Latvijas veselības sistēma pašlaik nav gatava militāram apdraudējumam, brīdina eksperti
Cietušo evakuācija un medicīniskais atbalsts kaujas apstākļos – šādas prasmes NATO Daudznacionālā brigāde Latvijā līdz pat trešdienai pilnveido militārās medicīnas mācībās “SERPENT FORGES”. Eksperti uzsver, ka šādas mācības Latvijai ir īpaši nozīmīgas, jo valsts veselības sistēma joprojām nav pietiekami gatava iespējamam militāram apdraudējumam, vēsta 360TV Ziņas.
Katastrofu medicīnas speciālists Mārtiņš Šics norāda, ka slimnīcas jau šobrīd strādā ar ierobežotiem finanšu resursiem un tām nav iespēju veidot rezerves kara vai citas liela mēroga krīzes situācijām. “Slimnīcas jau pašlaik dzīvo parādos, tādēļ tām nav finanšu rezervju militāru apdraudējumu gadījumā,” uzsver Šics.
Pieejamais finansējums tiek novirzīts ikdienas pacientu aprūpei, tāpēc līdzekļu papildu gatavībai praktiski nav.
Vēl viena būtiska problēma ir speciālistu trūkums. Īpaši nepieciešami ir anesteziologi-reanimatologi, ķirurgi un traumatologi, kuri būtu gatavi strādāt kara apstākļos. Ikdienā Latvijas mediķiem ar šāda veida ievainojumiem nākas saskarties reti, tāpēc nepieciešamo iemaņu apgūšana ir sarežģīta un laikietilpīga.
Traumatologs Mārtiņš Malzupris, kurš vairākkārt devies uz Ukrainu, lai gūtu pieredzi kara medicīnā, uzsver, ka neviena valsts nav pilnībā gatava masveida militāro cietušo pieplūdumam. “Jautājums ir par to, cik ātri sistēma spēj adaptēties,” viņš saka, piebilstot, ka ārstiem, kuri ikdienā nestrādā ar militāriem ievainojumiem, šī pielāgošanās prasa ilgu laiku. Viņš arī norāda, ka “mēs uztraucamies par Latvijas ārstu gatavību ārstēt militārus ievainojumus, jo šī iemācīšanās prasa vienkārši ilgu laiku.”
Tikmēr Veselības ministrijā uzsver, ka gatavošanās krīzes situācijām notiek. Slimnīcu personāls regulāri apgūst katastrofu medicīnas plānos paredzētās procedūras, tostarp cietušo šķirošanu jeb triāžu. Kā norāda ministrijas pārstāvji, mācību laikā tiek atstrādātas situācijas, “lai notiekot negadījumam ar daudz cietušajiem, ārstniecības personas būtu gatavas un varētu atbilstoši rīkoties.”
Vienlaikus ministrija atzīst, ka slimnīcu gatavībā vēl nepieciešami būtiski uzlabojumi. Starp prioritātēm ir ārstniecības iestāžu autonomijas stiprināšana, nodrošinot neatkarīgu ūdensapgādi, kā arī patvertņu izbūve. Par šo pasākumu finansējuma apmēru ministrija pagaidām plašākus komentārus nesniedz..
VIDEO:
