"Rail Baltica" būvniecība Baltijas valstīs turpinās atšķirīgos tempos, bet projekta izmaksas kopš sākotnējām aplēsēm būtiski pieaugušas. Baltijas valstis vienojušās pirmās kārtas īstenošanas termiņu pagarināt līdz 2034. gadam, savukārt projekta turpināšanai būtisks būs Eiropas Savienības finansējums., vēsta "360TV Ziņas".
“Rail Baltica” paredz izveidot Eiropas standarta jeb gandrīz pusotra metra sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas - Polijas robežai, savienojot Baltijas valstis ar pārējo Eiropas dzelzceļa tīklu.
Kopumā plānots izbūvēt aptuveni 870 kilometrus garu jaunu dzelzceļa līniju, pa kuru vilcieni nākotnē trauksies ar ātrumu līdz 240 kilometriem stundā.
Šobrīd aktīva būvniecība notiek vairāk nekā 100 km garā posmā Igaunijā, 114 km posmā Lietuvā, bet Latvijā - aptuveni 30 km garumā.
Kopējās projekta izmaksas Baltijā varētu pietuvoties 24 miljardiem eiro. Salīdzinājumam - 2017. gadā tika lēsts, ka visa projekta izmaksas būs tikai nepilni 6 miljardi eiro.
Līdz šim “Rail Baltica” galvenais finansējuma avots ir Eiropas Savienība - CEF instrumenta ietvaros ES sedz līdz 85% no attiecināmajām izmaksām, bet pārējo nodrošina pašas Baltijas valstis.
Būtisks faktors “Rail Baltica” turpmākajā īstenošanā būs vienošanās par nākamo septiņu gadu Eiropas Savienības budžetu 2028.-2034. gadam, jo no tā būs atkarīgs turpmākais projekta finansējums. Vienlaikus Baltijas valstīs saglabājas atšķirīgas pozīcijas par projekta īstenošanas tempu: Lietuva joprojām pauž apņemšanos “Rail Baltica” pirmo posmu pabeigt līdz 2030. gadam, Igaunijā darbi turpinās atbilstoši pašreizējam plānam, savukārt Latvijā projekta īstenošana saskaras ar kavējumiem.
Šobrīd Baltijas valstis vienojušās “Rail Baltica” pirmās kārtas īstenošanas termiņu pagarināt līdz 2034. gadam un lūgt Eiropas Savienībai 10 miljardus eiro projekta īstenošanai, jo bez ES finansējuma “Rail Baltica” īstenošana nav iespējama.