Premjers Andris Kulbergs pieļauj, ka par IKT iepirkumiem "ripos galvas"

Pēc lielo un dārgo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumu izvērtēšanas atsevišķam amatpersonām varētu nākties uzņemties atbildību, intervijā aģentūrai LETA pauda Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

"Ja mums būs skaidri un gaiši gan pierādījumi, gan materiāli rokās, kas, es domāju, būs drīz, tad mēs arī redzēsim," sprieda politiķis.

Viņš norādīja, ka moratorija laikā valdībā iesniegti trīs IKT projekti. Divus no tiem plānots virzīt izskatīšanai valdībā, savukārt par vienu pieprasīta papildu informācija. Darba grupa regulāri vērtē iesniegtos projektus un izstrādā priekšlikumus noteikumu pilnveidei.

Iepirkumus iecerēts iedalīt pēc riska pakāpes, īpašu uzmanību pievēršot augsta riska projektiem. Viņš norādīja, ka līdzšinējā sistēmā saskata būtiskus pārvaldības un korupcijas riskus, tostarp nepietiekamu kontroli pār informācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmaksām un iepirkumu procesu. Vienlaikus moratorija mērķis neesot ilgstoši apturēt iepirkumus.

Politiķis arī pauda viedokli, ka pašlaik valsts pārvaldē trūkst mehānismu, lai efektīvi uzraudzītu IKT iepirkumus un izvērtētu to izmaksu pamatotību. Līdz gada beigām iecerēts ieviest daudz plašāku iepirkumu caurskatāmību, nodrošinot publiski pieejamu informāciju par visiem valsts iepirkumu posmiem, sākot no plānotajām izmaksām līdz pat līguma izpildei un maksājumiem. Kā piemēru viņš minēja Lietuvas praksi, kur šāda informācija ir pieejama sabiedrībai.

Kulbergs: "Galvenais šobrīd ir saprast, kas notiek, jo tas viss noticis pilnīgi nekontrolētā pašplūsmā. To parāda tas fakts, ka mēs tērējam 50 miljonus eiro par IT stundām. Un valsts pārvaldē pretī nav cilvēku, kas vispār var izmērīt, vai tās ir adekvātas stundas. Vislielākais korupcijas risks slēpjas tieši šādā aspektā, kurš nav izmērāms - tas ir daudz vai maz. Cilvēki, kas nav IT speciālisti, to nevar novērtēt. Nesen ir iesniegti trīs projekti. Divi no tiem ies uz Ministru kabineta akceptu, vienam pieprasīta papildu informācija, pēc kuras saņemšanas skatīsimies, ko tālāk."

Galvenais uzdevums, galamērķis esot redzēt, cik riskanti ir šie iepirkumi, un kategorizēt - nav riskanti, vidējs risks un liels risks. Un tad pieķerties galvenokārt tiem liela riska iepirkumiem.

"Jāsaprot ir tas, ka sistēma ir saēsta gan no pasūtītāju puses, izstrādājot noteikumus caur šiem tenderiem, gan arī iepirkuma pusē. Tas ir novedis pie šī astoņkāja, kurš ir dziļi iesakņojies jau gadiem."

Kulbergs atzīst, ka neizdosies to paveikt vienā dienā, bet ir jābūt konkrētam uzstādījumam. "Nav iespējams, ka četri uzņēmumi valstī, un es nu tagad vienkārši teoretizēju, aizņem 50% no valsts iepirkumiem, no kuriem šo uzņēmumu apgrozījums veido 85 līdz 95%. Nu, piedošanu! Tas tūliņ pat viss ir jāpārtrauc. Nevar būt IT uzņēmums atkarīgs no valsts pasūtījumiem. Tad jau šis uzņēmums beigās komercrežīmā nemaz nav aprobējis savus produktus, nav tos novērtējis ārējā konkurencē. Produktus, kas būtu ērti lietošanā, pakalpojumus, kas būtu ērti izmantošanā. Mums nevajag šādus atkarīgus uzņēmumus no valsts naudas. Ir jādod iespēja uzņēmumiem, kas sevi ir pierādījuši tirgū!"

Uz jautājumu, vai pēc moratorija beigām kādas "galvas ripos" arī valsts pārvaldes pusē, Kulbergs pieļauj tādu iespēju.

"Es neesmu prokurors, bet šobrīd mēs izvērtējam situāciju. Ja mums būs skaidri un gaiši gan pierādījumi, gan materiāli rokās, kas es domāju būs diezgan drīz, tad mēs arī redzēsim."

"Galvenais, ko mēs gribam ieviest, ir atklātība. Un tas ir sistēmiski. Likums jau to prasa, bet likumu nepilda. Likumā jau viss ir sarakstīts, bet neviens to nekontrolē. Nav mūsu valsts aparātā institūcijas, kas kontrolētu, kas notiek iepirkumos."

Kulbergs min Lietuvas piemēru: Lietuvā var ieiet iepirkumu procedūrā un jau no paša sākuma redzēt, kāda ir tāme līdz pat rēķina apmaksai. Tātad var zināt un redzēt, kurš ir vinnējis, par kādu summu, par kādu priekšmetu un cik ir samaksāts. Tas viss ir ļoti viegli apskatāms, tas nedrīkst būt sarežģīti.

"Es nesen pats pamēģināju - daļu informācijas Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) var dabūt ar "Excel" palīdzību, kaut ko kā ar knīpstangām izvilkt, bet informācija tik un tā ir nepilnīga. Tāpēc ļoti grūti ir kādam būt tādā līmenī, lai ikdienā spētu šos datus "sūkt" ārā un kaut ko no tiem "izlobīt". Tiem ir jābūt publiski ērtiem, un tas ir tas, pie kā mēs strādājam, lai šāds modelis līdz gada beigām tiktu realizēts - lai visi iepirkumi būtu simtprocentīgi publiski."

Kā ziņots, Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) noteica mēneša moratoriju lielajiem un dārgajiem IKT iepirkumiem, lai pārskatītu to lietderību un iepirkumu kārtību. Ierobežojumi neattiecas uz iepirkumiem līdz 142 000 eiro.

Saskaņā ar premjera rezolūciju Finanšu ministrijai sadarbībā ar VARAM un Iepirkumu uzraudzības biroju jāsagatavo priekšlikumi EIS pilnveidošanai, lai veicinātu konkurenci, nodrošinātu lielāku cenu un pakalpojumu salīdzināmību un mazinātu nepamatotu individuālu risinājumu izstrādi gadījumos, kad tirgū pieejami gatavi risinājumi. Savukārt VARAM sadarbībā ar citām institūcijām jāizstrādā priekšlikumi IKT projektu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanai, ņemot vērā arī Valsts kontroles ieteikumus.