Jānis Kasalis: Bez tranzīta Latvija var zaudēt gandrīz pusi no ostu jaudas

© Ģirts Ozoliņš/MN

Latvijas ostu infrastruktūra vēsturiski veidota daudz lielākam kravu apjomam, nekā spēj nodrošināt tikai Latvijas vietējais tirgus. Ja Latvija atteiktos no tranzīta kravām, neizmantoti varētu palikt pat 30–50 % ostu jaudas, bet atlikušajiem klientiem pieaugtu pakalpojumu izmaksas. Latvijas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Jānis Kasalis sarunā ar “nra.lv” skaidroja, kāpēc starptautiskās kravu plūsmas ir būtiskas Latvijas ostu pastāvēšanai un konkurētspējai.

Lauksaimniecības preču pārkraušana Latvijas ostās ir sezonāls bizness - vietējā un Baltijas reģiona graudu sezona parasti sākas jūlija beigās vai augustā, bet noslēdzas nākamā gada martā vai aprīlī. Tas nozīmē, ka bez papildu tranzīta kravām ostu termināļiem gandrīz pusgadu būtu jāstrādā ar ievērojami mazāku noslodzi.

Tieši Centrālāzijas, Krievijas un citu reģionu kravas ļauj pagarināt sezonu. Kā sarunā norādīja Jānis Kasalis, Kazahstānā un Krievijas reģionos lauksaimniecības sezona sākas citā laikā nekā Baltijā, tādēļ, apkalpojot dažādu reģionu kravas, Latvijas ostu termināļi var nodrošināt darbu pat 10-12 mēnešus gadā.

Kasalis norādīja, ka tranzīta apjoms katru gadu mainās un ka pirms kara Ukrainā esošais apjoms vēl ilgi neatgriezīsies. Viņš prognozēja, ka šogad caur Latviju varētu tikt eksportēti tikai daži procenti no Krievijas un Baltkrievijas kopējā eksporta, tāpēc šis apjoms, viņa vērtējumā, nekādu ietekmi uz šo valstu ekonomiku neatstās. Savukārt Latvijas nozarei tas ir svarīgs, jo palīdz samazināt izmaksas un noturēt uzņēmumus pietiekami labā ekonomiskā situācijā, lai tie varētu efektīvi apkalpot arī citu valstu kravas.

Viņš norādīja, ka Latvijas ostu infrastruktūra jau vēsturiski veidota, rēķinoties ar ievērojami lielāku kravu apjomu, nekā spēj nodrošināt vietējie ražotāji. Ja tranzīta kravu vairs nebūtu, daļa infrastruktūras vienkārši kļūtu lieka. Tas savukārt nozīmētu augstākas pakalpojumu izmaksas, jo ostas būtu spiestas vairāk koncentrēties uz mazākiem kuģiem, kuru pārvadājumu izmaksas uz vienu tonnu ir augstākas. Tādējādi tiktu ietekmēta valsts ekonomikas izaugsme.

Viņaprāt, Latvijai ir svarīgi saglabāt vēsturiski izveidoto jaudīgo ostu infrastruktūru un savu vietu globālajās loģistikas ķēdēs, nevis ar nepārdomātiem ierobežojumiem pašai samazināt savu konkurētspēju.

Kasalis sarunas beigās uzsvēra: “Mēs kā nozare ticam, ka pienāks brīdis, kad visas šīs kapacitātes būs vajadzīgas un mēs varēsim strādāt pilnā apjomā. Tomēr saglabāt to vēsturisko mūsu statusu, kad mūsu ostas ir jaudīgas un spējīgas nodrošināt un piedalīties globālajā ķēdē. Mēs tam ticam, un pie tā mēs strādājam.”

Video