Zīle: Jaunā ES naudas aploksne Latvijai būs mazāka nekā iepriekšējā septiņgadē

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā Latvijai pieejamā garantētā nauda būs mazāka nekā pašreizējā periodā, turklāt "ar pierēm kopā saliekot lauksaimniekus un pašvaldības", intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) viceprezidents Roberts Zīle (NA).

Skaidrojot sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu (2028.-2034.) iezīmējušās nopietnās domstarpības starp dalībvalstīm, Zīle sacīja, ka šīs valstu domstarpības vairāk attiecas uz ES Padomi, kas apvieno visu dalībvalstu ministrus, lai gan EP ir iesaistīts lemšanā par budžetu. Tajā pašā laikā ES Padomē 27 dalībvalstīm būs jānonāk pie kopējās pozīcijas, tāpēc tā būs dalībvalstu, nevis EP cīņa.

"Minētā pretstāve nav nekas jauns, katri daudzgadu budžeta cikli ir bijuši tā sauktie "skopuļi" un "kohēzijas draugi". Vienmēr kompromiss tiek atrasts. Lielas domstarpības ir arī par tā sauktajiem pašu resursiem, kas ir tiešie nodokļi, kas ieiet ES budžetā un palielina ieņēmumus, līdz ar to var būt lielāka izdevumu daļa," skaidroja Zīle.

Viņš norādīja, ka EP jau pirms pāris mēnešiem pieņemtā pozīcija ir, ka ES daudzgadu budžetam ir jābūt par 10% lielākam nekā Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā. Tas nozīmē, ka bloka septiņu gadu budžets būtu 2,01 triljona eiro apmērā, kas ir aptuveni par 200 miljardiem eiro vairāk nekā EK priekšlikums.

Ja dalībvalstis vienosies par budžetu, kas apmērā ir vēl mazāks, nekā paredz EK priekšlikums, parlaments to neapstiprinās, uzsvēra Zīle. Pēc viņa teiktā, tad tā būs sadursme ar valdību pozīciju, kas ievilks budžeta pieņemšanu, bet laiks ir ļoti svarīgs, īpaši, ņemot vērā četru lielo valstu - Francijas, Polijas, Itālijas un Spānijas - vēlēšanas 2027. gadā.

"Ja valdības nepieņems savu pozīciju līdz šā gada beigām, būs milzīga aizkavēšanās, un, visticamāk, tad budžetu varēs pieņemt tikai pēc četru lielo valstu vēlēšanām 2027. gada nogalē," brīdināja Zīle.

Jautāts, vai reālākais laika grafiks budžeta pieņemšanai ir tieši šī aizkavēšanās, Zīle sacīja, ka Īrija savas ES prezidentūras laikā ir apņēmusies ES Padomē panākt vienošanos par budžetu līdz šā gada beigām, un tad arī EP nekavēsies ar apstiprināšanu. Vēl būs jāpieņem virkne regulu, kas noteiks, kā nauda tiks sadalīta, bet darbs pie tā jau notiek.

Zīle sacīja, ka Latvijai nākamajā budžetā ir svarīga gan kohēzijas politika, jo Latvija ir saņēmēja, gan aizsardzība. Jaunajā septiņgadu budžetā ir būtiski mainīta struktūra, skaidroja Zīle. Proti, būs nacionālie plāni, kas paredz lielu aploksni katrai dalībvalstij, no kuras pašiem būs jāizlemj, cik atvēlēt lauksaimniecībai, cik kohēzijai. Lēmuma pieņemšana notiks Rīgā, nevis Briselē, un tas ir jauninājums.

"Savukārt, kas attiecas uz jauno Konkurētspējas fondu, kurā paredzēta ļoti liela nauda, tad tur, kā mēdz teikt, velns slēpjas detaļās. Tur ir paredzēta nauda gan aizsardzības rūpniecībai, gan globālās ekselences centriem. Finansējums tiks piešķirts konkursa kārtībā, un jautājums, vai nauda pārsvarā "nenosēdīsies" jau esošajos centros Francijā, Vācijā, Nīderlandē un mazāk naudas aizies tām valstīm, kurām tā nepieciešama aizsardzībai, kā, piemēram, Baltijas valstīm, arī Polijai," sacīja Zīle.

Vaicāts, kā no šī riska var izvairīties, Zīle sacīja, ka par to ir jācīnās. Katras valsts eksperti pie tā pašlaik strādā, Ārlietu ministrija strādā kopā ar Finanšu ministriju. Tomēr Zīle pieļāva, ka ir risks, ka minētā jaunā Konkurētspējas fonda lielākā finansējuma daļa tiks tām valstīm, kas ir lielākās maksātājas ES budžetā.

Runājot par kohēzijas naudas salikšanu vienā aploksnē ar lauksaimniecību, Zīle norādīja uz vēl vienu negatīvu ekonomisku iezīmi - ja šīs programmas saliek kopā, tas nozīmē, ka citas valstis savus lauksaimniekus varēs atbalstīt vairāk nekā Latvija, kur jau tā ir mazāki tiešmaksājumi.

"Ja mums no kohēzijas naudas būs jānodrošina arī aizsardzības projekti, un pieņemu, ka tieši tā domās jaunā valdība, tas nozīmē, ka mēs lauksaimniekus varēsim atbalstīt vēl mazāk nekā citas valstis. Un mūsu lauksaimniekiem šajos apstākļos ir jākonkurē vienotajā tirgū. Tā ir tā sistēma, kas ir negodīga," pauda Zīle.

Tāpat Zīle vērsa uzmanību, ka jaunā ES naudas aploksne Latvijai būs mazāka nekā iepriekšējā septiņgadē, turklāt "saliekot ar pierēm pašvaldības ar zemniekiem".

Zīle informēja, ka kopējais ES budžets patiesībā ir neliels. ES budžets ir tikai nedaudz vairāk par 1% no kopējā dalībvalstu nacionālā ienākuma. Eiropā ir valstis, kurās ar nodokļiem pārdalītais budžets ir vairāk nekā 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijā tas ir aptuveni 30% no IKP.