Šlesers protestē par mākslas darbu, kas vēl nav uzrakstīts.
Dailes teātrī top iestudējums par vienu no zīmīgākajiem notikumiem Latvijas politikā - rīkojumu Nr.2, ar ko Valsts prezidents Valdis Zatlers rosināja atlaist Saeimu. Izrādes veidotāji intervējuši daudzus tolaik politiskajos procesos iesaistītos. Bet, kad uzrunāts Ainārs Šlesers, viņš tik ļoti satraucies, ka uzrakstījis iesniegumu KNAB. Šlesers apgalvo, ka izrāde veidota, lai viņu nomelnotu, ziņo "Nekā personīga".
LPV līderis un Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers vērsies KNAB, lai birojs izvērtē Dailes teātra topošās izrādes “Rīkojums Nr.2” ietekmi, jo viņš isaskata iespējamu slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju. KNAB saka, ka iesniegums saņemts un tiks izvērtēts. Teātris un izrādes veidotāji šo uzskatā kā nepiedodamu iejaukšanos radošajā procesā.
2011.gada maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers izdeva rīkojumu Nr.2 - rosināja atlaist 10. Saeimu, kad deputāti neļāva KNAB izkratīt Aināra Šlesera dzīvesvietu. Vēlāk referendumā Saeimas atlaišanu atbalstīja arī vēlētāji.
VALDIS ZATLERS
bijušais valsts prezidents (2011.gada 22.jūlijs)
Kopš mana rīkojuma nr2 ir pagājuši gandrīz 2 mēneši. Un cilvēki arvien skaļāk jautā - kāpēc? Šodien, kad neesmu Latvijas valsts prezidents, varu vienkāršā tautas valodā pateikt. Man piegriezās!
Vēlāk publiskoja tā saucamās “Rīdzenes sarunas”. Tajās apsprieda ietekmi valsts un pašvaldību uzņēmumos, amatu dalīšanu, politiķiem nepaklausīgo mediju “sakārtošanu”.
Tagad, precīzi pēc 15 gadiem, Dailes teātris plāno izrādi par šo jaunāko laiku vēstures notikumu.
Ainārs Šlesers iesniegumā KNAB prasa izvērtēt Dailes teātra topošo izrādi “Rīkojums Nr.2” un sekot līdzi tās izrādīšanai priekšvēlēšanu laikā.
RINGOLDS BALODIS
Vai fakts, ka politiķi sāk norādīt māksliniekiem, scenāristiem, režisoriem, ko viņiem vajadzētu darīt, ko nevajadzētu darīt, tas nedaudz nesāk atgādināt to, kas notiek Krievijā un Baltkrievijā?
Jūs varat saskatīt da jeb ko Krēvica kungs kā jūs domājat. Bet šajā spraigajā politiskajā cīņā, kur tikuši izmantoti dažādi mākslinieciski darbiUn ja mūsu uzraugi KNAB skatās uz rokām par katru centu no Valsts finansējuma un uztraucas par tepiķīšiem, par krūzītēm, kas tur ir noliktas. Tad tas ir pilnīgi pamatoti, ka mēs arī cenšamies paskatīties - vai kāds neizmanto Valsts budžeta līdzekļus, kas tiek izmantoti kampaņā pret mums.
LINDA LIEPIŅA
“LPV” Saemas frakcijas priekšsēdētāja
Labdien! Sapulcīte. Atvainojiet.
Mēs par teātri gribējām aprunāties.
Ā, ok.
Labdien Brigmaņa kungs!
AUGUSTS BRIGMANIS
ZZS Saeimas deputāts
Mani jūs arī gaidāt?
Par teātri jums ir kas sakāms?
Par šo teātri, kas te notiek?
Nē, par Dailes teātri. Ka nedrīkst taisīt izrādes par Šleseru.
Es domāju, lai teātris taisa ko grib. Tas ir viņu brīva izvēle. Jo vairāk izrāžu, jo labāk. Jo daudzveidīgāks repertuārs. Jo labāk. Es jau domāju, ka tāda izrāde Šleseram ir laba reklāma.
