Iezīmējas jaunās valdības iespējamās aprises: NA, ZZS un AS vienojušies par sadarbību jaunas valdības izveidē [papildināts]
Nacionālā apvienība (NA), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Apvienotais saraksts" ceturtdien konceptuāli vienojušies par sadarbību jaunas valdības izveidē, pauda NA valdes priekšsēdētāja Ilze Indriksone.
Viņa norādīja, ka katra partija ar savu redzējumu piektdien dosies pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Indriksone atzīmēja, ka partijas ir gatavas ātri veidot valdību, jo tas ir arī prezidenta uzstādījums. Deputāte sacīja, ka lielā mērā viss būs atkarīgs no tā, vai potenciālie sadarbības partneri būs gatavi sadarboties.
Politiķe paskaidroja, ka pēc tikšanās ar prezidentu aicinās uz sarunu "Jauno vienotību" (JV) un tad skatīsies tālāk. "Lemšana par to, kas tiek nominēts [vadīt valdību], ir prezidenta pusē," teica Indriksone.
Kā norādīja NA vadītāja, partijas kā sadarbības partneri redz JV. "Vai visu JV vai daļa, mēs jau nezinām, kāda ir viņu pozīcija šajā brīdī," teica Indriksone, paužot cerību, ka JV būs gatava iesaistīties.
Politiķe norādīja, ka NA kā sadarbības partnerus neizskata "Progresīvos" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV).
Viņasprāt, partijas šodien sarunas neturpinās, jo Saeimā būs pilna darba diena.
Papildināts plkst. 18.11:
Saeimas kuluāros kā potenciālais premjera amata kandidāts tiek minēts Māris Kučinskis (AS), kuram jau ir bijusi pieredze šajā matā, tikmēr viņš pats atrunājas, ka par to runāt esot pāragri.
AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars aģentūrai LETA norādīja, ka pirmajā tikšanās reizē notikusi konstruktīva saruna un politiskie spēki vienojušies turpināt diskusijas, fokusējoties uz iespējamiem darāmajiem darbiem.
Tavars uzsvēra, ka sarunās īpaša uzmanība pievērsta valsts drošības un ekonomikas jautājumiem, kā arī budžeta izstrādei. Viņš akcentēja, ka, veidojot nākamo valdību, nevajadzētu atlikt jaunā budžeta sagatavošanu.
Politiķis arī norādīja, ka sarunās tika identificēti atsevišķi būtiski jautājumi, tostarp nacionālās aviokompānijas "airBaltic" situācija un citi aktuāli izaicinājumi.
Vienlaikus Tavars atzina, ka vēl nav panākta vienošanās par iespējamo valdības vadītāju vai konkrētu amatu sadalījumu. Par šiem jautājumiem, viņaprāt, skaidrība varētu rasties pēc gaidāmajām konsultācijām ar Valsts prezidentu.
Viņš piebilda, ka AS savu premjera kandidātu plāno izvirzīt tuvākajā laikā.
Tavars arī atzina, ka potenciālā koalīcija vēl vērtē iespējas nodrošināt pietiekamu balsu skaitu parlamentā, un diskusijas par iespējamu citu politisko spēku iesaisti turpinās. Viņš pieļāva, ka jaunajā valdībā varētu iekļaut vismaz daļu no JV, taču pašlaik plašāk par šo jautājumu neesot runāts.
Šī Saeimas sasaukuma sākumā AS bija iebildumi pret kopīgu darbu ar ZZS, bet vēlāk šādas "sarkanās līnijas" tika padzēstas, paužot, ka JV "normalizējusi" sadarbību ar ZZS.
Papildināts plkst. 18.12:
NA frakcijā pašlaik ir 12 deputāti, AS - 13, bet ZZS - oficiāli 16, tomēr partija rēķinoties ar 18 balsīm, tātad bez ceturtā partnera vairākumu nodrošināt nav iespējams. Iepriekš Saeimā bijuši arī balsojumi, kur šī trijotne balsojusi kopā ar "Latvija pirmajā vietā", šādos gadījumos pamatā "Progresīvajiem" veltot kritiku ZZS par nebalsošanu kopā ar līdzšinējo koalīciju.
Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nolēmusi demisionēt, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) prokuratūras uzdevumā ceturtdienas rītā aizturējis zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS) un Valsts kancelejas vadītāju Raivi Kronbergu.
Valdības koalīcijā ietilpstošie "Progresīvie" trešdien aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi. "Progresīvie" paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas - Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.
Premjere trešdien pēc tikšanās ar "Progresīvajiem" gan teica, ka esot piedāvājusi viņiem turpināt sadarbību. Savukārt līdzšinējā koalīcijā ietilpstošā ZZS jau trešdien paziņoja, ka līdz ar "Progresīvo" lēmumu Siliņas vadītā valdība faktiski ir kritusi. ZZS uzskata, ka patlaban visi būtu ieguvēji no jaunas valdības.
Konflikts starp premjeres pārstāvēto "Jauno vienotību" un "Progresīvajiem" samilza svētdienas vakarā pēc Siliņas paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atbrīvošanu no amata vienlaikus ar viņa paša paziņojumu par atkāpšanos. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.
Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim bija izdevies vienoties par darba turpināšanu.
Valsts prezidents jau trešdien norādīja, ka piektdien plāno tikties ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai konsultētos par pašreizējo politisko situāciju. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā.
