Roberts Zīle prognozē - kas būs, ja līdz 2034. gadam būtiski nepavirzīsies "Rail Baltica"?

Ja līdz 2034. gadam "Rail Baltica" īstenošana būtiski nevirzīsies uz priekšu, projektu būs grūtāk politiski aizstāvēt, aģentūrai LETA vērtēja Eiropas Parlamenta (EP) viceprezidents Roberts Zīle (NA).

Viņš atzīmēja, ka "Rail Baltica" īstenošanai jāmeklē arī citi finansējuma avoti, tostarp publiskā un privātā finansējuma iespējas. Politiķis neizslēdza iespēju projekta īstenošanā būtiski pavirzīties uz priekšu jau līdz 2030. gadam, tomēr uzsvēra, ka īpaši svarīgi ir nodrošināt projekta virzību līdz 2034. gadam, kad noslēgsies nākamais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periods.

Pēc EP viceprezidenta paustā, ja arī līdz 2034. gadam nebūtu izdevies īstenot iecerēto projekta apjomu, projekta turpmāku īstenošanu kļūtu politiski grūtāk aizstāvēt ne tikai EP, bet arī citviet.

Viņš skaidroja, ka, veidojot nākamo ES daudzgadu budžetu, kas attiektos uz periodu no 2035. līdz 2041. gadam, dalībvalstis, kas iestājas par ES budžeta izdevumu samazināšanu, piemēram, Vācija, Nīderlande, Zviedrija un Somija, varētu iebilst pret turpmāku finansējuma piešķiršanu projektam, norādot uz tā ilgstošo īstenošanu.

Zīle arī pauda, ka "Rail Baltica" nepabeigšana līdz 2030. gadam, visticamāk, pati par sevi nenozīmētu jau piešķirtā ES finansējuma atmaksāšanu. Viņam nav zināmi precedenti, kad šādā situācijā finansējums būtu jāatmaksā.

Jau ziņots, ka Baltijas valstis ir vienojušās par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam. Baltijas valstis ir izstrādājušas gala dokumentu, kas ir paziņojums Eiropas Komisijai (EK) par trīs Baltijas valstu līmeņa vienošanos par "Rail Baltica" projekta turpināšanu.

"Projekta termiņš, kas bija noteikts 2030. gadā, nav reālistisks, un visas trīs Baltijas valstis ir vienojušās par 2034. gada termiņu pirmajai fāzei," uzsvēra Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Baltijas valstu deklarācijā valdību vadītāji apliecina "Rail Baltica" kā kopīga stratēģiska projekta nozīmi Eiropas drošības, militārās mobilitātes, savienojamības un konkurētspējas stiprināšanā un apņemas kopīgi strādāt, lai "Rail Baltica" pamattrases būvniecība nākamajā ES daudzgadu finanšu shēmā notiktu pēc iespējas tuvāk saskaņotajam grafikam.

Baltijas valstis centīsies nodrošināt ES finansējumu projektam, saglabāt ES līdzfinansējuma intensitāti līdz 85% un radīt priekšnoteikumus nepārtrauktai būvniecībai līdz jaunā ES finanšu plānošanas perioda sākumam. Latvija, Lietuva un Igaunija vienojās kopīgi aizstāvēt vismaz desmit miljardu eiro piešķīrumu "Rail Baltica" projektam ES daudzgadu finanšu shēmā. Tāpat premjerministri vienojās uzdot katras valsts transporta ministriem pārskatīt projekta izmaksas un regulāri tikties koordinētai rīcībai izmaksu samazināšanā.

Tāpat plānots sadarboties, lai samazinātu projekta izmaksas, uzlabotu projekta pārvaldību un nodrošinātu ciešāku savstarpējo rīcības koordināciju. Baltijas valstu līderi ir vienisprātis, ka "Rail Baltica" projekta potenciālu var realizēt tikai ar nepārtrauktu pārrobežu dzelzceļa savienojumu, kas Baltijas valstis savieno ar pārējo Eiropu.

Baltijas valstu kopīgajā deklarācijā norādīts, ka Baltijas valstis apņemas nodrošināt, ka "Rail Baltica" galvenā līnija sāk darboties nākamās ES daudzgadu finanšu shēmas periodā no 2028. līdz 2034. gadam, vienlaikus saglabājot ieceri turpināt būvniecību, pēc iespējas ievērojot pašlaik saskaņoto grafiku 2030. gadam, kas noteikts EK īstenošanas lēmumā.

Lai to panāktu, projekta partneri savlaicīgi nodos ekspluatācijā nepieciešamās vienotās sistēmas, noteiks to izbūves grafikus un ieguldījumu prioritātes, kā arī katras valsts saistības, lai kopīgi virzītu projektu uz priekšu. Šis process tiks cieši saskaņots ar EK un Poliju, nodrošinot vienotību attiecībā uz "Rail Baltica" savienojumu, finansēšanas mehānismiem, visaptverošiem darba plāniem un vienotiem īstenošanas termiņiem.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekta pamattrase pirmajā kārtā Latvijā plānota esošajā tvērumā, kas paredz izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, kā arī pabeigt būvdarbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, lai nodrošinātu iespēju savienot "Rail Baltica" un esošo dzelzceļa tīklu.

"Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.