LINDA LIEPIŅA
“LPV” Saemas frakcijas priekšsēdētāja
Mēs atkal tūdaļ meklēsim kādu tautas teātri un aicināsim viņus taisīt par Kariņa lidojumiem. Iespējams arī būs interesanti.
Jā?
Kāpēc nē.
AUGUSTS BRIGMANIS
ZZS Saeimas deputāts
Es domāju - jebkurš politiķis ir sabiedrībai interesants. Un par jebkuru var izveidot izrādi par personu ar zināmu pieredzi.
LINDA LIEPIŅA
“LPV” Saemas frakcijas priekšsēdētāja
Interesanti būs paskatīties, kāds būs KNAB vērtējums.
Kas ir tas, ko jūs uzrakstījā?
Es personīgi to neesmu rakstījusi. Es domāju pilnīgi normāli paraudzīties, kā KNAB uz šo raugās. Jo skaidrs, ka Žagara kungs arī nevienmērīgi elpo attiecībā pret Vienotību. Viņš tomēr bijis deputāta kandidāts un bijis arī viens no ziedotājiem. Jautājums - cik lielā mērā var vai nevar iespaidot teātra repertuāru. Un cik tas ir objektīvi, ka… Mēs jau nezinām, kas tajā saturā būs. Varbūt tur nebūs nekas.
Dailes teātra direktors
Tu esi tagad pārlasījis tos tekstus, ko viņi tajā Rīdzenē runāja? Nu, pārlasi. Klausies, mati ceļas stāvus.
Izrādes veidotāji saka - tas viņu darbu neietekmēs. Izrāde paredzēta kā dokumentāls stāsts un tas nav plānots kā priekšvēlēšanu kampaņas instruments. Viņuprāt, mākslas uzdevums ir runāt par sabiedrībai nozīmīgiem notikumiem. Arī par politiku.
JURIS ŽAGARS
Dailes teātra direktors
Protams, mēs esam ārkārtīgi pateicīgi Aināram Šleseram par to milzīgo reklāmas kampaņu. Jo tik labi biļešu tirdzniecības rezultāti, ka divās dienās uz šīm izrādēm pieauga par 500% un pāris dienu laikā biļetes bija izpārdotas, mēs tagad esam ielikuši papildus izrādi. Tā kā šāds precedents nav bijis. Tā kā aicinājums izrādi atcelt nācis vēl tikai no ķīniešiem. Nu, un tagad no Aināra Šlesera.
Pirms gada Dailes teātris pieredzēja tiešu spiedienu no Ķīnas vēstniecības. Teātrī vies-izrādes gatavoja deju grupa, kas ietilpst reliģiskā organizācijā "Faluņguņ". To Ķīna pasludinājusi par kultu. Juris Žagars no vēstniecības saņēma garu oficiālu vēstuli un prasību izrādi atcelt. Bet izrāde notika.
Īsi pēc tam Nekā personīga pieķēra Šlesera partijas biedreni Ramonu Petraviču, kura izmantojusi Ķīnas vēstniecības finansiālu atbalstu, lai nodrošinātu Kurzemes senioriem ekskursijas uz Rīgu.
Dailes teātris par topošo izrādi “Rīkojums nr2” pagaidām nav saņēmis nevienu oficiālu pieprasījumu no KNAB vai Kultūras ministrijas.
JURIS ŽAGARS
Dailes teātra direktors
Nebija pašiem doma, ka gluži vēlēšanu gadā kaut ko tādu tomēr nevajadzētu rādīt?
Goda vārds - nemaz. Un mums arī nebija doma, ka to tieši vēlēšanu gadā vajag. Mēs taču plānojam repertuāru. Pirmkārt jau jubilejas gads. Piecpadsmitais. Otrkārt - pavasarī ir ārkārtīgi grūti kādus produktus mēs varam izlaist. Ko vispār pavasarī un vasarā pērk. Bet, protams, ka vēlēšanu gadā sarunas un domas par politiku un politisko vēsturi Latvijā iespējams ir vēl aktuālākas. Tā taču ir reāla mūsu valsts politiskā vēsture. Viens no svarīgākajiem politiskajiem lēmumiem, ko ir pieņēmis valstsvīrs. Un mēs runājam par to. Tā kā - nē. Tāds uztraukums vai šaubas - protams, nu nē. Ne mazākajā mērā. Jo mēs jau nestāstām pasakas vai nenomelnojam kādu. Mēs jau stāstām patiesus stāstus, kas ir sabiedrībai interesanti. Un, ja tik ātri izpērk biļetes, tas nozīmē sabiedrībai tas ir ļoti interesanti.
MATĪSS GRICMANIS
dramaturgs un scenārists
Es esmu ļoti priecīgs, ka divās dienās mēs izpārdevām jūnija visas izrādes. Un esam ielikuši vēl divas papildizrādes. Tā kā - paldies “Latvija pirmajā vietā”. Tā kā vēl nav priekšvēlēšanu laiks, varu teikt - paldies Aināram Šleseram.
Šlesera kungs man piekrita intervijai. Bet tad kaut kādu iemeslu dēļ izdomāja, ka tomēr viņš nevēlas man stāstīt. Man šķiet, ka viņš nobijās no tā, kas viņam varētu būt sakāms. Jo mani interesēja visi skatījumi par šo procesu. Un es mēģinu aptvert visu to lauku. Es esmu veselu gadu strādājis pie šī materiāla, runājot ar ļoti daudz cilvēkiem un es arī nevienu no šiem cilvēkiem nekad nesaukšu vārdā un es esmu ļoti priecīgs, ka viņi man uzticējās. Un tas, ka Ainārs pats tā iznāca ārā ar šo paziņojumu, es neredzu, ko viņš no tā ir ieguvis, bet mēs esam ieguvuši ļoti daudz. Un es priecājos, ka tā diskusija ir pavērtusies daudz plašāk.
Lugas autors Matīss Gricmanis savulaik pats strādājis Saeimā - bijis Imanta Parādnieka palīgs. Par topošo izrādi viņš saka - Šlesera loma tajā nepavisam nav iecerēta kā centrālā, jo luga koncentrējas uz Valdi Zatleru.
MATĪSS GRICMANIS
dramaturgs un scenārists
Man bija vairāki varianti, tad, kad mēs domājām… Mums bija tāds izrāžu cikls. Kas sākās ar izrādi “Kur pazuda valsts?”l kad mēs analizējām okupācijas laiku un mēs pieskārāmies dzejnieka Raiņa politiskajai karjerai izrādē “Spīdolas nakts”. Un nākamais solis bija vairāki varianti uz ko skatīties. Bija doma par padomju okupācijas laiku. Gan par atmodu. Un tā kā es pats biju klāt 2011.gadā Saeimas darbam. Tā kā es pats tiku atlaists līdz ar šo referendumu. Tā kā man bija pašam personiska saite ar šo stāstu. Un es priecājos, ka mēs tam pieķērāmies. Un tas mans spektrs ir ļoti plašs. Es sāku ar drošības iestādēm, politiķiem, cilvēkiem, kas komentēja tos visus procesus un skatījās aizkulisēs. Un man šķiet, ka Esmu ieguvis ļoti dziļu skatījumu uz to, kas notika Latvijas politikā toreiz.
Līdzīgi strīdi Latvijā bijuši arī iepriekš. Par Liepājas teātra izrādi “Liepāja - Latvijas galvaspilsēta” meža nozares pārstāvis iesniedza sūdzību iebilstot pret to, kā izrādē kritizēta mežu izciršana. Ukrainas vēstniecība iebilda pret Daugavpils teātra izrādi “Pamiers”, saskatot tajā Kremļa naratīvus, taču izrāde repertuārā palika. Savukārt pēc mākslinieka Kristiana Brektes video Brāļu kapos policija sāka kriminālprocesu. To vēlāk izbeidza, jo pārkāpumus neatklāja.
ILZE INDRIKSONE
NA Saeimas frakcijas vadītāja
Ho, paldies! Tas bija pavisam cits stāsts. Tas bija par Māti Latviju, par Brāļu kapiem, par karoga mūsuprāt neatbilstošu izmantošanu. Tam nebija sakars ar politiku, bet ar mšuu Valsts vērtībām.
Kā tad tas beidzās viss?
Es nezinu. Brekte mani piemin komentāros. Nekāds sods jau nav uzlikts. Mēs jau to zinātu. Tas ir pilnīgi cits stāsts.
Pētnieciskās žurnalistikas centrs Re:Baltica pēc dokumentālā projekta “Šķelšanās” izveidoja izrādi Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī. Bet pims tās saņēma vairākas sūdzības un pieprasījumus no Šlesera partijas KNAB skaidrot saturu, finansējumu un darba procesu.
SANITA JEMBERGA
Re:Baltica žurnāliste
Tas ir teātra pienākums runāt par aktuālāk sabiedriskām lietām. Mēs viņiem pārmetam, ka viņi to nedara. Tagad viņi to dara un viens to izmanto savai priekšvēlēšanu kampaņai. Ja mēs ķeramies pie argumenta vai to var darīt vēlēšanu gadā - šis ir Saeimas vēlēšanu gads, iepriekšējais bija pašvaldību vēlēšanu gads, pirms tam bija Eiroparlamenta vēlēšānu gads. Tad, kad lai tās izrādes taisa? Reizi četros gados kā dziesmusvētkus? Un pārējā laikā “3 siventiņus un vilku”?
Mums ir izaugusi vesela paaudze, kas neatceras “oligarhu sarunas”. Mēs to pagājušo gad redzejām. Arī to pašu seriālu “Šķelšanās” taisot, kad prasi jaunākiem cilvēkiem, vai viņi zin, kas ir “oligarhu sarunas”, viņi saka nē. Jo viņiem Ainārs Šlesers ir…
Tiktokers.
Tieši tā. Ainārs Šlesers ir dusmīgs tiktokers, kas sola nopelnīt miljardu Latvijas valstij un viņi nezina, ka viņš to sola jau kārtējo reizi. Viņi neatceras, ka tur ir bijušas sarunas, kā vajag pakļaut medijus. Viņi neatceras, ka oligarhu sarunās ir visbrīnišķīgākā frāze par Aināra Šlesera karjeru, kādu var pateikt. Un tā ir - viņa kompanjons Viesturs Kozjols saka - tev visas puses ir stiprās, bet tā, ka tu ar politiku taisīji sev naudu, tā ir tava vājā vieta, Ainār.
LINDA LIEPIŅA
“LPV” Saemas frakcijas priekšsēdētāja
Jūs nemudinat māksliniekiem šādā veidā nodarboties ar pašcenzūru?
Es nezinu. Es domāju, ka nē. Bet aizdomāties tas liek. Vienkārši gribētos skaidras atbildes. Kas notiks tanī gadījumā, ja mēs kaut kādā veidā atbalstīsim vai neatbalstīsim kādu mazāku teātra trupu iestudēt un braukāt priekšvēlēšanu laikā ar izrādi “Kariņš lido”? “Vienotība krīt”. Kaut kas līdzīgs. Kaut kas tāds. Vai arī tad tas tiks uzskatīts par mākslu.
JURIS ŽAGARS
Dailes teātra direktors
Neizslēdzu, ka iespējams kādi entuziasti mēģinās kaut kādas provokācijas sarīkot šīs izrādes saistībā. Jo katram politiskajam spēkam ir kādi trakie atbalstītāji, kas jūtas briesmīgi dūšīgi, ka viņiem ir jācīnās par savu tēvu un pavēlnieku. Un man ārkārtīgi simpatizēja, ka Valsts drošības dienests teica - neuztraucieties Žagara kungs. Pasakiet saviem kolēģiem, ka mēs skatāmies un mēs redzam. Un mēs varam pasargāt no kādiem huligāniskiem izlēcieniem. Es ceru, ka nekas tāds nebūs
KNAB atbildēja, ka turpina vērtēt Šlesera iesniegumu, bet pārbaudes detaļas neatklāj, jo vēstulei noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Birojs nevērtējot teātra izrāžu saturu un mākslinieciskos risinājumus, un vārda un mākslinieciskās izpausmes brīvība Latvijā ir aizsargāta. KNAB tikai vēloties pārliecināties par to, vai nav pārkāpti priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi. Žurnāliste Sanita Jemberga mums intervijā gan aicināja KNAB no šādām pārbaudēm atturēties, kamēr Šlesers nav nomaksājis valstij parādu, ko nepilna miljona apmērā nav dzēsuši viņa iepriekšējie politiskie veidojumi.
