Ko valdība sola iedzīvotājiem saistībā ar apkures rēķiniem?
Koalīcijā panākta konceptuāla vienošanās par diviem galvenajiem virzieniem, kā valsts varētu sniegt atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar pieaugošajiem siltumenerģijas izdevumiem, aģentūrai LETA pastāstīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Ministrs skaidroja, ka viens no risinājumiem varētu būt atbalsts uzņēmumiem, lai nodrošinātu iespēju ieviest dalītos jeb izlīdzinātos maksājumus par siltumapgādes pakalpojumiem. Analīze liecinot, ka daļai uzņēmumu trūkst pietiekamu apgrozāmo līdzekļu, lai šādu mehānismu īstenotu, tādēļ valsts varētu nodrošināt tiem aizdevumus apgrozāmo līdzekļu papildināšanai. Koalīcijā esot kopīga izpratne, ka šāds atbalsts būs nepieciešams, ja izdevumu pieauguma ietekme kļūs būtiska.
Otrs valdības darba virziens saistīts ar palīdzību mājsaimniecībām. Šogad mājokļa pabalstam budžetā paredzēti 52 miljoni eiro, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī summa varētu būt nepietiekama, ņemot vērā gaidāmo pieteikumu skaitu un siltumenerģijas izmaksu kāpumu. Sākotnējās aplēses rāda, ka papildu varētu būt nepieciešami aptuveni astoņi miljoni eiro, lai pašvaldības spētu nodrošināt pabalstu visiem atbilstošajiem saņēmējiem, klāstīja Valainis.
Ministrs uzsvēra, ka mājokļa pabalsts ir pieejams jebkurai mājsaimniecībai neatkarīgi no ienākumu līmeņa, jo atbalsts tiek aprēķināts pēc formulas, kas ņem vērā faktiskos izdevumus un līdzekļu atlikumu pēc rēķinu samaksas. Plānots, ka šis pabalsts kalpos kā galvenais instruments atbalsta nodrošināšanai gan centralizētās siltumapgādes lietotājiem, gan mājsaimniecībām, kas izmanto malku vai granulas.
Valainis norādīja, ka precīzu informāciju par izmaksu dinamiku pašlaik kavē tas, ka daudzviet vēl nav izsūtīti pirmie rēķini. Līdz ar to tiek strādāts ar provizoriskiem datiem. Tiklīdz būs pieejami faktiskie rēķini, plānots sagatavot informatīvo ziņojumu, finanšu pieprasījumu un priekšlikumus tālākai rīcībai. Konceptuāli nepieciešamie risinājumi esot izstrādāti, taču to galīgā noformēšana iespējama tikai pēc precīzu datu saņemšanas, teica ministrs.
Iepriekš klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norādījis, ka pašvaldības nesignalizē par ārkārtējām problēmām apkures sadārdzinājuma dēļ.
Viņš informēja, ka pirmdien notikušajā sanāksmē ar kolēģiem pārrunāta aktuālā situācija saistībā ar apkures izmaksu pieaugumu. Ministrs norādīja, ka bija svarīgi noskaidrot, vai pastāv problēmas ar kurināmā pieejamību. Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienību, saņemta informācija, ka kopumā situācija ir stabila.
Vienlaikus Melnis atzina, ka pagājušās nedēļas beigās atsevišķās pašvaldībās īslaicīgi radās problēmas ar granulu pieejamību, tomēr tās operatīvi atrisinātas.
Tāpat LETA vēstīja, ka, lai ziemas aukstajos mēnešos sniegtu atbalstu iedzīvotājiem un mazinātu finanšu slogu mājsaimniecībām, no šī gada 1. janvāra līdz 31. maijam "Rīgas siltums" nepiemēros līgumsodus, ja tiks kavēti maksājumi par piegādāto siltumenerģiju laika periodā no 2025. gada decembra līdz 2026. gada aprīlim.
Papildus tam uzņēmums līdz 31. maijam nodrošinās iespēju veikt norēķinus arī par parādiem, kas izveidojušies iepriekšējos periodos, nepiemērojot līgumsodu. Iepriekš aprēķinātais līgumsods tiks anulēts, samaksājot rēķinu.
