Iedzīvotāji no degvielas akcīzes samazinājuma ieguvuši mazāk, nekā cerēts

Vai valsts spēs pasargāt iedzīvotājus no strauja degvielas cenu kāpuma nākamās krīzes laikā? Šādu jautājumu raisa Konkurences padomes analīze, kas liecina – no samazinātā akcīzes nodokļa autovadītāji līdz galam neieguva tik daudz, kā sākotnēji bija cerēts. Ņemot vērā, ka spriedze Tuvajos Austrumos joprojām saglabājas, 360TV Ziņas skaidro, vai šāds atbalsta instruments nākotnē būtu efektīvs.

Konkurences padome secinājusi, ka, samazinot akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, līdz autovadītājiem nonāca tikai aptuveni 60% no sākotnēji iecerētā cenu samazinājuma. Valsts prognozēja, ka degviela kļūs par aptuveni 8,6 centiem lētāka litrā, taču faktiskā ietekme bija vidēji tikai 4,95 centi litrā.

Mārtiņš Čerļenoks, Konkurences padomes Ekonomiskās analīzes un apvienošanās departamenta Galvenais ekonomists, norāda: “Jāņem vērā, ka tās ir cenas bez jebkādām atlaidēm. Tāpat ir svarīgi saprast, ka tie pārējie 36% veido aptuveni trīs centus. Līdz ar to daļa no šiem trīs centiem varētu būt izpaudušies kā ilgākas vai lielākas atlaides, jo mēs vērtējām tieši šo ietekmi uz pilona cenām.”

Konkurences padome secinājusi, ka degvielas cenu kāpumu galvenokārt noteica iepirkuma cenu pieaugums starptautiskajos tirgos, savukārt dati neliecina par būtisku mazumtirgotāju uzcenojuma palielināšanu. Tieši pretēji - daļu no iepirkuma cenu pieauguma tirgotāji absorbēja savās maržās. Arī degvielas tirgotāji uzsver, ka nav iedzīvojušies uz Tuvo Austrumu krīzes rēķina.

Ojārs Karčevskis, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas eksperts, saka: “Konkurences padomes izpēte apliecināja tikai to, ko mēs paudām jau no paša sākuma - mēs kā degvielas tirgotāji, nekādus papildu ieguvumus no kara neesam ieguvuši, neplānojam iegūt, un tas nekad nenotiks.”

Tuvo Austrumu krīze nav noslēgusies, tā var uzbangot jebkurā brīdī un radīt jaunu degvielas cenu paaugstinājumu. Tas liek uzdot jautājumu par to, vai arī tad mums vajadzētu uz to reaģēt ar akcīzes nodokļa samazinājumu.

Bankas “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata - šāds akcīzes nodokļa samazinājums ir patīkams tajā brīdī, bet tas arī rada ilūziju, ka valsts var stabilizēt degvielas tirgu nākotnē, paturot visu, kā ir, un neko nemainot. Savukārt Čerļenoks norāda, ka šāds instruments patērētāju atbalstam ir dārgs, un efektīvāks risinājums ir mērķēts atbalsts iedzīvotāju grupām.

“Nevajag darīt neko, ja to nedara kaimiņi. Šajā gadījumā akcīzes nodokli samazinājām mēs. Lai neatšķirtos, to bija spiesta darīt arī Lietuva, bet jānorāda, ka Lietuvā mazumtirdzniecības cenas ir par 15 līdz 20 centiem lielākas nekā Latvijā,” komentē Karčevskis.

Konkurences padome degvielas tirgus uzraudzību turpinās līdz gada beigām, vērtējot gan mazumtirdzniecības uzcenojumus, gan to, kā akcīzes nodokļa samazinājums atspoguļojas cenās. Gala ziņojumu plānots publicēt nākamā gada februārī.