentūrai LETA atbildēja, ka tāda versija netiekot izslēgta, taču tie ir tikai minējumi bez jebkādiem pierādījumiem.

Kā šodien tiesā norādīja Bakuļins, šā gada 9.martā viņš no dienesta NBS ir atvaļinājies pēc abpusējas vienošanās, bet tagad gaida savu pensiju.

Šodien līdz sprieduma taisīšanai tiesa vēl netika. To varēs darīt pēc apsūdzētā pēdējā vārda uzklausīšanas, kas iecerēta 16.augustā plkst.11.

Kā ziņots, krimināllietu tiesai prokurors Meļņikovs nodeva 2009.gada 31.jūlijā.

Kā aģentūru LETA toreiz informēja prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks, apsūdzība karavīram uzrādīta pēc Krimināllikuma (KL) 190.1 panta - par ieroču un munīcijas pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā. Minētais likuma pants paredz sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Tāpat viņš tiek apsūdzēts pēc KL 346.panta 1.daļas - par ieroču un munīcijas glabāšanas, izlietošanas, uzskaites vai pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu. Šis likuma pants paredz sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arestu.

Kā iepriekš rakstīja laikraksts "Latvijas Avīze", Bakuļins 2008.gada decembrī atgriezās no miera uzturēšanas misijas Afganistānā. Kad 2009.gada martā Militārā policija pārbaudīja viņa mantas, karavīra taktiskajā uzkabes vestē, kas kopā ar citām militārajām personiskajām mantām no Afganistānas atceļoja speciālā konteinerā, atrada pistoles "Glock" tukšu aptveri un četras 5,56 mm triecienšautenes patronas. Tas izrādījās pietiekami, lai veiktu ne tikai dienesta izmeklēšanu, bet sauktu arī pie kriminālatbildības.

Izmeklētājiem Bakuļins skaidrojis, ka aptveri un patronas uzkabes vestē viņš aizmirsis pēc šaušanas treniņiem kopā ar norvēģu karavīriem Afganistānā. Seržants kategoriski noliedz, ka viņa rīcība bijusi apzināta, - to viņš jebkurā brīdī esot gatavs pierādīt ar melu detektora palīdzību.

Kapteinis Raivis Ušackis iepriekš laikrakstam nenoliedza, ka nereģistrēta munīcijas un šaujamieroču transportēšana ir aizliegta, taču vērsa uzmanību uz reglamenta nepilnībām un loģikas trūkumu seržanta rīcībā, ja viņš patiešām būtu gribējis nodarboties ar kontrabandu. "Ir instrukcijas, kas nosaka, kā militārās mantas tiek pārbaudītas, sūtot uz Afganistānu, un kā - saņemot no turienes, bet nav teikts, kā militārās mantas pārbauda, liekot tās konteinerā Afganistānā, lai transportētu uz Latviju," stāstījis Ušackis.

"Karavīri pusgadu Afganistānā nav pavadījuši sauļojoties, bet saspringtā dienestā, es pat teiktu - karadarbībā, visu laiku kopā ar ieročiem, ar kuriem jātrenējas, jādodas uzdevumos, kuri jākopj. Atgriežoties mājās, tiešām var gadīties, ka kāda ieroča sastāvdaļa vai patrona nejauši paliek kādā no uzkabes kabatām. Tādi gadījumi līdz šim bijuši, par tiem sākta dienesta izmeklēšana, bet tā parasti izbeigta, jo nav konstatēts nozieguma sastāvs. Par notikušo informēti arī norvēģu virsnieki, ar kuriem Bakuļins kopā dienējis, un arī viņi ir neizpratnē, ka par tādām paviršībām, kas gadoties arī norvēģu karavīriem, tiek ierosināta krimināllieta un draud ar cietumu," sacījis Ušackis.

Ušackim seržanta rīcība šķiet neloģiska arī no tā viedokļa, ka visi karavīri tiek brīdināti, ka viņu mantas Latvijā rūpīgi pārbaudīs. Nav saskatāms arī reāls mantisks vai kāds cits ieguvums no šādas rīcības. Piemēram, Rīgā ieroču veikalā "Arma-A" pistoles "Glock" tukšu aptveri var nopirkt par 25 latiem bez jebkādām atļaujām, bet 5,56 mm patronas ieroču veikalā "Zommers" - par 30 santīmiem gabalā. Patronu iegādei gan nepieciešama atļauja, bet tās ir ļoti daudziem Latvijas sporta šāvējiem un medniekiem.

Iepriekš daži Latvijas karavīri mēģinājuši ievest zobenus, kurus legāli kā suvenīrus nopirka militārās bāzes vietējā afgāņu tirdziņā. Par to ierosināts kriminālprocess, kas, iespējams, arī varētu pāraugt kriminālatbildībā.

2006.gadā kāds karavīrs līdzīgi mēģināja atvest šautenes no Irākas, kas arī bija pirktas tirdziņā un bijušas šaušanai nederīgas, bet par to kriminālatbildību neierosināja. Kriminālprocess par faktu - aizdomās par ieroču kontrabandu - tika sākts 2006.gada jūlijā pēc Latvijas kontingenta atgriešanās no operācijas Irākā, bet publiskajā telpā ziņas par to parādījās tikai 2009.gada janvārī, kad arī ticis lemts par procesa tālāko virzību.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais