NMPD vadītāja Cipule nosauc vainīgo, kā dēļ Rīgā nereti nākas ilgi gaidīt palīdzību

Rīga joprojām ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbā, jo brigādes regulāri iestrēgst pie slimnīcām, samazinot dienesta spēju operatīvi reaģēt uz izsaukumiem. Par to TV24 raidījumā "#DrApinis" stāstīja NMPD direktore Liene Cipule.

Viņa uzsvēra, ka problēma nav jauna un tiek risināta jau gadiem, tomēr būtiski uzlabojumi nav panākti. Turklāt mūsdienu drošības apstākļos jautājums vairs nav tikai par ilgāku ierašanās laiku pie pacientiem, bet arī par valsts gatavību ārkārtas situācijām.

Cipule skaidroja, ka Stradiņa slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra noslodze jau gadiem rada problēmas visai Rīgai. Kamēr brigādes gaida iespēju nodot pacientus slimnīcai, tās nav pieejamas citiem izsaukumiem.

"Pats būtiskākais ir tas, ka sastrēgst mūsu brigādes, kurām tajā brīdī būtu jāsniedz neatliekamā palīdzība citviet Rīgā," norādīja NMPD vadītāja.

Viņa atzina, ka dienestam ik dienu jāizvērtē liels skaits izsaukumu - daļa pacientu var gaidīt vai vērsties pie ģimenes ārsta, taču citiem palīdzība nepieciešama nekavējoties. Tādēļ brigāžu pieejamība ir kritiski svarīga.

Pēc Cipules teiktā, tieši reaģētspējas nodrošināšana Rīgā ir lielākais izaicinājums. Situāciju pasliktina tas, ka brigādes mēdz ilgstoši atrasties slimnīcas teritorijā, nevis savās dislokācijas vietās.

Viņa minēja piemēru, ka Pārdaugavā izvietotās brigādes reizēm vienlaikus var atrasties Stradiņa slimnīcas teritorijā. Tādā gadījumā uz izsaukumiem jādodas brigādēm no daudz attālākiem rajoniem vai pat ārpus Rīgas, kas neizbēgami pagarina ierašanās laiku.

NMPD vadītāja uzsvēra, ka šī problēma nav pēkšņa vai epizodiska. Pēc viņas teiktā, sastrēgumi pie slimnīcas veidojas regulāri un prasa sistēmiskus risinājumus.

Tomēr pēdējos gados problēma ieguvusi vēl plašāku nozīmi. Cipule stāstīja, ka, apmeklējot Ukrainu un redzot mediķu darbu kara apstākļos, viņa vēl skaidrāk apzinājusies riskus, ko rada liela skaita operatīvo transportlīdzekļu koncentrēšanās vienuviet.

Viņas ieskatā brigāžu pulcēšanās pie vienas slimnīcas var kļūt par nopietnu drošības problēmu arī hibrīdapdraudējuma vai militāras krīzes gadījumā.

Cipuli satrauc arī scenāriji, kuros vienlaikus notiek liela mēroga nelaime - piemēram, aviokatastrofa vai satiksmes negadījums ar daudziem cietušajiem. Šādā situācijā būtu nepieciešams ātri mobilizēt lielu skaitu brigāžu, taču nav skaidrs, cik operatīvi tās varētu atbrīvot no slimnīcas teritorijas.

Tas vairs nav tikai stāsts par neērtībām vai dažām papildu minūtēm ceļā pie pacienta," uzsvēra Cipule.

Viņa norādīja, ka valsts gatavību krīzēm nevar balstīt tikai uz plāniem un mācībām. Ikdienas sistēmai jādarbojas pietiekami efektīvi, lai ārkārtas situācijās būtu pieejami resursi tūlītējai reaģēšanai.

"Mums ir jāsakārto ikdiena tā, lai paliktu rezerve gadījumam, ja notiek kaut kas neparedzēts, piemēram, drons atlido līdz Rīgai," sacīja NMPD direktore.

Viņas ieskatā tieši šis aspekts šobrīd ir viens no svarīgākajiem jautājumiem neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas darbībā.