Bērziņš par budžeta deficītu: Katrs Latvijas iedzīvotājs ir parādā 10 200 eiro

Brīdī, kad tiek sadalīts valsts budžets, kāds allaž pabrīdina – nedrīkst dzīvot pāri saviem līdzekļiem un turpināt aizņemties.

Budžeta deficīts rodas, ja izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Atsaucoties uz uzkrāto valsts budžeta deficītu, deficīts veido valsts parādu.

Piemēram, pieņemot Latvijas valsts budžets 2026. gadam; deficītu cer noturēt 3,3% robežās. Budžetā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Jāpiebilst, ka valsts parāda procentu maksājumos katru gadu no budžeta tiek tērētas iespaidīgas summas, kas mērāmas miljonos. Piemēram, 2024. gads tika pabeigts ar 19 miljardu eiro parādu, kas gada laikā pieaudzis par 1,5 miljardiem eiro.

Nesenā intervijā "Neatkarīgajai" eksprezidents Andris Bērziņš norādīja, ir pilnīgi aplama ir situācija ar budžeta deficītu. "Katrs Latvijas iedzīvotājs ir parādā 10 200 eiro. Ja katrs cilvēks personīgi būtu parādā šādu summu, kāda tā dzīve būtu? Var jau uz nākotnes rēķina aizņemties 20 miljardus eiro, bet attaisnojuma tam nav. Tas nākotni sagrauj pilnībā. Piemēram, “Rail Baltica” - tagad jau ir skaidrs, ka nekāda atdeve no tā nekad nebūs. Vērtējot cilvēku skaitu un vecuma struktūru - kurš brauks ar to vilcienu? Tas ir ceļš, kas ved uz nekurieni. Tieši tāpat kā miljardu aizņemšanās. Kad vajadzēs to naudu atdot, tas maks būs vērtīgāks par to naudu, kas tajā iekšā. Ja valdība nesāks domāt loģiski, tas būs ceļš uz to pašu nekurieni. Arī visi militārie ieguldījumi nedod atdevi nākotnei. Peļņas tur nav nekādas," uzsver A. Bērziņš. Pilnu interviju lasiet šeit.