Saeimas Pieprasījumu komisijā šodien nolemts vērsties pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) ar lūgumu piešķirt finansējumu Ķemeru sanatorijas ēkas glābšanai - tajā nekavējoties nepieciešams nodrošināt apsardzi un pieslēgt apkuri, pretējā gadījumā kultūras piemineklis ies bojā.
Privatizācijas aģentūras eksperti šodien Saeimas komisijas sēdē uzsvēra, ka ir jārīkojas nekavējoties, jo investori oficiāli informējuši Jūrmalas pilsētas būvvaldi, ka Ķemeru sanatorijas ēku ir pametuši. Tās ārtelpas stāv bez apsardzes un apkures, bet iekštelpās apsardzes nav un ēka ir brīvi pieejama, līdz ar to pastāv augsts risks, ka ēkas varētu izlaupīt vai aizdedzināt bezpajumtnieki.
Nepieciešamie līdzekļi ēkas saglabāšanai tiks lūgti no finansējuma neparedzētiem gadījumiem jau līdz 1.novembrim.
Saeimas deputāti norādīja, ka par ēkas statusu, īpašuma stāvokli un piemērotākajiem juridiskajiem risinājumiem ir pārāk daudz jautājumu un neskaidrību. Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta vadītājas vietnieks Kaspars Lore norādīja, ka piespiedu atsavināšana būtu ilgs process un tai būtu jānotiek par īpašuma tirgus vērtību, līdz ar to valstij tas varētu dārgi izmaksāt.
Vienlaikus jāņem vērā, ka investors cietīs zaudējumus. Jūrmalas dome aicina valsti atsavināt ēku, taču, ja pašvaldība uzskata, ka tā ir vajadzīga pilsētas attīstībai, tā var sākt piespiedu atsavināšanas procesu.
Deputāte Ilma Čepāne (V) iebilda, ka šis process var ilgt gadiem, kultūras piemineklis pa šo laiku ies postā, turklāt jāņem vērā, ka pastāv augsts risks nonākt konfliktā ar investoriem.
Lai nekavējoties nodrošinātu ēkas saglabāšanu, pieņemts lēmums steidzami lūgt līdzekļus apsardzes un apkures nodrošināšanai kultūras piemineklī. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paspārnē tiks veidota darba grupa, kas kopā ar visām iesaistītajām pusēm noskaidros situācijas apstākļus un meklēs piemērotākos risinājumus.
Lore norādīja, ka SIA "Ominasis Latvija" oficiāli ir izpildījusi privatizācijas līguma nosacījumus - ēkas rekonstrukcijā ieguldīti 10 miljoni latu, taču tā joprojām nav nodota ekspluatācijā, jo privatizācijas līgumā šāds termiņš nemaz nav bijis noteikts.
Jau ziņots, ka Jūrmalas pašvaldības deputāti 17.septembrī domes sēdē vienbalsīgi nolēma ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu. Jūrmalas dome jau nolēmusi lūgt valdību ierosināt Ķemeru vēsturiskās kūrorta poliklīnikas atsavināšanu un nosūtījusi attiecīgu vēstuli Ministru kabinetam.
Ķemeru kūrorta poliklīnikas ēkā, Emīla Dārziņa ielā, 18.jūlija naktī nodega vēsturiska koka ēka. Jūrmalas pilsētas dome 9.augustā nolēma vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu ierosināt bijušās kūrorta poliklīnikas Ķemeros atsavināšanu un nodot bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā, bet vakar nolemts, ka jāatsavina visi ar sanatoriju saistītie īpašumi.
Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, sanatorijas privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no "Ķemeru" ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.
2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar SIA "Ominasis Latvija", bet jau pērn augustā no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.
LETA jau ziņoja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) 21.septembrī pēc Ķemeru sanatorijas apmeklējuma paudis gatavību ciešā sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi meklēt tiesiskos risinājumus, lai sakārtotu ar sanatoriju saistīto vēsturiski neatrisināto un sasāpējušo jautājumu.
Ministrs ar nožēlu konstatējis, ka iepriekš vairāk nekā desmit gadus diemžēl nav izdevies rast risinājumus, lai nodrošinātu Ķemeru sanatorijas izmantošanu atbilstoši šī kultūrvēsturiskā objekta izveidošanas mērķim.
"Ir tādas situācijas kā šī - Ķemeros, kad pašvaldībai ir aktīvi jāiejaucas. Skaidrs, ka, paļaujoties vien uz uzņēmēju pašregulēšanos, šo Jūrmalai un visai valstij tik nozīmīgo objektu saglabāt nav iespējams. Noskatīties, kā tas viss sabrūk, būtu noziedzīga bezatbildība. Taču ir arī tādas situācijas, kad pašvaldības tā vietā, lai stimulētu uzņēmējdarbību, pašas nodarbojas ar to, tādējādi kropļo tirgu un traucē izveidoties normālai uzņēmējdarbības videi," skaidroja Sprūdžs.
Savukārt Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsvēra, ka Jūrmalai un jūrmalniekiem ir būtiski panākt valdības izpratni par nepieciešamību aktīvi un mērķtiecīgi atbalstīt pašvaldības centienus paglābt no iznīcības valsts nozīmes kultūras pieminekli un kūrorta resursus Ķemeros. Ķemeru sanatorija ir nozīmīgs objekts Jūrmalas kā kūrortpilsētas tālākajai attīstībai un kurortoloģijas nozares atdzimšanai Latvijā.