Apšauba SIF padomes priekšsēdētājas spējas pārraudzīt Medija atbalsta fonda darbību
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valde izteikusi neuzticību Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes priekšsēdētājai Karinai Plokai, uzskatot, ka viņas rīcība un komunikācija rada pamatotas šaubas par spēju kompetenti, neitrāli un sabiedrības interesēm atbilstoši pārraudzīt Mediju atbalsta fonda (MAF) darbību.
LŽA paziņojumā medijiem uzsver, ka neuzticība nav balstīta atsevišķā epizodē vai viedokļu atšķirībās, bet gan sistēmiskā attieksmē, kas izpaužas profesionālās žurnālistikas ignorēšanā, nepietiekamā izpratnē par mediju funkcijām demokrātiskā sabiedrībā un diskusiju veidošanā, kas rada labvēlību atsevišķiem uzņēmumiem.
LŽA ieskatā Plokas izteikumi un rīcība liecinot par nepietiekamu izpratni par medijiem kā sabiedrisku institūciju, reducējot to nozīmi līdz uzņēmējdarbības aspektam. Vienlaikus LŽA atzīmē, ka MAF pēc savas būtības nav paredzēts mediju uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai tirgū, bet gan sabiedriski nozīmīga, profesionāla un kvalitatīva satura radīšanas nodrošināšanai, kā tas ir noteikts Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2024.-2027. gadam. Šāds saturs ir žurnālistu darba rezultāts neatkarīgi no medija juridiskās formas vai īpašnieka struktūras, pauž asociācijā.
MAF mērķa interpretēšana kā "mediju uzņēmumu atbalsts, nevis satura veidošana" liecina par konceptuālu neizpratni par žurnālistikas lomu demokrātiskā valstī un apdraud MAF kā sabiedriskā finansējuma instrumenta leģitimitāti, uzskata LŽA.
Īpaši satraucoša, pēc LŽA domām, ir prakse, ka SIF padome, lemjot par MAF nolikumiem, konsultējas ar subjektīvi un selektīvi atlasītiem uzņēmējiem un to pārstāvjiem, vienlaikus ignorējot citus nozares dalībniekus.
Šādās konsultācijās nav aicināts ne Baltijas Mediju izcilības fonds, ne Neatkarīgo producentu asociācija, kas arī apvieno uzņēmējus, kā arī LŽA, kas pārstāv gan žurnālistus, gan mediju īpašniekus un darba devējus, norāda LŽA.
Aizbildināšanās ar argumentu, ka MAF "nav žurnālistu atbalsta fonds", LŽA ieskatā nav tikai neprecīza - tā ir pārvaldības kļūda. "Ja MAF mērķis ir kvalitatīvs saturs, profesionālo žurnālistu organizāciju izslēgšana nozīmē atteikšanos no profesionālās ekspertīzes tieši tajā jomā, kuru fonds ir paredzēts stiprināt. Šāda ignorēšana apzināti sašaurina diskusiju loku, atstājot ārpus lēmumu pieņemšanas profesionālās kvalitātes un redakcionālās neatkarības jautājumus," pauž LŽA.
LŽA uzskata, ka līdzšinējā prakse liecina par mēģinājumiem veidot MAF lēmumu pieņemšanas rāmi tā, lai tas kalpotu atsevišķu mediju uzņēmumu, nevis sabiedrības interesēm kopumā.
Apkopojot minēto, LŽA secina, ka profesionālās žurnālistikas ignorēšana, MAF mērķu sašaurināšana, diskusiju izslēgšana un nepietiekama izpratne par mediju sabiedrisko funkciju veido sistēmisku problēmu, nevis atsevišķu pārpratumu.
Šādos apstākļos LŽA valdes ieskatā nav iespējams nodrošināt uzticamu, neitrālu un sabiedrības interesēm atbilstošu MAF uzraudzību, ja SIF priekšsēdētājas amatā turpina atrasties Ploka.
Tādēļ LŽA uzskata par nepieciešamu atcelt Ploku no SIF padomes priekšsēdētājas amata un aicina atbildīgās institūcijas nekavējoties izvērtēt SIF un MAF pārvaldības atbilstību labas pārvaldības un sabiedrības interešu principiem.
Kā vēstīts, Kultūras ministrija (KM) un Mediju politikas konsultatīvā padome ir pabeigušas darbu pie MAF konkursu nolikumu jaunajām redakcijām, kuras 5. decembra sēdē izskatītas SIF padomes sēdē, taču gala lēmumi pieņemti netika.
MAF nacionālo mediju konkursā plānots mainīt finansējuma sadalīšanas kārtību, pārejot no līdzšinējās finansējuma sadales starp mediju veidiem uz "atvērtu, konkurenci un kvalitāti veicinošu konkursa modeli".
Izmaiņas paredz atteikties no līdzšinējā MAF finansējuma sadalījuma pa mediju tipiem - drukātajai presei, radio, televīzijai un interneta medijiem, piedāvājot vienotu konkursu visiem nacionālajiem medijiem. Tas nozīmētu, ka turpmāk mediji konkurēs vienā grupā, kur galvenais vērtēšanas kritērijs būs sabiedriski nozīmīga satura kvalitāte un ietekme, nevis medija formāts.
Priekšlikuma mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un pielāgoties mūsdienu mediju vides realitātei, kur robežas starp mediju veidiem ir izplūdušas, argumentē KM, kuras skatījumā izmaiņas konkursu padarīšot atbilstošāku mūsdienu mediju videi, konkurētspējīgāku un nodrošinās vienlīdzīgākas iespējas visiem pretendentiem.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija un Latvijas Reģionālo mediju asociācija, kas apvieno elektroniskos plašsaziņas līdzekļus un preses izdevējus, pauž kategoriskus iebildumus pret izmaiņām, savukārt atbalstu tām paudusi LŽA un Latvijas lielākie interneta mediji - AS "Delfi" un SIA "Tvnet grupa".
