Valsts un pašvaldību IKT iepirkumiem pērn tērēts par 100 miljoniem vairāk

Valsts iestāžu un pašvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) iepirkumu apjoms pērn pieauga par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina informācija Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā ziņojumā par priekšlikumiem IKT pārvaldības pārmaiņām.

Valsts iestāžu un pašvaldību IKT iepirkumu kopsumma 2024. gadā bijusi 175,19 miljoni eiro, kas veidoja 6% no kopējās valsts un pašvaldību iepirkumu summas. Savukārt 2025. gadā tā bija 277,65 miljoni eiro jeb 9,24% no kopējās valsts un pašvaldību iepirkumu summas.

Valsts budžeta izdevumi IT pakalpojumiem pērn bija 103 miljoni eiro. Šajā aprēķinā iekļautas valsts tiešās pārvaldes un neatkarīgās iestādes, taču nav iekļautas kapitālsabiedrības un pašvaldības.

VARAM norāda uz vairākām IKT jomas pārvaldības problēmām, piemēram, uz zemu konkurenci IKT iepirkumos, uz valsts IKT kapacitātes trūkumu, sadrumstalotību un atkarību no ārpakalpojumiem, kā arī projektu lietderības pamatojuma un publiskā caurspīdīguma trūkumu.

Lai minētos trūkumus novērstu, tiek ieteikti trīs virzieni valsts IKT pārvaldības sakārtošanai.

Kā pirmo VARAM min valsts IKT pārvaldības mandāta paplašināšanu, ar to paredzot VARAM lomas stiprināšanu, ieviešot vienotus lietderības ietvarus, centralizētu risku monitoringu un investīciju portfeļa caurspīdīgumu.

Otrs rīcības virziens ir valsts IKT atbalsta funkciju konsolidācija jeb kompetenču centru attīstība, bet trešais - valsts IKT sagādes revīzija un konkurences paplašināšana.

VARAM iesaka Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) katalogu pārskatīšanu, konkurences paplašināšanu Eiropas Savienības (ES) līmenī un valsts iekšējās kapacitātes stiprināšanu caur kompetenču centriem.

Kā skaidro VARAM, lai patiesi nostiprinātu valsts digitālo pārvaldi, ir ne tikai jānostiprina digitālās pārvaldes centru - VARAM digitālās transformācijas bloku, bet arī nozaru resoriem jāpieskaņo savus darbības procesus digitālās pārvaldes kārtībai.

VARAM veiktajā iestāžu aptaujā par 2026. gadā uzsāktajām un plānotajām IKT resursu attīstības aktivitātēm konstatēts, ka ministrijas savu pilnvaru un pieejamo finanšu instrumentu ietvaros joprojām plāno, saskaņo, īsteno un uzrauga savus IKT projektus patstāvīgi, ne vienmēr nodrošinot informācijas apriti un saskaņošanas procesu ar VARAM.

Šī sadrumstalotība rada vairākas nepilnības, kas tieši ietekmē publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu un sabiedrības uzticēšanos valsts IKT projektiem, uzskata VARAM.

Pirmkārt, nevienai institūcijai neesot pilnīga pārskata par to, cik aktīvu digitālo projektu vienlaicīgi notiek valsts pārvaldē, kāds ir to kopējais budžets un cik no tiem būtiski kavējas vai pārsniedz būtiski sākotnēji plānotās izmaksas.

Otrkārt, projektu priekšlikumi tiekot iesniegti apstiprināšanai bez vienota digitālo investīciju lietderības novērtējuma, kas palīdzētu identificēt un mazināt nepamatotu vai neracionālu izdevumu riskus.

Treškārt, projektu īstenošanas uzraudzība ir nevienmērīga, jo atšķirīga atkarībā no finansējuma avotiem, atzīst VARAM.

Kā ziņots, premjers Andris Kulbergs (AS) pagarinājis sākotnēji uz mēnesi noteikto lielo IKT iepirkumu moratoriju, lai pārskatītu to lietderību un iepirkumu kārtību, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija.

Noteikts, ka līdz 16. augustam ministrijām un to padotības iestādēm jāaptur jaunu IKT izstrādes iepirkuma līgumu slēgšanu, tajā skaitā darījumu veikšanu EIS e-katalogos.

Ierobežojums attiecas uz līgumiem vai darījumiem, kuru līgumcena pārsniedz 140 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Ministrijām kā kapitāla daļu turētājiem jānodrošina, lai attiecīgo rezolūcijā noteikto ierobežojumu ievēro arī valsts kapitālsabiedrības.

Izņēmumi paredzēti gadījumos, kad pasūtījums ir nepieciešams kritisko valsts informācijas sistēmu nepārtrauktības nodrošināšanai, kiberdrošības incidentu novēršanai, normatīvajos aktos noteiktu neatliekamu pienākumu izpildei vai būtisku valsts interešu aizsardzībai. Šādi izņēmumi iepriekš rakstiski saskaņojami ar finanšu ministru.

IUB informē, ka moratorija periodā par rezolūcijā minētajiem IKT izstrādes darbu pasūtījumiem jauni līgumi netiek slēgti. Pasūtītāji var veikt sagatavošanās darbus turpmāku iepirkumu vajadzībām, kā arī veikt iepirkumus, taču šādu darbību veikšana un ar to saistīto risku izvērtēšana ir paša pasūtītāja atbildība, ņemot vērā rezolūcijā noteiktos ierobežojumus un to piemērošanas termiņu.

Finanšu ministrijas izveidotā darba grupa neizskata un finanšu ministrs neskaņo rezolūcijas 2. punktā noteikto Eiropas Savienības fondu finansētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu virzību Ministru kabinetā.