Arī Ukrainas uzvara karā un miera līguma noslēgšana nenozīmētu, ka Krievija ir mainījusies, un neviena civilizēta valsts nebūs gatava sēsties pie viena galda ar Krieviju, kamēr tā netiks saukta pie atbildības par Ukrainā pastrādāto un neatlīdzinās nodarītos zaudējumus, ceturtdien tikšanās laikā ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, Mieriņa uzsvēra, ka jāturpina Krievijas atturēšanas un iegrožošanas politika, jo tā dod rezultātus un ietekmē agresorvalsts ekonomiku. Viņa aicināja vēl vairāk ierobežot tirdzniecību ar Krieviju, kā arī samazināt iespējas Krievijas pilsoņiem ieceļot Šengenas zonā.
Saeimas priekšsēdētāja pauda viedokli, ka Ukrainā karojušajiem un noziegumus pret cilvēci pastrādājušajiem Krievijas pilsoņiem būtu jāaizliedz nākotnē apmeklēt Eiropas valstis. Viņa arī norādīja, ka pienācis laiks runāt par Krievijas sabiedrības līdzatbildību kara noziegumos, ko pastrādājusi ne tikai valsts politiskā vadība, bet arī visa sistēma.
Savukārt Bersē atzinīgi novērtējis Latvijas nostāju un līderību jautājumos, kas saistīti ar Krievijas agresijas nosodīšanu, kā arī uzsvēris Eiropas Padomes konsekvento atbalstu Ukrainai. Viņš norādījis, ka Latvijas vēsturiskā pieredze okupācijas laikā palīdz citām valstīm labāk izprast Krievijas īstenotās agresīvās politikas būtību.
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs arī uzsvēris nepieciešamību saukt Krieviju pie atbildības par agresiju pret Ukrainu. Viņš akcentējis organizācijas paveikto, tostarp Zaudējumu reģistra izveidi, kas dokumentē Ukrainai un tās iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus un pieņem prasības par to atlīdzināšanu.
Tikšanās laikā pārrunāti arī jautājumi par demokrātijas stiprināšanu Eiropā, tostarp tās aizsardzību pret dezinformāciju, hibrīddraudiem un ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos.